Filmu cienīgas intrigas Latvijā – par bandītiem, kuri spridzināja cilvēkus, bēga uz Krieviju un meloja policijas labā 1
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zemgales rajona tiesā Dobelē turpinās tiesvedība pret Aigaru Dortānu, kurš tiek apsūdzēts par slepkavību organizēšanu – cilvēku spridzināšanu.
Kā jau rakstījām “Latvijas Avīzes” 10. decembra un 21. janvāra numurā, Dortāns savu vainu noliedz, sakot, ka spridzināšanu uz savu roku organizējis un veicis viņa miesassargs Konstantīns Sisujevs.
Dortāns atrodas cietumā, kur viņš nokļuva, kad Krievija viņu izdeva Latvijai tiesvedības uzsākšanai.
Apsūdzībā norādītie divi notikumi ir diezgan seni. Pirmais risinājās 2002. gadā. Kā teikts apsūdzībā, vispirms tā gada aprīlī Dortāns par atlīdzību piedāvājis Sisujevam Ogrē uzspridzināt uzņēmēju Gintu Rudzīti. Ap spridzekli ņēmušies abi, bet atentāts nav izdevies.
Elles mašīna nokritusi no automobiļa apakšas un palikusi Ogrē uz ielas.
2003. gads noziedzniekiem jau bijis veiksmīgāks: uz Liepājas šosejas izdevās uzspridzināt automobili, kurā brauca gaļas tirdzniecības uzņēmējs ar ģimeni. Uzņēmējs smagi cieta.
Spridzinātājus atrada un tiesāja, izņemot Dortānu, kurš aizmuka uz Krieviju, vēlāk uz Abhāziju. Krievijas pilsonis Sisujevs saņēma 15 gadu cietumsodu, sodu izcieta un izraidīts uz Krieviju, bet Ivars Višņevskis, kaut arī atzīts par vainīgu, no soda tika atbrīvots, jo sadarbojies ar izmeklēšanu, atzinis savu vainu, viņam un viņa ģimenei draudēts.
Gints Migals saņēma desmit gadu cietumsodu un 2018. gadā nomiris. Šie cilvēki tika tiesāti arī par citiem noziegumiem: spridzināšanu Balvos, nelikumīgu ieroču turēšanu un lietošanu utt.
Vairākās tiesas sēdēs liecināja cietušie un viņu biznesa partneri, bet viņi neko par pašiem noziegumiem nestāsta. Policija konstatēja, ka viens no gaļas uzņēmēja biznesa partneriem – Ilgonis Janišs – gan pirms, gan pēc spridzināšanas sazvanījies ar Migalu un arī Dortānu. Tiesā Janišs neatcerējās, par ko ticis runāts, savukārt Dortāns piebilda, ka tādu Janišu nemaz nezinot…
Interesantākas ir policistu un apsūdzēto paziņu liecības, kas iezīmē tūkstošgades mijas tikumus un netikumus.
Spridzeklis un telefoni
Kā tiesā liecināja policijas operatīvais darbinieks Oskars, Ogres gadījumā, pētot neuzsprāgušo elles mašīnu, atklāts, ka tā sastāvējusi no F-1 granātas, trotila, magnēta un mobilā telefona “Nokia”. No šī telefona pazvanot uz savējo, policists uzzinājis tā numuru un sācis analizēt zvanu vēsturi.
Tā arī atrastas personas, kas bijušas saistītas ar telefona iegādi. Oskars domā, spridzeklis nav uzsprādzis tāpēc, ka nokritis no automobiļa uz ielas un sabojājies.
Andris Čoičs liecināja, ka konkrēto “Nokia” telefonu viņš nopircis 2002. gadā vasarā, pēc kāda laika tas viņam vairs neesot bijis vajadzīgs un viņš to pārdevis Dortānam, ar kuru sadarbojies mežizstrādes jomā. Kad uzzinājis, ka viņa bijušais telefons bijis piestiprināts spridzeklim, nolamājis Dortānu, ka tas viņu iepinis savās darīšanās.
Pēc kāda laikā atbraucis Dortāns un lūdzis naudu advokātam, jo tiekot apsūdzēts cilvēku tirdzniecībā. Čoičs atbildējis, ka naudu nedošot, lai ejot strādāt.
Cits policijas operatīvais darbinieks Elmārs liecināja, ka pēc zvaniem atrasts īpašnieks telefonam, no kura zvanīts uz telefonu, kas bijis piestiprināts spridzeklim. Šis telefons piederējis Genādijam, kurš to bija iedevis Dortānam, un tas tajā ielicis savu SIM karti.
Trenējušies un runājuši par cilvēku šaušanu
Dortāna brālēns Ārijs Apinis liecināja, ka 2003. gada aprīļa beigās piezvanījis Dortāns un uzaicinājis pie sevis uz kafiju. To dzerot, piedāvājis pie viņa lauku mājās Balvu novadā paglabāt karabīni. Pēc kāda laika Dortāns kopā ar Kostju (Konstantīnu Sisujevu) arī karabīni atveduši.
Tā bijusi aprīkota ar optiku un klusinātāju. Abi piedāvājuši iet kopā malumedībās. Šāvuši mērķī, bet lodes nav gājušas precīzi. Kostja teicis, ka jāmaina optika. Tas arī izdarīts. Dortāns brālēnam prasījis, vai viņš varētu nošaut zvēru. Ārijs atbildējis apstiprinoši.
Bet vai cilvēku? Nemūžam, Dortānam atbildējis Ārijs. Kostja teicis, ka zaprosta – vienkārši, ja vien būtu, par ko. Ārijam, to dzirdot, skudriņas pār muguru pārskrējušas.
Tad Dortāns teicis, ka vajadzētu Krievijas braucējiem, tiem, kas privāti no Krievijas ieved degvielu, sašaut riepas. Ārijs teicis, ka tas ir bīstami un ka viņš šādās lietās negribot piedalīties, ceļot māju, laimīgi precējies.
Mēģinājuši piešaut karabīni, bet Ārijs slepus pagriezis sāņus optiku un teicis, ka šaujamais nekam nederot. Kostja patronām samazinājis šaujampulvera daudzumu, kas vajadzīgs klusinātāja dēļ. Dortāns ar Kostju riepas šaut braukuši kādas sešas reizes. Jūlijā karabīni Dortāns aizvedis, toties palikusi soma, kas bijusi atvesta citu reizi.
Par somu Dortāns Ārijam teicis – ja ar somu kas notiks, viņš Ārijam nocirtīšot rokas un nodedzināšot ģimeni. Dortāns aizliedzis par somu teikt sievai. Sākumā Dortāns somu novietojis garāžā, bet pēc tam to nolicis mājās zem gultas. Reiz atbraucis Kostja un ņēmis no somas detonatorus.
Somā bijusi arī degaukla un citas spridzekļu daļas.
Kostja palūdzis Ārijam elektrības vadu, lai varētu pārbaudīt, kā detonatori strādā. Vēlāk kratīšanas laikā policija atradusi somu un no tās izkritušu detonatoru zem gultas. Par cilvēku spridzināšanu Ārijs neko nav zinājis.
Cits bijušais Dortāna biznesa kompanjons Gunārs Sārtaputns liecināja, ka Dortāns braucis pie viņa atpūsties kopā ar paziņām no Krievijas. Viens no viņiem stāstījis, ka savulaik dienējis Krievijas speciālo uzdevumu vienībā. No sarunām sapratis, ka šī četru cilvēku kompānija nodarbojoties ar pasūtījuma slepkavībām.
Dortāns stāstījis, ka kāda legāla Latvijas degvielas tirgotāja interesēs apšaudot privātos Krievijas degvielas vedējus. Vēl Dortāns izteicies, ka dzīvē protot tikai divas lietas: mežu cirst un būt bandīts.
Liecinieks maina liecības
Pretrunīgas liecības sniedza Ivars Višņevskis, kas spridzināšanas notikumu laikā bija Dortāna sievasbrālis un dēla krusttēvs. Kā jau raksta sākumā minēju, viņš tika sveikā cauri, jo sadarbojās ar policiju. Tagad tiesā Višņevskis dažas lietas noliedz, sakot, ka uz
viņu bija izdarīts spiediens no izmeklētājiem, kuri teikuši: vai nu liecini, kā mēs teiksim, vai iesi cietumā uz 20 gadiem.
Lai tiktu skaidrībā par šo spiedienu, tiesnese Inga Putra nolēma aicināt uz tiesu izmeklētāju. Bet jebkurā gadījumā Višņevskis notikumos piedalījās. Izmeklēšanas laikā Višņevskis liecināja, ka Dortāns piedāvājis 2003. gada 3. jūlijā doties līdzi Sisujevam uz kādu pilsētu pie parādnieka. Jābrauc bija ar automašīnu, ko Dortāns uz Višņevska vārda nopircis Rīgā, Maskavas ielas autoplacī.
Dortāns teicis, ka nebūšot nekā krimināla, iedevis 70 latus degvielai un pārtikai. Sisujevs sēdējis pie stūres. Ap deviņiem no rīta Višņevskis pamodies. Bijuši jau Brocēnos. Sisujevs uz brīdi kaut kur aizgājis.
Pēc tam braukuši pa Liepājas – Rīgas šoseju ar ātrumu 150 – 160 km/h – dzinušies pakaļ sarkanam fordam. Kad bijuši simts metru attālumā no tā, fords uzsprādzis.
Pabraukuši garām un devušies uz pludmali. Sisujevs teicis, ka plānotā tikšanās notikusi. Gan turp, gan atpakaļceļā uz dažām minūtēm piestājuši pie motociklista, ko vēlāk Višņevskis atpazinis kā Migalu. Braucot automašīnā, Višņevskis ieraudzījis pulti pie priekšējā paneļa, ar kuru Sisujevs acīmredzot aktivizējis spridzekli, kā arī baltu maisiņu ar magnētiem.
Balvos pie ezera satikušies ar Dortānu. Višņevskis viņam pārmetis, ka neesot brīdināts par sprādzienu. Dortāns atbildējis, ka tā neesot viņa darīšana. Višņevskis attraucis, ka tā tad varbūt būšot policijas darīšana.
Par tādu izrunāšanos Dortāns draudējis: ja liecināšot policijai, tad nošaušot. Jau iepriekš Dortāns viņu esot žņaudzis.
Tagad tiesā Višņevskis atklāja, ka izmeklētāji daudz ko pateikuši priekšā, kas jāsaka. Jā, brauciens uz Brocēniem kopā ar Sisujevu noticis, bet uz to viņu neuzaicinājis Dortāns, bet gan Sisujevs. Višņevskis visu ceļu dzēris un gulējis: motociklistu, sprādzienu, spridzekļa sastāvdaļas neredzējis.
Par sprādzienu vispār uzzinājis no policistiem. Dortāns esot viņam draudējis ne par sprādzienu, bet par to, ka Višņevskis izkratījis viņa sievai piederošu spēļu automātu.
Šajā lietā tiesvedība turpināsies rudenī. Dortāns ļoti vēlas, lai tiesā tiktu nopratināts Sisujevs, kurš tagad dzīvojot Krievijā un – pēc Dortāna vārdiem – izvairoties kontaktēties.
Pēc Dortāna teiktā var saprast, ka viņš to darot tāpēc, ka sniedzis nepatiesas liecības, ka, lūk spridzināšanu organizators esot Dortāns. Apsūdzētais pieturas pie sākotnējās versijas, ka sprādzienu organizētājs ir Sisujevs.
