Eksperimenta dalībnieki paši ir tajā vecumā, kad paralēli studijām tiek meklētas pirmās darba vietas un izbaudījuši uz savas ādas dažādas ķibeles. Viņi norāda uz divām problēmām – daļā profesiju (mazkvalificētiem darbiem) krievu valodas zināšanas tiek prasītas nepamatoti. Bet citās profesijās šāda prasība varbūt pat ir pamatota (darbs tūristu apkalpošanā vai ar ārvalstu klientiem), bet šeit konkurencē spējīgāki izrādās viņu krievu tautības vienaudži, kuri savās skolās latviešu valodu apguvuši daudz kvalitatīvāk nekā latvieši krievu valodu. Lelde paralēli studijām piestrādājusi veikalā “Stockmann” par pārdevēju un ar krievu klientiem sazinājusies zīmju valodā. Lienei bārmenes darbā paveicies, jo viņas darba devējs principiāli pārliecināts, ka arī klientus var apkalpot, runājot latviski. 60
“Latviešu skolā krievu valodu kvalitatīvi iemācīties nav iespējams. Es to iemācījos pagalmā, komunicējot ar krievvalodīgajiem, bet latviskā vidē laukos augušajiem jauniešiem šādu iespēju nav – viņiem pagalmā tikai latvieši, bet skolā krievu valodu māca nekvalitatīvi, ja vispār māca. Tādējādi darba tirgū viņi nonāk neizdevīgās pozīcijās. Tas nav taisnīgi, bet, kā to risināt, gan nespēju iedomāties,” spriež Rīgas Pļavniekos uzaugušais Roberts.
Prasības – apšaubāmas
Studenti arī apkopojuši juristu un darba tiesību speciālistu viedokļus. “No tiem izriet, ka pat apkalpojošā sfērā krievu valodas prasmes pamatotība ir apšaubāma. Nekur nav teikts, ka veikalā pārdevējam jāatbild krievu valodā. Mums šāda prakse ir ierasta, bet juridiski tas nav pamatoti,” teica eksperimenta idejas autore LU SZF pasniedzēja Vita Dreijere.
Personas, kas saskārušās ar jebkādām nepamatotām prasībām darba meklējumos (svešvalodas, dzimums, vecums, tautība un tamlīdzīgi), var vērsties Valsts darba inspekcijā (VDI). Kā informēja inspekcijas pārstāve Linda Matisāne, kopumā gan sūdzību par lingvistiskās diskriminācijas gadījumiem esot ļoti maz – ne vairāk kā piecas gadā (kopumā VDI gadā saņem ap 2500 iesniegumu). Saņemot šādu sūdzību, VDI iepazīstas ar visiem pierādījumiem (piemēram, sludinājuma tekstu) un iztaujā attiecīgo uzņēmumu. Ja tiek pieņemts lēmums, ka prasība bijusi nepamatota, VDI var uzlikt vainīgajam novērst pārkāpumu vai arī piemērot naudas sodu. Parasti gan tiekot izvēlēts pirmais variants.
