Uzrodas Huans Perons 1
1943. gads Evas dzīvē kļuva par izšķirošu arī tāpēc, ka tad viņa pirmo reizi uzzināja par tādu pulkvedi Huanu Peronu, kurš, vēl gan paliekot ēnā un pildot viņam uzticētā un paša izveidotā darba sekretariāta vadītāja pienākumus, patiesībā bija militārā apvērsuma iecerētājs un vēlāk arī galvenais rīkotājs. Perons ļoti vēlējās, lai popularizētu viņa īstenoto sociālo politiku, tādēļ bieži apmeklēja radiostudiju Belgrano, kurā strādāja Eva. Savās atmiņās Perons gan vēsta, ka pirmo reizi viņi satikušies 1944. gada janvārī, kad Eva aktieru grupas sastāvā bija uzaicināta uz oficiālu līdzekļu vākšanas Sanhuanas zemestrīcē cietušo un upuru atbalsta organizācijas pieņemšanu. Eva gan savā 1951. gadā publicētajā autobiogrāfiskajā grāmatā, gan daudzās publiskās uzstāšanās reizēs iepazīšanos ar Peronu dēvēja par “brīnumdienu”, kas kļuvusi par viņas “īsto dzīvi”.
Kad pienāca Huana Perona – izskatīga, sieviešu mīlēta un kaislīga jauniņu meiteņu cienītāja līdz savam pēdējam elpas vilcienam – kārta Evas dzīvē, viņai bija 24 gadi un fenomenāla pieredze vīriešu jautājumā. Peronam bija 48 gadi. Eva acumirklī ļāvās atraitņa pulkveža Perona skavām, jau pirmajā satikšanās reizē likās ar viņu gultā un, sākot ar nākamās dienas rītu, uzreiz arī apmetoties viņa mājā. Perons bija Hitlera un fašisma ideju atbalstītājs, savukārt Eva centās viņu pārliecināt par to, ka viņš kaut kad katrā ziņā kļūs par valsts vadītāju. Eva kļuva par uzticamu viņa atbalstītāju un padomnieci. 1945. gada nogalē viņi apprecējās.
Satikšanās ar Peronu acumirklī pilnībā izmainīja jaunās radio aktrises dzīvi. Tajā pašā 1944. gadā Perons panāca, ka Eva kļūst par vadītāju politiskas ievirzes radioprogrammai “Pretim labākai nākotnei”, ko raidīja reizi nedēļā. Programma atklāti propagandēja jau minēto darba sekretariātu un jo īpaši tā vadītāju. Tad arī Eva uzsāka sadarboties ar pašu sekretariātu, kļūstot par jaunizveidotās radio darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju. Kad Perons kļuva par aizsardzības ministru un vēlāk arī viceprezidentu, Evas stāvoklis radio Belgrano nostiprinājās vēl vairāk, piemēram, tieši viņa saņēma vislielāko atalgojumu radiostudijā.
1945. gada sākumā Eva pirmo reizi saņēma uzaicinājumu filmēties kā galvenās lomas izpildītāja filmā “Izšķērdētāja”. Šķiet, arī šeit nav iztikts gluži bez Perona protekcijas, jo viņš pats personiski bieži apmeklēja filmēšanas laukumu, tostarp arī palīdzot sarūpēt bagātīgu finansējumu, kā dēļ filmēšana noritēja ar lielu pompu.
Perons atklāti parādījās sabiedrībā ar savu jauniņo mīļāko, pamatīgi šokējot kolēģus virsniekus ar šo sakaru ar aktrisi. Savukārt viņa jau tad pamazām sāka izmantot savu stāvokli un ietekmi uz Peronu. Pateicoties viņas rūpēm, “Vēstures varoņu” scenārija autors F. Munjoss Aspirijs kļuva par valsts prezidenta propagandas nodaļas apakšnodaļas vadītāju, bet viņas draugs O. Nikolīni saņēma piedāvājumu vadīt sakaru un komunikācijas departamentu. Tas katrā ziņā pastiprināja pretrunas, kas jau bija sākušas plosīt Perona un citu augstāko militāro amatpersonu savstarpējās attiecības, jo visi jutās sabiedēti no tā, cik liela jau kļuvusi Perona popularitāte strādniecības vidē. 1945. gada oktobra sākumā, pakļaujoties sazvērnieciski noskaņotu militāristu grupas spiedienam, varas iestādes bija spiestas arestēt Peronu.
Savukārt 1945. gada 17. oktobris Argentīnas vēsturē iegājis kā “diena, kad tauta atbrīvoja Peronu” un peronistu kustības rašanās brīdis. Šajā dienā tūkstošiem strādājošo un viņu ģimenes sapulcējās Buenosairesas Maija laukumā iepretim prezidenta pilij, pieprasot “atdot pulkvedi”, ko valdošie arī bija spiesti izdarīt. Izplatītais priekšstats par to, ka šo masu uzstāšanos galvenā rīkotāja bijusi Eva (kā tas rādīts, piemēram, Endrjū Loida Vēbera mūziklā “Evita”, pēc kura motīviem uzfilmēta arī tāda paša nosaukuma filma ar dziedātāju Madonnu galvenajā lomā), gan neatbilst patiesībai. Raugi, tajā laikā viņa vēl nebija iesaistījusies politiskajā darbībā un viņai nebija vēl absolūti itin nekādas ietekmes plašākā nozīmē. Tajā laikā strādniecības aprindās Eva vēl bija gluži nepazīstama un, arī neskatoties uz savu enerģiju, varēja darboties vēl tikai kā “pulkveža draudzene”. Pat Perona uzstāšanos viņa atbrīvošanas pieprasītāju priekšā Eva toreiz noklausījās tikai radio.
