Prostata – vīrieša otrā sirds. Kas var liecināt par iekaisumu? Kā par sevi rūpēties? 0
Prostata jeb priekšdziedzeris ir galvenais orgāns, kas nosaka vīrieša sūtību. Tālab ļoti būtiski, lai tas vienmēr būtu vesels un spētu pildīt tam paredzētās funkcijas. Taču ir ne mazums stiprā dzimuma pārstāvju, kuriem tieši priekšdziedzeris sagādā dažādas problēmas. Ne velti vīrieši pēc 45 gadu vecuma tiek regulāri aicināti nodot analīzes un noteikt prostatas specifisko antigēnu, kā arī reizi gadā apmeklēt urologu.
Palielināšanās nav nekāds retums
“Prostata ir ļoti svarīgs orgāns vīriešiem, un tā galvenie uzdevumi ir nodrošināt pilnvērtīgu vīrieša dzimumfunkciju un reproduktivitāti,” akcentē Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas urologs Pēteris Vaganovs.
“Galvenais priekšdziedzera produkts ir tā sauktais prostatas sekrēts, kurš piedalās sēklas veidošanā, lai vīrietis varētu laist pasaulē pēcnācējus. Līdz 40–45 gadiem stiprā dzimuma pārstāvji parasti par savu priekšdziedzeri var nesatraukties, jo lielākoties tas funkcionē labi. Taču vēlākos gados, kad var uzskatīt, ka tas savu funkciju lielākoties jau izpildījis, var sākties dažādi traucējumi un problēmas. Viena no tām ir labdabīga prostatas hiperplāzija (LPH) jeb tās palielināšanās apjomā. Tautas valodā to sauc par adenomu.”
Prostata ar gadiem pieaug un palielinās nozīmīgai daļai vīriešu, un tikai retais par to nesūdzas, turpina Pēteris Vaganovs. Iemeslu, kāpēc tā dažiem palielinās, bet citi līdz sirmam vecumam neko nemana, neviens īsti nezina.
Labdabīgas prostatas hiperplāzijas simptomi visbiežāk piesakās 40–45 gadu vecumā, savukārt, sasniedzot 60–70 gadus, praktiski katram vīrietim vairāk vai mazāk jau ir šo simptomu izpausmes.
Prostatas anatomiskais novietojums ir tieši zem urīnpūšļa, un tā aptver urīna izvadkanālu. Tai palielinoties, tiek nospiests urīna izvadkanāls un var rasties urinēšanas traucējumi, proti, var būt vājāka urīna strūkla, biežāka urinēšana, vīrietim pat jāceļas naktī. Uzsākot urinēšanu, vīrietim nākas sasprindzināties, tāpat var būt sajūta, ka urīnpūslis nav pilnībā iztukšojies. Apgrūtinātas urīna izvades dēļ sāk bojāties urīnpūslis, var tikt traucēta arī nieru funkcija, kas jau nopietni apdraud vīrieša veselību.
Nereti vīriešiem rodas jautājums – ko viņi var darīt, lai ar gadiem prostata nepalielinātos. Ja vīrietis ir vesels un viņam nav minēto simptomu, kas apgrūtina urinēšanu, īsti neko pasākt nevajag, skaidro urologs. Vēl jo tālab, ka daudziem vīriešiem, lai arī prostata ir palielināta, tas netraucē urinēt. Taču mūsdienās ir pieejami dažādi preparāti, kas var samazināt prostatu, tāpat tos var lietot profilaktiski, lai prostata nepalielinātos.
Pēc Vaganova domām, medikamentozai ārstēšanai ir blakusefekti, tāpēc speciāli lietot zāles, ja vīrietim nav īpašu sūdzību, nebūtu prātīgi.
Citu profilakses veidu nav, un nav pierādīts arī tas, ka prostata nepalielināsies, ja, kā uzskata daži vīrieši, viņi centīsies vairāk apmeklēt tualeti vai biežāk dzīvos dzimumdzīvi. Vienīgais, ko ārsti rekomendē, ir veselīgs dzīvesveids, tā ka viens no cēloņiem, kāpēc prostata var palielināties, ir vispārējs skābekļa trūkums audos, tajā skaitā arī priekšdziedzerī.
Pieskaroties televīzijā vai medijos reklamētajiem bezrecepšu medikamentiem vai uztura bagātinātājiem, kas it kā mazinot LPH simptomus, dakteris Vaganovs uzsver, ka šo zāļu efektivitāte nav pierādīta. Tie ir dabas preparāti, un tiem nav blakusefektu, līdz ar to arī efekts ir apšaubāms. “Nav neviena pētījuma, kas pierādītu šo bezrecepšu medikamentu pārākumu par to, ja pacientam dod tā saukto placebo jeb tukšu kapsulu un iegalvo, ka iekšā ir zāles,” turpina speciālists.
“Līdz ar to, ja mēs no ārstu viedokļa runājam par nopietnu LPH un ar to saistītiem simptomiem, visi šie medikamenti diemžēl ir neefektīvi un nereti maldina pacientus. Viņi domā, ja dzers šos reklamētos preparātus, ar prostatu viss būs kārtībā. Protams, tas nav tik bīstami situācijās, ja pacients lieto šos preparātus, bet viņam nekļūst labāk, viņš tomēr atnāk pie urologa, kurš nozīmēs adekvātu ārstēšanu – izrakstīs recepšu medikamentus, kas uzlabo urinēšanu, samazina prostatu un neļauj tai augt. Bet, ja pacients, kuram ir kādas sūdzības par prostatu, lieto tikai šos bezrecepšu preparātus un laikus nevēršas pie ārsta, tas problēmu var tikai padziļināt. Tādā veidā var palaist garām nopietnu saslimšanu, kuru, savlaikus atklājot, būtu varēts veiksmīgi izārstēt.”
Prostatīts jeb iekaisums
Vēl viena problēma, ar ko saskaras vīrieši, ir prostatīts jeb prostatas dziedzeru bakteriāls iekaisums. Pēc daktera Vaganova vārdiem, reālajā dzīvē prostatas iekaisums ir ļoti reta slimība, ko parasti izraisa seksuāli transmisīvās slimības jauniem vīriešiem un hronisks iekaisums urīnceļos vecākiem pacientiem.
“Visbiežāk hroniska prostatīta diagnoze tiek noteikta pacientiem, kuriem neatrod nekādas organiskas, fizioloģiskas vai funkcionālas izmaiņas priekšdziedzerī,” skaidro Pēteris Vaganovs. “Taču pacientiem, piemēram, ir sūdzības par sāpēm iegurnī, tāpat var būt nelieli urinēšanas traucējumi. Hronisks prostatīts var rasties, ja, piemēram, vīrietim kādu iemeslu dēļ urīnizvadkanālā bijis ievietots ilgkatetrs un tā pievienojusies urīnceļu infekcija.
Prostatīta gadījumā pacientam var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra, izmainīta urīna analīze, grūtības urinēt, jo prostata nevis palielināta, bet pietūkusi (līdzīgi kā ar iekaisušām mandelēm, angīnu). Bet šādi stāvokļi novērojami reti. Abos gadījumos ārstēšanai parasti izmanto antibakteriālus preparātus, kā arī preparātus urinēšanas uzlabošanai.
Tāpat to var izraisīt seksuāli transmisīvās slimības, kā hlamidioze, gonoreja.
Tās mūsdienās diagnosticēt ir samērā viegli – pietiek ar specifisku urīna analīzi. Parasti šāda prostatīta ārstēšana padodas visai viegli.”
Agrāk atklājot, lielāka varbūtība izārstēt
Ar katru gadu prostatas vēzis tiek konstatēts arvien vairāk gadījumos. Jo vecāks vīrietis, jo lielāka varbūtība saslimt ar prostatas vēzi. Vīriešiem līdz 45 gadu vecumam šī slimība sastopama salīdzinoši reti, bet no 50–60 gadiem vēža šūnas iespējams konstatēt 15% stiprā dzimuma pārstāvju. Pēc 60 gadu vecuma prostatas vēzi konstatē trešajai daļai vīriešu, bet pēc 70 gadiem – 40 procentiem.
“Šo faktu nevajag ignorēt – ne velti pēc 45 gadu vecuma vīriešiem ieteicams regulāri noteikt PSA jeb prostatas specifisko antigēnu un apmeklēt urologu, jo savlaikus atklāts vēzis mūsdienās ir veiksmīgi izārstējams,” atzīst dakteris Vaganovs. “Mūsdienās agrīni diagnosticēts prostatas vēzis dažreiz pat nav jāoperē, tas vienīgi jānovēro un attiecīgajā brīdī, ja nepieciešams, jāsāk ārstēšana. Tikai vīrietim noteikti jāvēršas pie urologa.
Ļaundabīgais audzējs parasti ieperinās prostatas ārējā daļā jeb priekšdziedzera čaulā, kam nav nekādas saistības ar urinēšanas problēmām, līdz ar to vīrietis var nejust nekādu diskomfortu līdz pat pēdējam brīdim, kad slimība jau izplatījusies. Ja vīrietis stāsta, ka viņam nav nekādu sūdzību, kamdēļ iet pie urologa. Runājot par prostatas vēža profilaksi, ir aplams uzskats. Īpaša uzmanība savai veselībai jāpievērš tiem, kam ģimenē pa tēva līniju (tēvs, vecaistēvs) kāds slimojis ar prostatas vēzi.”
No ārsta nav jākautrējas
Lai arī pēdējos gados daudz tiek runāts par prostatas vēzi un nepieciešamību regulāri nodot PSA analīzes (ne velti reizi gadā vīrieši audzē ūsas, tā atgādinot par nepieciešamību padomāt par savu veselību), joprojām daudzi vīrieši kautrējas vērsties pie urologa, jo uzskata to par delikātu lietu.
“Pirmkārt, no urologa nav jāvairās,” apgalvo Pēteris Vaganovs.
“Mūsdienās ir daudz dažādu izmeklēšanas metožu un viss pārējais, lai pacientam tas notiktu pēc iespējas komfortablāk un nebūtu nekādu pazemojošu procedūru. Otrkārt, vīriešiem jāmaina savs uzskats par to, ka, ja viņš ieradīsies pie urologa, tiks atzīts, ka ar viņa veselību kaut kas nav kārtībā. Nē, tā vīrietis apstiprinās, ka viņam rūp sava veselība, un tad varbūt pārliecināsies, ka nav jāuztraucas.
Urologs nekādā gadījumā nemetīsies pacientam virsū ar kādiem drastiskiem izmeklējumiem. Vīrietim nebūs jāsarkst, jo urologa kabinetā nenotiek nekādas pazemojošas procedūras. Mēs vienkārši aprunāsimies, pirmās vizītes laikā pacientam tiks nozīmētas urīna un asins analīzes, iespējams, arī ultrasonogrāfija.
Jāņem vērā, ka savlaicīga urologa apmeklēšana varētu pacientam nākotnē ļaut izvairīties no daudzām citām problēmām, piemēram, akūtas urīna aiztures, kad var nākties urīnizvadkanālā ievietot ilgkatetru. Tāpat, ja gadījumā ir ļaundabīgs prostatas audzējs, svarīga katra diena – jo agrāk tiks uzsākta ārstēšana, jo lielākas iespējas panākt pilnīgu izveseļošanos. Turklāt, ja ārsts nozīmēs medikamentus, tos lietojot, pastāv liela iespēja nākotnē izvairīties no operācijas.
Pirms došanās pie urologa pacientam nenāktu par ļaunu vispirms uztaisīt urīna analīzi, ultrasonogrāfiju, noteikt jau minēto PSA.
Ideālā variantā vīrietis pie urologa ierodas ne tikai ar šiem izmeklējumiem, bet arī aizpildītu starptautisko prostatas simptomu skalu, ko tāpat var saņemt pie ģimenes ārsta. Tā ir viegli saprotama anketa, kurā pacientam jāatbild uz septiņiem jautājumiem. Balstoties uz šo anketu, kā arī uz izmeklējumiem, dakteris varēs nozīmēt ārstēšanos, ja tā būs nepieciešama.
Mūsdienās visas vadlīnijas prostatas ārstēšanai balstās tieši uz šo septiņu jautājumu skalu, jo atbildes uz tiem ļoti labi atspoguļo simptomus. Pacientam, piemēram, jāatbild uz jautājumiem: cik reižu viņš naktī ceļas, lai apmeklētu tualeti, vai pēdējā laikā bijusi nepieciešamība urinēt biežāk nekā reizi divās stundās, ir vai nav jāpiepūlas, lai uzsāktu urinēt. Prostatas simptomu skala un cita informācija par prostatas slimībām atrodama Latvijas Urologu asociācijas mājaslapā: www.uroweb.lv.
Vīriešiem, kas lielākoties ir tehnomīļi un rūpējas par savu auto, rūpīgi izvēloties autoservisu, regulāri mainot eļļu un dodoties uz tehnisko apkopi, negaidot, lai mašīna apstājas pavisam vai iebrauc grāvī, gribu atgādināt, ka līdzīgi jārūpējas par savu veselību. Regulāri jādodas pie ārsta, lai uzzinātu, vai viss kārtībā un var mierīgi dzīvot tālāk. Ja tomēr, līdzīgi kā mašīnai, tiek konstatēts kāds defekts, tas laikus jānovērš.”
Raksts no žurnāla “36,6°C” tematiskā izdevuma “Vīrieša veselības ceļvedis”
