Prokurors Millers apsūdz Krieviju 3
ASV īpašais prokurors Roberts Millers, kurš izmeklē lietu par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā 2016. gadā, apsūdzējis 13 Krievijas pilsoņus un trīs Krievijas iestādes nelegālas “informācijas karadarbības” plānošanā, lai ietekmētu 2016. gada prezidenta vēlēšanas un palīdzētu kandidātam Donaldam Trampam.
Krievijas troļļi apceļo Ameriku
Apsūdzībā teikts, ka grupa Krievijas pilsoņu uzdevās par amerikāņiem tīmekļa saziņā ar politiskajiem un sociālajiem aktīvistiem. Kremļa plāns bija daudz plašāks nekā agrāk lietotā viltus ziņu izmantošana un pavairošana sociālajās vietnēs, lai sašķeltu amerikāņu vēlētājus un nodarītu kaitējumu Trampa demokrātu sāncensei Hilarijai Klintonei. Jau 2014. gadā grupa Krievijas pilsoņu iebrauca ASV un, slēpjot savu īsto identitāti, vāca izlūkošanas informāciju, izvietoja viltus sludinājumus tīmeklī un rīkoja politiskus mītiņus, un pat maksāja amerikāņiem par palīdzību savā politiskajā sabotāžā, atzīmē izdevums “Politico”. Krievi samaksāja kādai Floridas iedzīvotājai, lai viņa atveidotu Hilariju Klintoni cietumnieces tērpā, un noalgoja vēl kādu Klintones dubultnieci ievietošanai restotā būrī mītiņā Floridā. Krievijas troļļi izvietoja tīmeklī aicinājumus afroamerikāņiem un musulmaņiem nebalsot par Klintoni un vairoja piekritēju skaitu tvitera sauklim “Hillary4Prison”. Divi no apsūdzētajiem krieviem 2014. gadā esot apmeklējuši Nevadu, Kaliforniju, Ņūmeksiku, Kolorado, Ilinoisu, Mičiganu, Luizianu, Teksasu un Ņujorku, lai klātienē vāktu informāciju. Krievijas centieni ietekmēt vēlēšanu gaitu nebeidzās ar Trampa ievēlēšanu, atzīmē “Politico”. Pēc vēlēšanām tika rīkoti vēl vismaz divi masu mītiņi pret nesen ievēlēto Trampu, lai vairotu plaisu ASV sabiedrībā. Krievijas troļļi izveidoja vietnē “Instagram” sadaļu “Blacktivist”, kas popularizēja ASV Zaļo partijas kandidāti Džilu Steinu, kura savulaik piedalījās pusdienās Maskavā 2015. gadā sakarā ar Kremļa propagandas rupora “RT” gadskārtu un sēdēja pie viena galda ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Šajās pusdienās pie Putina labās rokas sēdēja arī bēdīgi pazīstamais Maikls Flinns, kurš bija spiests atkāpties no nacionālās drošības padomnieka amata jau mēnesi pēc iecelšanas.
Troļļu fabriku finansē Kremļa uzticības personas
Šo kampaņu vadīja Sanktpēterburgā izvietotā Interneta pētniecības aģentūra, kas specializējas dezinformācijas operācijās tīmeklī un ir saistīta ar Kremli. Apsūdzībā, kurā nav minētas Trampa kampaņas konkrētas amatpersonas, secināts, ka Interneta pētniecības aģentūrai, kuras rīcībā ir vismodernākā elektroniskā aparatūra, bija “stratēģisks mērķis viest šķelšanos un nesaskaņas ASV politiskajā sistēmā un sabiedrībā”. Atzīmējot, ka Kremļa pārraudzītajā operācijā tika negatīvi ietekmēti arī citi prezidenta kandidāti, tostarp Trampa sāncenši no Republikāņu partijas Marko Rubio un Teds Kruss, dokumentā uzsvērts, ka Krievijas aģentūras darbības bija vērstas uz Trampa kandidatūras atbalstīšanu un Klintones nopulgošanu. Lai gan apsūdzībā nav teikts, ka iejaukšanās ASV vēlēšanu procesā notikusi pēc Kremļa rīkojuma, ASV izlūkdienesti secinājuši, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins personīgi apstiprinājis šo operāciju. “Lasot apsūdzību, nevar neredzēt “troļļu fabriku”, kas veica Kremļa apmaksāto slepeno operāciju ASV politiskās sistēmas graušanai,” uzskata Endrū Veiss, bijušais Baltā nama nacionālās drošības padomes eksperts Krievijas lietās Baraka Obamas prezidentūras laikā. Veiss atzīmē, ka viens no apsūdzētajiem krieviem Jevgeņijs Prigožins, kurš kontrolē divas firmas, kas finansē Interneta pētniecības aģentūru, ir tuvs Putina sabiedrotais. Pērn ASV Valsts departaments iekļāva Prigožinu sankciju sarakstā, minot viņa sakarus ar Krievijas valdības amatpersonām un kontaktus Krievijas Aizsardzības ministrijā. ASV juristi šaubās, vai apsūdzētie Krievijas pilsoņi jebkad varētu tikt tiesāti ASV, jo Maskava noliedz izvirzītās apsūdzības, turklāt Krievija neizdod savus pilsoņus tiesāšanai ārzemēs.
Līdz ar Prigožinu ASV sankciju sarakstā ir Mihails Bistrovs, Leonīds Burčiks, Aleksandra Krilova, Sergejs Polozovs, Anna Bogačova, Marija Bovda, Roberts Bovda, Džeihuns Aslanovs, Vadims Podkopajevs, Gļebs Vasiļčenko, Irina Kaverzina un Vladimirs Venkovs, kuri bijuši iesaistīti projektā “Lahta”, kā tika dēvēts Krievijas plāns par iejaukšanos ASV vēlēšanās. Trīs no viņiem vēl apsūdzēti finansiālā krāpniecībā, bet pieci apsūdzēti par identitātes zagšanu. Vairāki no apsūdzētajiem izmantojuši datorsistēmas ASV, lai slēptu, ka darbojas no Krievijas.
Tramps turpina noliegt Krievijas iejaukšanos
Demokrātu partijas politiķi paziņojuši, ka jaunās apsūdzības vairo prokurora Millera vadītās izmeklēšanas nopietnību, uzsverot, ka izmeklēšana jāturpina par spīti republikāņu aicinājumiem izbeigt īpašā prokurora darbību. Prezidents Tramps, kuru grib noklaušināt prokurors Millers, mēģinājis sevi attaisnot ar šādu paziņojumu tvitera vietnē: “Krievija sāka kampaņu pret ASV 2014. gadā, jau ilgi pirms es paziņoju par nodomu kandidēt uz prezidenta amatu. Vēlēšanu rezultāti netika ietekmēti. Trampa kampaņā nebija nekā nelikumīga – nebija slepenas vienošanās!” Tieslietu ministrs Rods Rozenšteins paziņojis, ka “apsūdzības lietā neviens amerikānis nav vainots apzinātā līdzdalībā nelikumīgā darbībā”, turklāt apsūdzībā netiek apgalvots, ka šīs darbības būtu izmainījušas 2016. gada vēlēšanu iznākumu.
Prezidents Tramps turpina noliegt Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā, lai gan to atzinuši ASV izlūkdienesti. Kā šonedēļ paziņoja ASV izlūkdienestu vadītāji, Krievijas centieni iejaukties ASV politikā nemazinās un rada draudus novembrī gaidāmajām Kongresa starpposma vēlēšanām. Maskavas centieni iejaukties ASV politikā ir tikpat spēcīgi kā 2016. gadā, uzskata Centrālās izlūkošanas pārvaldes, Federālā izmeklēšanas biroja, Nacionālās drošības pārvaldes un trīs citu izlūkošanas aģentūru vadītāji. Pirms dažām dienām Minhenes drošības konferencē ASV nacionālās drošības padomnieks Herberts Makmāsters paziņoja, ka ir “neapstrīdami pierādījumi” par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās. Viņš brīdināja, ka pēc atmaskošanas Maskava var mainīt savu stratēģiju Rietumu demokrātiju graušanā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs noraidījis ASV apsūdzības par Krievijas iejaukšanos kā “muldēšanu”, kas nebalstoties uz faktiem, it kā identitātes zādzība, nelikumīga iekļūšana ASV, lai veiktu krāpnieciskas darbības, nebūtu krimināli sodāma rīcība.
