“Propagandonu izmisums” 46
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Varam novērot, ka Krievijā humors un izklaides saturs arvien intensīvāk tiek izmantots, lai nodotu plašai auditorijai valdošā režīma vēstījumu par pasaules un lietu kārtību,” tā vēl pirms pieciem gadiem intervijā vietnei “lvportals.lv” atzinusi Sociālo un politisko pētījumu institūta pētniece Sigita Struberga, kura NATO “StratCom” pētījuma ietvaros bija analizējusi Krievijas televīzijas šovu saturu.
Par to, kā joks viegli tiek pārvērsts par meliem un kļūst par dezinformāciju, šoreiz labi varēja pārliecināties 1. aprīlī.
Daudzi vadoši Krievijas propagandas mediji (“Rossijskaja gazeta”, “RIA Novosti”, “Argumenti i fakti” u.c. interneta vietnes) šajā dienā publicēja rakstus, ka “Latvija aizvainojusi Ukrainu”, “Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ļauni izjokojis Ukrainu” un “Rinkēvičs pa jokam izziņojis Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienības sastāvā”.
Vēlāk šo pašu tēmu savā raidījuma televīzijas kanālā “Rossija-1” ievadā nolēma izcelt arī propagandiste Olga Skabejeva, apgalvojot, ka Latvija atzīmējusi “muļķa dienu” ar apsveikumu Ukrainai par uzņemšanu Eiropas Savienībā, kuru tviterī esot paudis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
“Ukraiņi jau paguva sapriecāties, bet tad izrādījās, ka tas ir tikai joks. Rinkēvičs nekavējoties mēģināja atvainoties, taču ukraiņi šo joku nenovērtēja un izlamāja ministru,” it kā notikušu situāciju atstāstīja Skabejeva.
Viss šis stāsts ir izdomāts no sākuma līdz beigām, un varētu pat rasties iespaids, ka paši Kremļa propagandisti, iespējams, uzķērušies un noticējuši kāda viltvārža jociņiem, ja vien nebūtu zināms, ka Krievija bieži izmanto šādus paņēmienus ļoti nopietnos nolūkos – gan mēģinot diskreditēt ārvalstu līderus, gan lai vairotu neuzticēšanos starp ES un NATO sabiedrotajiem.
Nekādu Rinkēviča 1. aprīļa tvītu par Ukrainas uzņemšanu ES nav bijis, par ko var pārliecināties, apskatot interneta arhīvu (tajā var redzēt arī ierakstus, kurus lietotājs izdzēsis). Latvijas ārlietu ministrs šajā dienā nevis jokojis, bet sociālajā tīklā paudis kritiku, ka Krievija kļuvusi par ANO prezidējošo valsti, norādot, ka tas ir “amorāli un nožēlojami”.
No kurienes tad radušies attēli ar neeksistējošiem tvītiem?
Avots, uz kuru atsaukusies arī daļa Kremļa propagandas mediju, ir “Telegram” kanāls “Sputņik. Bližneje zarubežje”. Tur ir publicēti divi šādi attēli. Vienā viltus Rinkēvičs angļu valodā raksta: “Šodien ar prieku paziņoju, ka mēs uzņemam Ukrainu Eiropas saimē. Vēsturiski svarīgs notikums Ukrainai un ES.”
Un otrs it kā atvainošanās tvīts: “Ļoti atvainojos. Šāda veida humors kara laikā ir nepieņemams.” Var arī secināt, ka dezinformācijas izplatītājs ir sagatavojies. Piemēram, viņš zinājis, ka tviteris ir vieta, kur Latvijas ārlietu ministrs bieži ne vien pauž savu nostāju, bet arī paziņo jaunumus.
Viltus tvīts par Ukrainas uzņemšanu ES stilistiski kopē īstā Rinkēviča ierakstu 2022. gada 1. maijā, kurā viņš atgādina par to, ka Latvija kopā ar vairākām citām valstīm pievienojusies ES pirms 18 gadiem, un pauž nostāju, ka “jāpalīdz Ukrainai, kas pieder mūsu Eiropas saimei”.
Lai gan dezinformācija īpaši neizgāja ārpus Krievijas informatīvās telpas, tomēr to bija paguvuši nopublicēt arī Latvijas portāla “jauns.lv” krievu valodas versijas veidotāji. Vēlāk gan šis raksts no portāla tika dzēsts.
Pats E. Rinkēvičs uz notikušo reaģējis īsi, turpat tviterī: “Krievu propagandoniem tāds izmisums iestājies, ka jāfabricē un jāmelo pēc pilnas programmas, nepalīdzēs, Ukraina uzvarēs.”
Nav šaubu, ka mēģinājums radīt neuzticēšanos starp Ukrainu un tās sabiedrotajiem ir viens no galvenajiem Kremļa propagandas mērķiem. Tas nav sācies tagad, bet vēl pirms Krievijas pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai pagājušā gada 24. februārī. Viens piemērs ir 2022. gada 7. janvārī “RIA Novosti” publicētais materiāls ar nosaukumu “Ukraiņi izsmej Latvijas solījumus sniegt militāru atbalstu”.
Tajā apgalvots, ka ukraiņi nemaz nevēloties šādu palīdzību, ko solījis toreizējais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, jo tas nebūšot nekas vērtīgs. Kā pierādījums skaļajiem apgalvojumiem bija publicēti daži komentāri no “Facebook”.
Tomēr, kā vēlāk atzinis gan bijušais Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko, gan amatpersonas Kijivā, pirmā Latvijas piegādātā pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas “Stinger” krava, kas Ukrainu sasniedza 23. februārī, esot ļoti noderējusi Ukrainas armijai, lai apturētu Krievijas plānu strauji ieņemt Hostomeļas lidostu un tālāk uzbrukt Kijivai.
NEĻAUJIET MELIEM IZPLATĪTIES!
Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to “Latvijas Avīzei” redakciju, rakstot [email protected].
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
