Pirmdien 5000 pedagogu dosies Rīgas ielās 10
Gājiens no valdības ēkas gar Brīvības pieminekli un Finanšu ministriju līdz pat Doma laukumam, kur notiks sapulce ar uzrunām – tik vērienīgs paredzēts 12. maija pēcpusdienā gaidāmais skolotāju protesta pasākums, kurā piedalīšoties 5000 skolotāju un arī augstskolu mācībspēku. Tā kā pasākums sāksies pulksten 14, mācību process skolās protestu dēļ netiks traucēts. Kā ierasts, skolotāji pieprasa lielāku algu.
Šā gada pedagogu algu kārtējais ugunsgrēks gan ir nodzēsts. Iztrūkstošie 2,5 miljoni eiro, kas bija nepieciešami, lai pedagogu algas saglabātos līdzšinējā līmenī un no septembra būtu iespējams minimālo atalgojumu par slodzi pacelt līdz 420 eiro, pēc vairāku mēnešu stīvēšanās un strīdiem starp Finanšu ministriju (FM) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) atrasti budžetā. Valdība jau atbalstījusi IZM priekšlikumu privātiem bērnudārziem paredzēto neizlietoto dotāciju pārdalīt par labu skolotāju algām.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško atzīst, ka gūts labums jau no protestu izsludināšanas vien: uzreiz atrasti 2,5 miljoni. Taču kopumā skolotāji joprojām nav apmierināti. “Esam satraukti, jo nākamo gadu budžetā neredzam finansējumu, par ko apmaksāt kvalifikācijas pakāpes skolotājiem, neredzam ne jauno darba samaksas aprēķināšanas modeli, ne finansējumu, par ko to īstenot,” teica I. Mikiško.
Kaut arī IZM izveidotā darba grupa sola, ka jaunais skolotāju algu aprēķināšanas modelis būs gatavs līdz maija beigām, pagaidām netiek sniegta pat aptuvena informācija, kāds šis modelis varētu būt. Arī ar esošo atalgojuma sistēmu skolotāji negrasās samierināties. “Man ir kauns ārvalstu partneriem stāstīt, ka skolotāju atalgojums ir 420 eiro mēnesī, ne jau nedēļā,” tā I. Mikiško. Piemēram, Igaunijā minimālā skolotāju alga ir 800 eiro.
Pieminētie 420 eiro, kas ir minimālā summa, ko no 1. septembra pedagogiem būtu jāsaņem par slodzi, gan nav visa alga, bet samaksa par 21 kontakstundas nedēļā vadīšanu. Pedagogi saņem arī dažādas piemaksas par pārējo pienākumu veikšanu. LIZDA pārstāvji uzsver, ka mazajās skolās, kur ir neliels skolēnu skaits un līdz ar to mazs finansējums, pedagogi bieži vien iztiek bez piemaksām. Toties, pēc FM aprēķiniem, piemaksas ir būtiska skolotāju algas sastāvdaļa: pat 38 procenti no pedagogu atalgojuma. Protesta pasākumā skolotāji pirmkārt vēlas cīnīties tieši par godīgāku piemaksu maksāšanu. LIZDA aprēķinājusi, ka vidēji 18 stundas nedēļā pedagogi strādā kā misionāri – par velti. Piemēram, valsts apmaksā tikai divas stundas, lai skolotājs sagatavotos 21 kontaktstundai nedēļā. Patiesībā skolotājs tam velta vairāk laika. Veicot pienākumus, par kuriem samaksa ir nepilnīga, skolotāji mēnesī vidēji zaudējot 300 eiro.
Pēc pedagogu domām, būtiski jāaug finansējumam, ko valsts atvēl skolotāju algām. Taču paredzams, ka nākamgad tas pieaugs tikai par diviem procentiem. FM pastāv uz to, ka kopumā valsts atvēlētais finansējums ir pietiekams. FM aprēķini liecina, ka 2013. gadā skolotājs vidēji par vienu likmi saņēmis 795 eiro, bet šogad – jau 835 eiro. “Tātad resursus skolotāju algām valsts nodrošina. Jautājums ir par šo resursu sadali, kas vairāk jākontrolē,” teic FM valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne.
IZM un LIZDA pārstāvji gan iebilda, ka par likmi minētā summa ir teorētiska, ko skolotāji saņemtu tad, ja skolēnu skaits klasē būs tāds, kā paredzējusi valdība, – 8,12 bērni uz vienu skolotāju novados un 10,95 bērni uz skolotāju – lielajās pilsētās.
Realitātē novados esot 5,8 skolēni uz vienu skolotāju, bet republikas pilsētās – 7,4 skolēni uz skolotāju. Pēc VID datiem, skolotāju vidējā izpeļņa par vienu slodzi bija 600 eiro mēnesi, bet šogad – 700.
Kaut arī jau gadiem dzirdēts, ka skolotāju algas būs iespējams būtiski pacelt vien tad, ja samazināsies skolotāju skaits, tas pēdējos gados pat audzis. LIZDA pārstāvji atzīst: valdībai jāpieņem strikts lēmums par minimālo pieļaujamo bērnu skaitu klasē. Lai nebūtu tā, ka lauku vidusskolā atver 10. klasi pieciem skolēniem.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs Aleksandrs Dementjevs savukārt uzskata, ka aprēķini par mazo skolēnu skaitu uz vienu skolotāju ir nekorekti: skolotājs, kurš strādā vairākās skolās, tiek uzskaitīts kā vairāki pedagogi. Tāpat skolu administratīvie darbinieki, kuri stundas nevada, tiek pieskaitīti skolotāju pulkam.
Viedokļi
Vai jūsu skolas skolotāji piedalīsies protestos?
Didzis Baunis, Cesvaines vidusskolas direktors: “Pats kā amatpersona protestos piedalīties nevaru, bet, vai to darīs kolēģi, pagaidām neesmu informēts. LIZDA prasības ir pamatotas: tā ir pilnīga taisnība, ka skolotāju darbs netiek pilnībā apmaksāts. Piemēram, neapmaksā to darba laiku, ko pedagogi pavada sapulcēs, mācību ekskursijās. Jāprasa ne tikai lielākas algas, bet arī lai tiktu pārskatītas skolēnu un skolotāju tiesības un pienākumi.”
Vitālijs Poļakovs, Rīgas 41. vidusskolas direktors: “Neesam vēl lēmuši, vai doties protestēt. Katrā ziņā LIZDA biedru mūsu skolā ir maz. Daudzi izstājušies, jo biedra nauda diezgan liela, bet reālo panākumu nav. Taču, protams, algas neapmierina arī mūs. Kopš strādāju skolā, jau trīs vai četras reizes bijusi situācija, ka minimālā alga gandrīz pietuvojas skolotāju algai. No jaunas skolotāju algošanas sistēmas un iespējamās 40 stundu darba nedēļas noteikšanas skolotāji tāpat baidās, jo nav skaidrs, kas tad šajās 40 stundās būs jādara un vai galu galā algas pat nesamazināsies.”
