“Protams, runa ir par krimināllietu.” Braže uzsver, ka optiskā kabeļa bojājums mudina domāt par ātrākiem valstu sadarbības veidiem 0
Jūras kabeļa bojājums rosina uz domām par ātrākiem valstu sadarbības veidiem vai arī par kādiem savstarpējās atzīšanas mehānismiem, otrdien žurnālistiem uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura Rīgā tikās ar Somijas ārlietu ministri Elinu Valtonenu.
Pirms laika Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka “jāpatur galdā” jautājums par iespējamu Baltijas jūras slēgšanu. Taujāta, kāds ir viņas skatījums uz prezidenta sacīto, Braže klāstīja par Baltijas jūras unikalitāti, jo no vienas puses tā ir savienota ar Ziemeļjūru ar Dānijas šaurumiem, no otras puses pārējā Baltijas jūras daļa faktiski esot ezers, kurā ietek upes, taču jūrai nav savienojuma ar citiem okeāniem.
Viņa akcentēja, ka Dānijai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ko tā ir uzņēmusies, ir īpaša atbildība, proti, nodrošināt starptautisko kuģu satiksmi.
“Šāds jautājums vairāk būtu [jāuzdod] Dānijas kolēģiem. Teorētiski ir iespējamas dažādas konstrukcijas, tomēr praktiski Dānija ir apņēmusies respektēt starptautiskās tiesības un nodrošināt brīvu kuģošanu,” teica Latvijas ārlietu ministre.
Runājot par Latviju un Zviedriju savienojošā zemūdens optiskā kabeļa sabojāšanu, Braže atsaucās uz salīdzinoši regulārajām mācībām pa dažādiem kritiskās infrastruktūras objektiem, testējot noturētspēju, izspēlējot dažādus krīzes scenārijus. Viņa norādīja, ka brīdī, kad VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) saņēma informāciju par konkrētu datu pārraides pārtraukšanu, krīzes mācībās parādīja to noderīgumu – bija noslēgti rezerves kapacitātes līgumi un Latvijā netika traucēta datu pārraide.
“Protams, runa ir par krimināllietu, jo ir bojāts īpašums. Pilnīgi skaidrs, ka datu pārraides pārtraukums nevar notikt pats no sevis. Tas ir saistīts ar kādu bojājumu. Ļoti savlaicīga bija arī policijas rīcība,” sacīja Latvijas ārlietu ministre.
Viņa klāstīja, ka kabeļa bojājums notika Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos, tāpēc momentāni notikusi saziņa un sadarbība ar zviedru kolēģiem, tiesiskās palīdzības lūgumi gan Zviedrijai, gan citiem kolēģiem. Tāpat iesaistījusies pastāvīgā jūras krasta apsardze, kas uzreiz izsūtīja jūrā kuģi, un viens jau atradās netālu no bojātā kabeļa. Pēc Bražes paustā, sekojusi sabiedroto apziņošana, visu bojātā kabeļa tuvumā esošo kuģu vizuālā pārbaude.
“Paveiktais parāda, cik būtiska ir starptautiskā tiesiskā sadarbība. [..] Piemēram, muitai ir savi riska profili, kas attiecas uz kompānijām, kuru vēsturē ir aizdomīgi darījumi, iespējams, kas tāds jāievieš arī attiecībā uz kuģiem,” teica Latvijas ārlietu ministre.
Pēc viņas paustā, no atrašanās kritiskāko objektu tuvumā ir jāattur kuģi, lidmašīnas, zemūdenes. “Mēs esam vienojušies izpētīt starptautisko tiesību aspektus un noskaidrot, vai Baltijas jūras valstis var paveikt vēl kaut ko vairāk,” informēja politiķe.
LETA jau rakstīja, ka vizītē Latvijā šodien ieradās Somijas ārlietu ministre, kura ar Latvijas ārlietu ministri pārrunāja tostarp reģiona drošības jautājumus. Līdzās aktuālajiem reģiona drošības jautājumiem Latvijas un Somijas ārlietu ministres pārrunāja turpmāko atbalstu Ukrainai, efektīvas sankciju politikas īstenošanu pret Krieviju, kā arī transatlantisko attiecību nākotni.
Ārlietu ministrija norāda, ka kopš Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO Baltijas jūras reģions ir ieguvis jaunu sadarbības perspektīvu, kurā dominē reģiona apņemšanās stiprināt savu drošību. Baltijas jūras drošības un Baltijas valstu gaisa telpas un teritoriālās aizsardzības jomā svarīga loma ir Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) formātam.
Foreign Minister of Finland @elinavaltonen visited Latvia today and spoke at the Ambassadors’ meeting and met her colleague @Braze_Baiba. Latvia is a close ally of Finland and we work together to enhance the security of the Baltic Sea.
🇫🇮🤝🇱🇻 pic.twitter.com/C4MoJ4AiHl— Ville Cantell (@villecantell) January 28, 2025
Kriminālprocess par jūras kabeļa bojājumu papildus kvalificēts arī par kaitniecību
Šodien, 28.janvārīt, tiek ziņots, ka Latvijas Valsts policija kriminālprocesu par LVRTC jūras kabeļa bojājumu papildus kvalificējusi arī pēc Krimināllikuma panta par kaitniecību, aģentūra LETA noskaidroja policijā.
Valsts policija par notikušo iepriekš bija sākusi kriminālprocesu pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas, un par publiskā elektronisko sakaru tīkla tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas.
Jau vēstīts, ka svētdienas, 26.janvāra, agrā rītā tika bojāts LVRTC Baltijas jūrā esošais zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande. Kabelim bojājums konstatēts Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes.
Saistībā ar šo incidentu Zviedrijas varasiestādes arestējušas zem Maltas karoga kuģojošo sauskravu kuģi “Vezhen”. Bulgārijas kuģniecība “Navigation Maritime Bulgares”, kam pieder šis kuģis, noliegusi apzinātu kabeļa sabojāšanu.
Publiskotajās fotogrāfijās redzams, ka vienam no kuģa enkuriem trūkst lāpstiņas, tomēr nav skaidrs, kad šis bojājums radies. “Navigation Maritime Bulgares” pārstāvji apgalvo, ka enkurs varētu būt cietis nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmē.
Arī Zviedrijas prokuratūra sākusi izmeklēšanu – par “sabotāžu pastiprinošos apstākļos”. Neviena persona saistībā ar izmeklēšanu pagaidām nav aizturēta. Kuģa apkalpē ir astoņi Bulgārijas un deviņi Mjanmas pilsoņi.
Iepriekš notikuši vairāki incidenti Baltijas jūrā, kad iespējamas Krievijas sabotāžas dēļ bojāta kritiskā zemūdens infrastruktūra. NATO janvāra sākumā paziņoja, ka sāks jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā.
