Protestē pret bīstamām kļūdām veselības aprūpes datorsistēmas darbā 8
Gunta Pāvola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vietējās e-veselības spēja funkcionēt liek satraukties ne tikai Latvijā. Kaļķa tablešu vietā – zāles pret šizofrēniju, 10 pacientiem bīstami kavējas recepšu pagarināšana, pacients dzīvības briesmās nepareizu vēža zāļu dēļ, 500 pacientu dati nepareizās datu bāzēs – tā šovasar ziņoja Somijas nacionālais ziņu dienests YLE.
Šo situāciju kopsaucējs ir jaunā Helsinku un Ūsimā reģiona un četru pašvaldību veselības aprūpes jomas datorsistēma “Apotti”, kuru pirmās pašvaldības sāka lietot 2019. gadā, bet pēdējās vēl nav saņēmušas. Sistēmu lieto 48 000 sociālās un veselības aprūpes nozares darbinieki.
Sistēma tērē ārsta laiku
Maijā Somiju pāršalca ziņa, ka sūdzību par “Apotti” veselības un labklājības uzraudzības dienestam “Valvira” ir parakstījuši vairāk nekā 200 ārstu, un septembra sākumā sūdzība tika iesniegta jau ar vairāk nekā 600 ārstu parakstiem.
Sūdzībā ārsti prasa vai nu atteikties no sistēmas, vai to salabot, jo šobrīd tā ir slikta un bīstama. Galvenās sistēmas grūtības ir slikta lietojamība, pazūdoša informācija un ar sistēmu saistītas bīstamas situācijas. Parakstu vākšanu sūdzībai sāka ģimenes medicīnas speciāliste Sāra Sotala. Viņa ārstu “Facebook” grupā painteresējās par kolēģu pieredzi sistēmas lietošanā un saņēma simtiem atbilžu, un saprata, ka problēma nav tikai viņai vienai. Ir nodaļas, kurās vienam pacientam agrāk pietika ar 30 minūtēm, tagad “Apotti” sliktās lietojamības dēļ vizītes ir nācies pagarināt līdz 45 minūtēm.
Traucē 60. gadu datorvaloda
Uzņēmuma “Apotti” izpilddirektors Hannu Velimeki ziņu dienestam YLE apgalvo, ka firma pastāvīgi strādā pie sistēmas uzlabošanas un kopš pagājušā gada rudens sistēmā tikušas veiktas vairāk nekā 100 izmaiņas. Tomēr “Apotti” veiktajā lietotāju aptaujā ar 4427 atbildētājiem vienisprātis ar apgalvojumu, ka “Apotti” sistēma ir palīdzējusi uzlabot aprūpes un pakalpojumu kvalitāti, bija tikai 1% atbildētāju, savukārt pilnīgi pretēji uzskatīja vairāk nekā 29%. Velimeki apgalvo, ka saprotot lietojamības grūtības, bet uzsver, ka sistēma tehniski stāv uz uzticamiem pamatiem.
Apgalvojumam nepiekrīt rakstam intervētais IT sistēmu arhitekts, kurš darba pienākumu dēļ vēlējās saglabāt anonimitāti: “Monstrozs risinājums uz sešdesmito gadu bāzes, kas tagad ir jāpiedabū darboties pēc pilnīgi citiem principiem, būtu sarežģīts uzdevums arī modernajām programmatūrām.
“Apotti” gadījumā nekāds ar programmēšanas valodu “Java” veiktu “košļājamās gumijas” risinājumu daudzums nemainīs faktu, ka šie interfeisi izmanto “MUMPS”, un visas konfigurācijas Somijā ir jāveic tā, lai tās varētu saglabāt senlaicīgajā monstrā.” Jāpaskaidro, ka “Apotti” izmanto firmas “Epic” programmu ar sešdesmitajos gados ārstu izveidotu “MUMPS” (“Massachusetts General Hospital Utility Multi-Programmig System”) datorvalodu, kas konceptuāli atšķiras no praktiski visām citām programmēšanas valodām. “Šī problēma bija skaidra kā diena visiem, kuri seko programmēšanas trendiem un vēsturei, tādēļ šī brīža katastrofu bija viegli paredzēt jau 2012. gadā,” saka sistēmu arhitekts. Togad jaunieši izgāja demonstrācijā pret “Apotti” lietošanas sākšanu veselības aprūpes sistēmā, prasot izveidot savu sistēmu kā igauņiem – kaimiņi to paveica par 10 miljoniem eiro. Sešu pašvaldību programmatūru licences izmaksas pirms 10 gadiem tika rēķinātas uz apmēram 230 miljoniem eiro un kopā ar pārējām izmaksām vismaz 400 miljoniem eiro.
Sistēmas radītājs nevēlas padoties
Šobrīd “Apotti” ir iesūdzējis tiesā trīs pašvaldības, kas negrib maksāt par sistēmu, kuras lietošanas iesākšana vēl arvien kavējas.
Kāpēc “Apotti” izvēlējās, par spīti protestiem? 2015. gadā sistēmu salīdzinošo izpēti veica uzņēmums “Accenture”, kurš ieteica “Epic” produktu, kas tika nosaukts par “Apotti”. Mazliet vēlāk gan “Accenture” publicēja ekskluzīvu piegādes līgumu ar “Epic”.
Vai pasūtītāji no “Apotti” atteiksies? Tam ceļā, šķiet, stāv zaudēto izmaksu maldi (angliski to dēvē par sunk cost fallacy) – tendence turpināt projektu, ja tajā ir ieguldīti lieli laika, pūliņu vai naudas līdzekļi neatkarīgi no tā, vai pašreizējās izmaksas atbilst ieguvumiem. Tikmēr ārsti laikrakstam “Helsingin Sanomat” stāsta par jaunu tendenci: kolēģiem, kuri nolēmuši pamest darbu “Apotti” dēļ: “Katrs kontakts ar pacientu ir tikai frustrējoša cīņa par izdzīvošanu,” laikrakstam stāsta kāds atlūgumu iesniedzis medicīnas speciālists. Situāciju un “Apotti” publisko tēlu nespodrina arī ārstu stāsti plašsaziņas līdzekļos par mēģinājumiem aizliegt publiski paust kritiskus viedokļus par “Apotti”, tā vietā iesakot “attīstības potenciālu”.
