“Prosecco” vīns varētu izzust…Itālijas vīnogu audzēšanu kalnu apgabalos un vīna ražošanu apdraud klimata pārmaiņas 24
Klimata pārmaiņas var iznīcināt “Prosecco” un citus populārus Eiropā iecienītus vīnus, brīdinājuši eksperti, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
“Prosecco” – tas ir dzirkstošais baltvīns, kas tiek ražots no Itālijas kalnu apgabalu vīna dārzos izaudzētām vīnogām – ir viens no kontinenta iecienītākajiem dzērieniem.
Taču šo vīnogu raža sarūk, to negatīvi ietekmējusi ārkārtēji nelabvēlīgu laika apstākļu un augsnes degradācijas kombinācija. Jaunā analīzē, kas publicēta žurnālā “iScience” pagājušajā mēnesī, “Prosecco” raža aprakstīta kā “trausla un apdraudēta”.
“Pastāv risks ne tikai zaudēt iecienītu lauksaimniecības produktu vai pieredzēt būtisku tagadējās lauku ainavas izmaiņas, kas viennozīmīgi negatīvi ietekmēs arī vietējo ekonomiku,” tā “Euronews” sacīja pētījuma vadošais autors Dr. Paolo Taroli (Dr Paolo Tarolli) no Padujas (Padova) universitātes Itālijā. “Bet ir arī risks zaudēt visu kopienas vēsturi un tās kultūras saknes,” viņš piebilda.
Apdraudētas var būt arī citas vīnogu šķirnes, piemēram, “Burgundy”, “Grand Cru” un “Cabernet Sauvignon”.
Ekstrēmie laika apstākļi apgrūtina “Prosecco” ražotāju dzīvi.
Pēkšņi, intensīvi nokrišņi stāvajos Ziemeļitālijas vīna dārzos izraisa augsnes eroziju, un tai sekojošu “nogāzes noslīdēšanu”, savukārt sausums ārkārtīgi apgrūtina šo kultūraugu pienācīgu apūdeņošanu. Tā šogad “Prosecco” ražotājus skāra masveida pavasara nokrišņi un krusas, kam sekoja ārkārtīgi tveicīgi karsta vasara. Klimata pārmaiņu izraisītie nestabilie laika apstākļi var samazināt Itālijas vīna vīnogu ražu līdz pat piektdaļai, lēš ražotāji.
“Prosecco” unikālā garša nāk no tā augstkalnu izcelsmes. Augstāk kalnos audzētās vīnogas ir mazākas, un tām ir lielāka mizas un sulas attiecība, kas piešķir tām intensīvāku garšu. Vīnogas kalnos saņem vairāk saules gaismu, bet lielākā augstumā dominējošā vēsāka temperatūra neļauj vīnogulājiem saulē pārkārst.
Tajā pašā laikā pieprasījums pēc “Prosseco” ir milzīgs, pēdējo piecu gadu laikā pieaugot par vairāk nekā 33%. Salīdzinājumam, pieprasījums pēc franču šampanieša tajā pašā laika posmā pieauga tikai par vienu procentu.
Bet ražas novākšana tik lielā augstumā nav vienkārša. Ne velti vīnogu audzēšana uz nogāzēm, kuru stāvums pārsniedz 30 procentiem, šeit tiek saukta par “varonīgo vīnkopību”.
Demogrāfiskās izmaiņas, kā arī cilvēku aizplūšana no lauku apvidiem ir izraisījusi nopietnu darbaspēka trūkumu kalnu apvidos, saka Dr. Tarolli. Klimata pārmaiņu postošās sekas apgrūtinās šīs Itālijai tik tradicionālās lauksaimniecības nozares nodošanu nākamās vīndaru paaudzes rokās. “Jaunā paaudze nevēlas turpināt darbu ekstremālos apstākļos, ja ekonomiskie ieguvumi ir nenozīmīgi,” brīdinināja Dr. Taroli.
Taču problēmas neskar tikai vīnogas vien – klimata pārmaiņas iznīcina ražas visā pasaulē. Rīsu raža Itālijas ziemeļos, olīvas Spānijā un mieži Apvienotajā Karalistē ir starp tām lauksaimniecības kultūrām, kuras pēdējos gados ir piedzīvojuši dramatisku ražas samazinājumu vides apstākļu dēļ, ziņoja “Euronews”.
Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ir brīdinājusi, ka, ja globālā gada vidējā temperatūra pārsniegs 1,5°C atzīmi, aptuveni 8 procenti pasaules lauksaimniecības zemes kļūs nepiemēroti lauksaimniecībai.
Saskaņā ar šī gada maijā publicēto Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ziņojumu, pastāv 66 procentu iespējamība, ka globālā gada vidējā temperatūra kādu laiku nākamo piecu gadu laikā sasniegs 1,5 ºC virs pirmsindustriālā laikmeta.
