“Vieglāk ir pateikt, ka viņi ir antivakseri un mums nospļauties, ko viņi domā!” Eksperti spriež par protesta iemesliem 218
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Plaši izziņotā protesta akcija, kurā vairāki tūkstoši cilvēku trešdienas vakarā Vecrīgā un pie Ministru kabineta piketēja pret obligāto vakcināciju, policijas ieskatā, aizritēja mierīgi un tika kontrolēta.
Pēc policijas aplēsēm, pasākumā piedalījās ne vairāk kā 3500 cilvēku. Policija gan arī sākusi kriminālprocesus – pret vairākām personām par uzbrukumu policistam, bet cits kriminālprocess sākts par policijas automašīnas stikla izsišanu.
Policija konstatējusi arī dažus sīkus pārkāpumus, ko paveikuši cilvēki alkohola reibumā.
Nākamajā dienā tviterī Valsts policijai par profesionālo darbu, nodrošinot sabiedrisko kārtību, pateicās arī premjers Krišjānis Kariņš (“JV”), kurš ierakstīja: “Covid-19 pandēmija apgrūtina visu pasauli, arī mūsu valsti. Ir saprotami, ka tā izraisa dažādas emocijas un reakcijas. Taču mums jāturas mierīgiem un vienotiem. Kopā uzveiksim šo sērgu.”
Taču gan politologi, gan opozīcijas politiķi valdības haotisko rīcību šajā laikā vērtē kā vienu no iemesliem, kāpēc cilvēki iznāca ielās.
Līdzās tam notikušos protestus saista arī ar cilvēku nogurumu no ilgstošajiem ierobežojumiem.
Mudina izvairīties no arogances
Nemiers un satraukums par to, kā tiek vadīta Covid-19 krīze, bažas par vakcīnu drošumu un plašāka neapmierinātība ar valdības darbu ir augsne protestiem, uzskata Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.
“Neapmierinātība ir bijusi katrā laikā, bet šoreiz tā laužas uz āru vēl krāšņāk, jo valdība izstaro izlēmīguma trūkumu,” “Latvijas Avīzei” atzina J. Ikstens.
Viņaprāt, K. Kariņa sākotnējais efekts – spēja saturēt kopā piecas partijas ar savu mierīgo raksturu, krīzes situācijā ir kļuvis par defektu, jo neesot sajūtas, ka K. Kariņš šobrīd vada procesu. Arī Valsts prezidents Egils Levits ieņemot pasīvu pozīciju un “tur Kariņa rociņu”, tā daudziem cilvēkiem radot iespaidu, ka nav neviena, kas viņus uzklausa un par viņiem rūpējas.
To izmantojot jauno spēku līderi Aldis Gobzems un Ainārs Šlesers. J. Ikstens neesot nekāds K. Kariņa aizstāvis, taču politologs vēloties atgādināt, ka mums nav pieredzes, kā šādās situācijās rīkoties.
“Gobzems var piekliegt pilnu Vecrīgu, bet kāds ir viņa pozitīvais piedāvājums, kāda, viņaprāt, būtu pareizā rīcība, kurš uzņemsies atbildību par šo rīcību?” sacīja J. Ikstens.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs un bijušais premjers Māris Kučinskis (ZZS) “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka protesti ir viena no demokrātijas formām, kas jāpieņem.
Arī viņa skatījumā, policija ir labi tikusi ar saviem pienākumiem galā, jo labāk ir vairāk nodrošināties pret iespējamajām provokācijām un vardarbību, nekā ja to neizdara.
Taču M. Kučinskis nedomā, ka A. Gobzems viens var sapulcināt tik lielu skaitu cilvēku, savu artavu te ir devusi arī valdība ar savu rīcību, kas “ir augsne tādiem mītiņiem”.
Uz vaicāto, ko M. Kučinskis kā premjers būtu darījis šajā situācijā, viņš atbildēja: “Es vairāk esmu vērsts uz sarunām, kompromisiem un zināmu partnerību.”
Kā valdības vadītājs viņš censtos izvairīties no haosa, kāds bija vērojams gan preču pirkšanā, idejā par loterijas organizēšanu, un neizturētos ar tādu aroganci, kādu varot vērot dažu ministru darbībā.
Jāmācās sarunāties ar sabiedrību
Neapmierinātību ar valdības darbu kā vienu no iemesliem, kas izraisīja protestus, intervijā Latvijas Radio ceturtdien minēja arī politologi Gatis Krūmiņš un Filips Rajevskis. Pēc abu domām, ar sabiedrību ir jārunā.
“Tas ir vieglākais ceļš – pateikt, ka viņi ir antivakseri un mums nospļauties, ko viņi domā. Mēs darīsim savu, jo uzskatām, ka tā ir pareizi,” sacīja F. Rajevskis.
Varas partijām esot jādomā, kas būtu jāmaina ne tikai komunikācijā, bet arī rīcībā.
“Valdībai jāsaprot, ka tas nav pūlis, ka viņiem ir kaut kāds pamats būt neapmierinātiem, ir jāpaskatās uz sevi spogulī,” uzskata Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.
Viņš uzsvēra, ka ar sabiedrību ir jārunā ne tikai valdībai, bet arī Valsts prezidentam E. Levitam, par ko jārūpējas viņa komandai.
“Levits ir elitārs cilvēks un tas šobrīd var traucēt. Ar sabiedrību ir jārunā tā, lai tai ir sajūta, ka tu esi viens no viņiem, uz ko tagad spēlē Gobzems un Šlesers,” piebilda G. Krūmiņš.
Premjera pārstāvētās “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis arī notikušo protestu akciju uzlūko kā demokrātijas sastāvdaļu, kas, salīdzinot ar citām valstīm, bijusi salīdzinoši mierīga.
Viņš atzīst, ka valdības lēmumi nav viegli, bet tie ir vajadzīgi, domājot par sabiedrības veselību, ko ne visi gatavi pieņemt. A. Latkovskim nešķiet, ka valdība būtu augstprātīga, bet viņš atzīst, ka šajā laikā nebūtu pareizi cilvēkus biedēt, ko daži politiķi dara.
Viņaprāt, informācijas ir pietiekami, bet esot jāatceras, ka sabiedrība dzīvo divās informatīvajās telpās, no kurām vienā informācijas pietrūkst, tāpēc kļūdaini bijis neizdot materiālus arī krievu valodā.
Mediji ziņoja, ka starp protesta akcijas dalībniekiem bija arī daudzi cittautieši. A. Latkovskis uzskata, ka vakcinācija ir vienīgais veids, kā pasargāt sabiedrību, pieļaujot, ka rudenī cilvēki sāks aktīvāk vakcinēties.
Līdzīgi, kā tas bija ar protestiem pret aizsargmasku valkāšanu, pie kā jau pierasts, cilvēki pieņemšot arī nepieciešamību vakcinēties.
“RīgaTV 24” un LA.LV 18.augusta speciālizlaiduma tiešraides video:
