Agris Liepiņš: Propaganda tāpat mals savu 1
Neilgi pirms 18. novembra militārās parādes kļuva zināms, ka tajā netiks nests vēsturiskais Atsevišķās studentu rotas karogs, jo uz tā redzama svastika. Acīmredzot, lai nekaitinātu Krieviju, lai nelietu ūdeni uz Putina režīma propagandas dzirnavām.
Bēdīgi to uzzināt, Atsevišķā studentu rota bija viena no pirmajām karaspēka vienībām, kura nostājās Latvijas valsts sardzē. Savas sirdsbalss aicināti, studenti pameta mācību auditorijas un, lāgā pat ieročus rokā neturējuši, steigā apmācīti un pamestās armiju noliktavās salasītos kažociņos ietērpti, devās aizstāvēt tikko nodibinātu, nevienam nezināmu, bet savu valsti – viņiem vienīgo.
Simtgades parādes organizētāji, visticamāk, izvērtēja dažādus aspektus, vienīgi savas sirdsbalss aicinājumam viņi neuzdrošinājās sekot. Sakautrējās, apklusināja savu sirdsbalsi, nebija Atsevišķās studentu rotas piemiņas cienīgi. Varbūt citu reizi, varbūt…
Vispār jau muļķīgi apspriest, vai Putina režīms svastikas simbolu demonstrēšanu izmantos savā propagandā vai ne. Tikpat labi varētu analizēt, vai ugunī iemesta avīze sadegs vai nesadegs. Protams, sadegs, un protams, ka Krievijas propaganda mals savu maļamo. Varbūt laiku, ko atbildīgās personas veltīja šai analīzei, varēja izmantot citādi – sagatavot labu informatīvo materiālu par Atsevišķo studentu rotu un viņas karogu, un šo materiālu vēl pirms gaidāmās parādes izsūtīt visām vēstniecībām un ziņu aģentūrām? Kāds varbūt izlasītu, izlasītu pat Krievijas vēstniecībā, bet Putina propagandas aparāts tāpat maltu savu.
Krievijas skaļo balsi mums nepārbļaut, tomēr pāris interesantus argumentus, kurus kā zirņus pret sienu varētu mest propagandistiem pretī, minēšu.
Viens no pēdējā Krievijas cara Nikolaja otrā automobiļiem, ar kuru viņš izbrauca prezentācijas pasākumos, bija pēc individuāla pasūtījuma 1909. gadā izgatavotais franču “Delanuay–Belleville” spēkrats ar jocīgu cilindriskas formas purngalu. Līdzīgi kā savulaik Volgas motora pārsegu rotāja briedis, cara mašīnas purngalu rotāja svastikas emblēma. Attēliem ar šo mašīnu, caru un viņa svītu dažreiz pilnīgi nejauši var uzdurties internetā, ko tik tas tīmeklis neizsviež laukā! Kas, vadoties pēc Krievijas propagandas klišejām, sanāk cars?
Jo tālāk, jo jautrāk. Viena no pirmajām boļševiku naudas zīmēm arī bija ar svastiku
! Kā tas sanāca, kolorīti aprakstīts Riharda Zariņa atmiņās. Rihards Zariņš strādāja Pēterburgas Valstspapīru spiestuvē par tehnisko direktoru, nodibinoties Latvijas valstij, 1919. gadā atgriezās dzimtenē un izveidoja Latvijas Valstspapīru spiestuvi.
Lūk, ko par boļševiku apvērsuma juku laikiem stāsta Zariņš: “Reiz piepeši atbrauca spiestuvē lielinieku finanšu komisārs. Viņš bija aizmirsis, ka Ļeņins viņam bija uzdevis izgatavot jaunas naudas zīmes, tādas pašas līdzīgi labas un glītas, kādas bija cara naudas zīmes. Šis komisārs nu pats bija nobijies par to, ka bija uzdevumu aizmirsis, un domāja, ka zīmes varētu ļoti ātri izgatavot. Kad es nu viņam pateicu, kāds darbs pie tām ir un ka vajadzīgi vairāki gadi, kamēr pagatavo, tad viņš nezināja, ko darīt, un apsolīja mani likt pie sienas.(..)
Pirms tam jau bija iesākta tā saucamā Domes nauda. Nauda bija domāta mongoļu naudai, kuru gribēja izlaist Krievija, lai mongoļus piesaistītu pie Krievijas. Projektus mongoļiem es biju izstrādājis, un, tā kā viņiem kāšu krusts bija laimes zīme, tad es šo zīmi novietoju viņu naudām apakšā tīkliņā.
Bet, tā kā nu mums pašiem bija briesmīgi vajadzīgas naudas zīmes, tad mēs tikai pārtaisījām vidu, ciparus un uzrakstus.
Tātad vidū bija Taurijas pils skats, un iznāca 1000 un 500 rubļu zīmes, caur ko bija iespējams vairāk katru dienu nodrukāt.”
Un atkal – kas, vadoties pēc Krievijas propagandas klišejām, sanāk mīļotais revolūcijas vadonis un visa boļševiku partija? Bēdīgi tomēr, ka simtgades militārajā parādē netika godam nests Atsevišķās studentu rotas karogs.
