Propagandas kanāli – pastaiga pa karstām oglēm 16
Kopš Krievijas kanāla “Rossija RTR” slēgšanas pagājuši vairāki mēneši, tomēr joprojām nav skaidrs, vai kanālu slēgšana ir efektīvākā metode, kā cīnīties ar nepatiesas informācijas izplatīšanu. Kā rīkoties ar nepatiesas un naidīgas informācijas izplatīšanu šā brīža ģeopolitiskajā situācijā? Domas dalās arī telekomunikāciju vides ekspertiem.
Pagājšnedēļ noslēdzās starptautiskā telekomunikāciju konference “Telco Trends 2016”, kas ik gadu norisinās Jūrmalā. Viena no šā gada nozīmīgākajām tēmām skāra satura izplatīšanas ierobežošanu ģeopolitiskās situācijas iespaidā, un tika vērtēts, kā tas ietekmē telekomunikāciju biznesa vidi.
Auditorijas krītas
Runājot par kopējām televīzijas skatīšanās tendencēm, “TNS Latvia” direktors Mārtiņš Traubergs sacīja, ka lēnām sarūk gan kopējā TV auditorija, gan īpaši latviešu kanālu skatītāju skaits: “Kopš 2010. gada, kad TV ekrāni bija 99% mājsaimniecību, tagad kaut viens televizors ir 94%. Savukārt samazinās to mājsaimniecību skaits, kurās izmanto tikai vienu TV, bet palielinās māju skaits ar divām vai vairāk TV kastītēm. Latviešu kanālus arvien mazāk skatās gan paši latvieši, gan vēl jo vairāk citu nacionalitāšu cilvēki. Tikmēr krievu kanālu auditorija krītas, bet turas stabilāk.”
“TNS” dati rāda, ka pēc “RTR” kanāla slēgšanas sev vēlamo saturu citur nācās meklēt 936 tūkstošiem cilvēku. Vislielākā daļa “RTR” skatītāju pārcēlās uz citiem Krievijas kanāliem – gan uz “PBK” (13,8% no “RTR” skatītājiem), gan “NTV Mir Baltic” (13,7%). Daļa sākusi skatīties arī “TV3” (7,8%), “LTV1” (6,7%) un “LNT” (6,1%). “Cilvēki joprojām atrod to, ko grib redzēt, bet atrod to citos kanālos vai internetā. Mūsdienās tā nav problēma, tāpēc jāšaubās, vai kanālu slēgšana ir efektīvs līdzeklis,” sacīja M. Traubergs.
Sabiedrība jāizglīto
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Dace Ķezbere teica, ka netic kanālu slēgšanai kā veidam, kas palīdz cīnīties ar tiem: “Drīzāk jādomā, kā radīt jaunu saturu saskaņā ar vispārpieņemtām vērtībām, kas piesaista krievu kanālu auditoriju.”
Tikmēr Lietuvas Kabeļtelevīziju asociācijas prezidente Vaiva Žukiene minēja, ka kanālu slēgšanas temats ir ļoti bīstams – kā pastaiga pa karstām oglēm: “Mēs pirmie sākām slēgt kanālus, kuri pārraida saturu, kas neatbilst likumam un apdraud Lietuvas drošību. Precīzāk, mēs nevis slēdzām kanālus, bet tos padarījām par maksas kanāliem.” V. Žukiene sacīja, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā jārīkojas pēc iespējas ātrāk. “Jāsaprot, ka pirms 15 gadiem nebija nedz kara Ukrainā, nedz citu konfliktu. Nu laiki ir mainījušies. Eiropas Savienība uzsver, ka kanālu slēgšana nav korekta un pareiza. Tomēr mēs uzskatām, ka pats galvenais ir likumu ievērošana. Kādā brīdī problēmas ar krievu kanāliem var kļūt pārāk lielas, tāpēc ar tām jātiek galā jau šobrīd. Daži saka – kanālu slēgšana neko nemainīs, bet mums sabiedrība jāizglīto, jo pārāk daudzi informāciju “nefiltrē” un tic visam, kas tiek stāstīts.”
Arī “Lattelecom” Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis sacīja, ka cilvēku stimulēšana mācīties būtu efektīvāks veids, kā cīnīties ar propagandu par kanālu slēgšanu, piesaucot tieši kritiskās domāšanas nozīmi. Viņaprāt, jāstrādā arī pie kvalitatīva vietējā satura radīšanas. “Cilvēki pieprasa vietējo saturu, pat neskatoties uz ārvalstu satura plašo pieejamību. Igauņiem izdevies savus sabiedriskos medijus padarīt populārus. Tur pirmie četri visvairāk skatītie kanāli ir igauņu kanāli. Viņiem izdevies propagandai atbildēt ar taisnību, un mums būtu jāņem piemērs,” sacīja “Lattelecom” pārstāvis.
Jāpiebilst, ka jūlijā notikušajā citā diskusijā “Tendences Latvijas elektroniskajos medijos un mediju tirgū Latvijas nacionālās drošības kontekstā” eksperti arī izteicās, ka Krievijas kanālu aizliegumi nav risinājums, jo, visticamāk, pēc aizlieguma retranslēt un izplatīt TV programmu “Rossija RTR”, īpaši Latgalē, cilvēki no oficiāla operatora aizgājuši pie pagrīdes operatoriem, kas šos kanālus turpina translēt.
Ukrainā slēdz
Diskusijā piedalījās arī Ukrainas mediju eksperte Irina Sahno. Pēc Krimas aneksijas Ukrainā slēgti gandrīz visi Krievijas kanāli, nu valstī raida vien 14 krievu kanāli, kas ir piecas reizes mazāk nekā iepriekš. Vai tas atmaksājies? “Maksas kanālu ienākumi Ukrainā aug, neskatoties uz krievu kanālu slēgšanu un Krimas zaudēšanu. Protams, ik gadu samazinās auditorijas skaits – gan Krimas, gan pirātisma, gan imigrācijas dēļ, taču zaudētāji tāpat ir krievu kanāli un to izplatītāji, kā arī tās kompānijas, kuras ražo saturu šiem kanāliem,” sacīja I. Sahno. “Pašlaik gan daudzas ukraiņu kompānijas uzņem saturu krievu kanāliem, kurus pēcāk pērkam atpakaļ izrādīšanai Ukrainā, tādējādi radot greizu sistēmu. Kompānijām jāsadarbojas un jāatrod veids, kā pārdot savu saturu ārvalstīm.”
