Prokurors neapmierināts par četru gadu cietumsodu Lembergam: tas ir neadekvāti. Visticamāk, iesniegs protestu 76
Apelācijas instances piespriestais sods bijušajam Ventspils mēram, pašreizējam Ventspils domes deputātam Aivaram Lembergam (“Latvijai un Ventspilij”) ir neadekvāts, aģentūrai LETA pauda prokurors Aivis Zalužinskis. Prokuratūra, visticamāk, par trešdien pasludināto apelācijas instances tiesas nolēmumu iesniegs kasācijas protestu.
“Kas attiecas par sodiem, tad neapšaubāmi neapmierina, jo, mūsu ieskatā, nav nekādu šaubu, ka sodam jābūt vēl bargākam.
ja skatās atsevišķi, bet kopumā ir piespriesti četri gadi Aivaram Lembergam,” uzsvēra prokurors.
Šāds cietumsods Zalužinska ieskatā ir neadekvāts, neskatoties uz to, ka tiesvedība ir ieilgusi. Prokuratūra debatēs bija lūgusi Lembergam piespriest astoņus gadus cietumā, kā arī naudas sodu. Bargākus sodus bija lūgts piespriest arī Aivara Lemberga dēlam Anrijam Lembergam un kādreizējam Aivara Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim.
Jau ceļot apsūdzību, nebija nekādu šaubu, ka valsts amatpersona nedrīkst pieņemt lēmumus interešu konflikta situācijā, skaidroja prokurors. Pēc viņa paustā, Aivaram Lembergam tiek inkriminēti šie lēmumi attiecībā uz juridiskām personām, kurās prokuratūras ieskatā ir viņa personiskās un viņa bērnu intereses. Ja šis nav noziegums, tad nav skaidrs, kuru amatpersonu vispār var saukt pie atbildības par lēmumu pieņemšanu, atrodoties interešu konflikta situācijā, norādīja Zalužinskis.
Tiesa, iespējams, ņēmusi vērā vienu no Augstākās tiesas nolēmumiem, ka valsts amatpersonām nav jādeklarē tās īpašumtiesības, kuras nav piereģistrētas Latvijas Komercreģistrā.
“Šobrīd uzskata, ka apsūdzētajam Aivaram Lembergam nav nekas bijis jāreģistrē, jo, redziet, Komercreģistrā viņa vārds un uzvārds nav izlasāmi. Tas atkal ir signāls jebkurai valsts amatpersonai, ka var droši dibināt uzņēmumus, viņos darboties un gūt materiālu labumu, bet vienīgais, ko nevajag darīt, ir reģistrēt tos uz sava vārda un tā vietā tos reģistrēt uz jebkuru citu trešo personu. Tagad nav saprotams, kāpēc tiesa lēma konfiscēt ārvalstīs reģistrētu juridisku personu kapitāldaļas, bet vienlaikus uzskata, ka tās arī nebija jāreģistrē,” uzsvēra prokurors.
No prokurora paustā izriet, ka Aivars Lembergs atzīts par vainīgu kukuļu izspiešanā, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par dienesta viltojumu un par piedalīšanos neatļautā mantiskā darījumā. Savukārt Aivars Lembergs attaisnots īpašumtiesību nedeklarēšanā un dokumenta viltošanā.
Sodu pārsūdzēt gan nav iespējams, ja vien nav pārkāpta kāda tiesību norma.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.
Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.
Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.
Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.
Aivara Lemberga dēlam Anrijam Lembergam tiesa arī lēma samazināt cietumsodu, piespriežot vienu gadu un 11 mēnešus aiz restēm. Tāpat tiesa viņam piesprieda mantas konfiskāciju.
Arī kādreizējam Aivara Lemberga biznesa partnerim Sormulim piespriests mazāks sods nekā pirmajā instancē, proti, brīvības atņemšanu uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem. Sodā ieskaitīja arī viņa aptuveni mēnesi ilgo atrašanos apcietinājumā 2007.gadā. Arī Sormulim piemērota manta konfiskācija.
Lembergs un pārējie lietas dalībnieki tiesas nolēmumu klausījās tiešsaistē. Lembergs to darīja Kurzemes rajona tiesā Ventspilī.
Par apelācijas instances nolēmumu vēl būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā (AT). Tādā gadījumā tiek organizēta senatoru sēde, kurā lemj, vai vispār ierosināt kasācijas tiesvedību.
Rīgas apgabaltiesa kā pirmā instance šo lietu sāka skatīt jau 2009.gadā.