Diāna Jance: ”Dziedāšana var arī nepalīdzēt risināt sasāpējušus jautājumus” 1
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Ir tāds dīvains laiks – vienus protestus nomaina nākamie… Iespējams, arī mūsu iedzīvotāji protestē: nupat notika pašvaldību vēlēšanas un divas trešdaļas balsstiesīgo, gluži kā strausi iebāzuži galvas smiltīs, pārlaida arī vēlēšanu laiku.
Droši vien zīlēdams neizzīlēsi, kāda muša bija iekodusi, ja reiz uzskatīja, ka uz vēlēšanām var arī neiet. Tagad viedi ļaudis sakās meklēt iemeslus, kas bija galvenais iemesls palikt mājās.
Var jau būt, ka tie, kas neaizgāja, uzskata atbilstoši sakāmvārdam: “Cūku maisā nepērk”. Arī taisnība.
Savukārt vēl viena daļa iedzīvotāju noticējusi prasmīgu pavāru pagatavotajām saldajām mēlēm putna piena mērcē. Vai tas pārsteidz? Laikam jau ne – pirms gadiem desmit Eiropas Savienības valstīs veica pētījumu par māņticību, kurā tika secināts, ka lielākā daļa bijušo komunisma bloku valstu iedzīvotāju svarīgos dzīves brīžos ir gatavi uzticēties māņticībai, nevis zinātnei.
Pētījums atklājis, ka tieši latvieši visvairāk tic dažādiem māņiem un “zīmīgām nejaušībām”. Turpinot par pētījumiem – īsi pirms pandēmijas, 2018. gadā, kādā citā pētījumā par iedzīvotāju uzticību vakcīnām Latvija ierindojās priekšpēdējā vietā starp Eiropas Savienības valstīm. Arī sakāmvārds māca to pašu: “Ar vakardienas sauli neizkaltēsi šodien pļauto sienu.”
Tomēr – mēs esam dziedātāju tauta! Mums būs e-dziesmusvētki, jo, kā teikt: “Labāk zīle rokā, nekā mednis kokā.”
Tā acīmredzot nosprieduši daudzi dziedātāji un svētku organizatori, jo neviens nezina, kā būs ar svētkiem nākamgad.
Iespējams, ir cerība, ka dziedot var atrisināt problēmas. Ne tā kā leiši un igauņi, kuri, klusi dungodami un pragmatiski apsvērdami situāciju, savus svētkus pārcēla. Mūsu tautasdziesma saka: “Izej, lietiņ, rūkdams, kaukdams/Uz tiem melniem igauņiem/Atnāc, saulīt, līgodama/Uz tiem baltiem latviešiem.”
Nav mums, latviešiem, jāmācās no kaimiņiem, paši visu labāk zinām. Tomēr dzird runājam, ka igauņiem vienmēr klājas labāk nekā mums. Varbūt igauņiem tiešām ir labāki kaimiņi?
Pāri jūrai Somijā pašvaldību vēlēšanas notiks šīs nedēļas nogalē, un politiķi aktīvi stāsta savas vīzijas un iedzīvotāji tajās ieklausās.
Vai arī protestē: pagājušajā ceturtdienā tuvu pie trim tūkstošiem melnā tērpti somu kultūras darbinieki, ievērojot divu metru distanci, sastājās ap savas valsts parlamentu.
Aktieri, mūziķi, rakstnieki un mākslinieki pandēmijas radītajā izmisumā pieprasīja ātru un izlēmīgu valdības rīcību kultūras atbalstam.
Vizuāli draudīgās kultūras demonstrācijas mērķis bija panākt iespējami ātru kultūras pasākumu atsākšanu un paātrināt nākamo pabalstu izsniegšanas sistēmas sagatavošanu ārštata māksliniekiem.
Viņi pieprasīja, lai valsts budžetā arī turpmāk tiktu atvēlēts vismaz viens procents tieši kultūras ārštata mākslinieku atbalstam un sociālās aizsardzības sakārtošanai.
Kultūras jomas industriju pārstāvji ir aprēķinājuši, ka valsts līdz šim kompensējusi tikai četrus procentus no zaudētajiem ienākumiem kultūras jomā.
Jau nākamajā dienā Somijas kultūras ministrs sabiedrībai ziņoja par jaunu atbalsta sistēmu, un rezultatīvās sarunas turpināsies.
Nevarēja saklausīt, vai somi savā kultūras demonstrācijā ko dziedāja. Dziedāšana var arī nepalīdzēt risināt sasāpējušus jautājumus.
Protams, ir arī tādas valstis, kuru pārstāvji ziņo, ka to kultūras joma pandēmijā ir maz cietusi. Iestudējumi teātros un operās seko cits citam un rūpes par iedzīvotāju epidemioloģisko drošību laikam gan nav tik akūti nepieciešamas.
Tur notiek gluži kā mūsu pašu antivakseru stāstos. Piemēram, Minskas Lielajā teātrī šonedēļ viesosies Maskavas Lielā teātra solisti, un skatītāji varēs aizmirsties, vērojot mūžīgo baletu “Gulbju ezers”.
Katram gadījumam paskaidrošu zemtekstu tiem, kuri nav piedzīvojuši vai jau aizmirsuši padomju okupācijas laikus – “Gulbju ezers” tika rādīts valsts televīzijā, ja bija miris kāds no komunistiskās partijas ģenerālsekretāriem.
Tomēr realitāte turpinās, Baltkrievijas pašreizējā nelikumīgā vara turpina vilkt savu dzīvību. Uz “Gulbju ezeru” biļetes vēl ir nopērkamas. Valsts subsidētas, diezgan lētas, starp citu.
