Krievijas valsts amatpersonas viena pēc otras izgāž niknumu pār Lietuvu, draudot tai ar “sekām” 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas valsts amatpersonas šonedēļ viena pēc otras izgāž niknumu pār Lietuvu, draudot tai ar “sekām”, kas to sagaidot pēc tam, kad Viļņa attiecībā uz Kaļiņingradas apgabalu sākusi īstenot 15. martā pieņemto Eiropas Savienības (ES) ceturto sankciju paketi, kas stājās spēkā 17. jūnijā un paredz Krievijas tērauda un citas dzelzs produkcijas importa un tranzīta aizliegumu ES teritorijā.
ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels pirmdien uzsvēra, ka Krievijas pārmetumi Lietuvai vienpusējā Kaļiņingradas apgabala transporta blokādes uzsākšanā ir “tīra propaganda” – Lietuva tikai rīkojas saskaņā ar ES sankcijām.
“Pārkāpusi visu”
Lietuva un Krievija nedēļas sākumā apmainījās notām attiecībā uz Kaļiņingradas apgabalu, turklāt Krievija pieprasīja Lietuvai “nekavējoties atjaunot” visu veidu preču dzelzceļa tranzītu uz apgabalu, pretējā gadījumā piedraudot ar “darbībām nacionālo interešu aizstāvībai”.
Lietuvas rīcība esot “klaji naidīga”, “provokatīva” un pārkāpjot 2002. gada Krievijas–ES vienošanos par kravu tranzītu uz Kaļiņingradu.
Ass izteikumos žurnālistiem bijis arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina oficiālais preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs. Viņš apgalvoja, ka Lietuvas “bezprecedenta” rīcība “pārkāpusi visu”, tāpēc “situācija ir vairāk nekā nopietna”. Tuvāko dienu laikā, izanalizējot stāvokli, tikšot sperti atbildes soļi.
Tostarp pats apgalvojums, ka ES vai Lietuva būtu pēkšņi sākusi Kaļiņingradas “blokādi”, ir aplams. Runa drīzāk ir par neērtību radīšanu. Pasažieru un ārpussankciju preču pārvadājumiem ierobežojumu nav. Sankcijas skar pārsvarā būvmateriālus, metālu produkciju un Kaļiņingradas apgabalā saražotā tranzītu pa dzelzceļu. Par šo preču pārvadāšanas pārtraukšanu, sākot no 18. jūnija, uzņēmuma “Lietuvas dzelzceļu” meitasuzņēmums “LTG Cargo” informēja Kaļiņingradas varasiestādes pagājušajā piektdienā.
Turklāt ES sankcijas, saskaņā ar kurām tranzīts pārtraukts, kā minēts, apstiprinātas 15. martā. Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs paudis, ka aizliegums ietekmēs 40–50% pa dzelzceļu tranzītā pārvadāto kravu, kas pasliktinās ekonomisko stāvokli apgabalā. Taču nav liegts attiecīgās preces vest uz anklāvu pa gaisu vai kuģos.
Tiesa, aviosatiksme starp Kaļiņingradu un pārējo Krievijas teritoriju var notikt tikai virs jūras, jo ES gaisa telpa Krievijai slēgta.
Aļihanovs apgalvojis, ka apgabala ostas ar kravu piegādēm tiks galā, kaut jau esošo četru prāmju vietā vajadzēšot vēl kādu, un Kaļiņingrada sagaida no Maskavas papildu subsīdijas. Tomēr jāņem vērā, ka ES sankcijas stājas spēkā pakāpeniski. Tā 10. jūlijā stāsies spēkā, piemēram, Krievijas alkoholisko dzērienu aizliegums, 10. augustā – aizliegums oglēm, 5. decembrī – naftas produktiem.
Iracionāla valsts
Vītauta Dižā Universitātes profesors Gintauts Mažeiķis, kurš regulāri seko līdzi Krievijas politikai reģionā un to komentē medijos, pirmdien brīdināja, ka Krievija uz daļēju Kaļiņingradas apgabala bloķēšanu var reaģēt arī iracionāli.
“Tas, kas tagad notiek, ir tuvu casus belli – formālam kara iemeslam,” Mažeiķis ierakstījis savā “Facebook” kontā.
Pēc profesora domām, Krievija, lai atriebtos Lietuvai, var izvēlēties divus ceļus. Pirmais būtu maksimāls ekonomiska un juridiska rakstura spiediens – enerģētikas un saimnieciskā blokāde, uzbrukuma draudi, karu tomēr nesākot.
Otrs, iracionālais ceļš, būtu ķerties pie Krievijas Valsts domē jau iesniegtajiem ierosinājumiem atsaukt PSRS Valsts padomes 1991. gada 6. septembra lēmumu par Lietuvas valstiskās neatkarības atzīšanu. Tādā gadījumā tam varētu sekot visu Lietuvas–Krievijas starpvalstu līgumu atsaukšana un atteikšanās pat no vēl senākiem dokumentiem par Viļņas un Klaipēdas apgabalu piekritību lietuviešiem.
Tāds scenārijs agri vai vēlu novestu pie karadarbības un Krievijas un NATO sadursmes.
Lai cik absurdi šāds variants skanētu, Mažeiķis tomēr atgādina: “Krievija ir drīzāk iracionāla, ne racionāla valsts, ko parāda Krievijas reakcija uz notikumiem Ukrainā un uzsāktais karš.”
Krievijas Valsts domē jau izskanējis, ka varētu aizliegt lietuviešu tālbraucējiem un transporta kompānijām tranzītu caur Krievijas teritoriju, pārtraukt elektroenerģijas piegādes pa loku, kas kopš padomju laikiem savieno Lietuvu, Latviju, Igauniju ar Krieviju un Baltkrieviju. Teorētiski Krievija varētu uzsākt dažāda rakstura pierobežas provokācijas, kiberuzbrukumus un mēģināt ar karaflotes palīdzību traucēt Klaipēdas ostas darbību.
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks par pēdējo aizrādījis, ka “nevajadzētu zaudēt spēju atdalīt dezinformāciju un propagandu no [Krievijas] reālajām iespējām”.
“Visi mājieni par to, ka Krievija varētu veikt kaut kādus “citus pasākumus”, ka varētu bezkontakta ceļā bloķēt Lietuvas ostas, ir izzīsti no pirksta. Izņemot sava tranzīta virzīšanu uz pašas ostām, Krievijai citu līdzekļu nav bijis un nav,” tā Anušausks.
