Valsts arhīva dokumenti liecina, ka Ģ. Melngailis piespiedu kārtā ievietots psihoneiroloģiskajā slimnīcā tāpēc, ka vāca un izplatīja pretpadomju literatūru, ka viņš uzturēja sakarus ar Gunāru Rodi, kurš pēc 15 gadu ieslodzījuma izciešanas par pretpadomju satura literatūras glabāšanu un izplatīšanu bija pārcēlies uz Zviedriju. 45
Par to, ka astoņdesmitajos gados tiesa bija cieši saistīta ar Valsts drošības komiteju (VDK), liecina fakts, ka jau pirms Augstākās tiesas lēmuma 1983. gada 5. maijā Latvijas PSR VDK sevišķi svarīgo lietu izmeklētājs apakšpulkvedis A. Rēvalds parakstīja lēmumu par psihiatriskās ekspertīzes noteikšanu Ģ. Melngailim. Valsts arhīva dokumentos var izlasīt, ka tajā pašā dienā Ģ. Melngaili pārbaudīja Rīgas pilsētas psihoneiroloģiskā dispansera speciālistu komisija trīs ekspertu sastāvā, kas, izskatot VDK iesniegto dokumentāciju un izmeklējot pašu Ģ. Melngaili, izvairījās no slēdziena došanas, argumentējot savu viedokli ar to, ka “precizēt viņa psihisko stāvokli ambulatoros apstākļos nav iespējams”, un rekomendēja Ģ. Melngaili nosūtīt uz stacionāru psihiatrisko ekspertīzi. Lēmumu pieņēma tas pats apakšpulkvedis Rēvalds, un kā pamatojums tajā minēta Ģ. Melngaiļa naidīgā nostāja pret padomju varu, vēlme izplatīt “Gaismas akcijas” uzsaukumu un sazvanīšanās ar Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvi. Pēc mēneša – 1983. gada 2. jūnijā – Rīgas republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas ārstu komisija Zuzannas Sočņevas vadībā atzina Ģ. Melngaili par nepieskaitāmu, sociāli bīstamu un rekomendēja viņam noteikt piespiedu ārstēšanu. Augustā Latvijas PSR Augstākā tiesa nolēma viņam noteikt piespiedu ārstēšanu speciālā psihiatriskā slimnīcā. Sevišķa režīma psihiatriskās ārstniecības iestādes PSRS pastāvēšanas laikā atradās nevis Veselības aizsardzības ministrijas padotībā, bet gan Iekšlietu ministrijas padotībā un pēc būtības bija ieslodzījuma vietas. “Ārstēšanai” viņu nosūtīja uz Blagoveščenskas sevišķa tipa psihiatrisko slimnīcu Amūras apgabalā.
Valsts arhīvā ir dokumentēts, ka 1987. gada 29. novembrī Blagoveščenskas pierobežas rajona “tautas tiesa” nolēma mainīt “medicīniska rakstura piespiedu līdzekli” attiecībā uz Ģ. Melngaili, kā rezultātā viņš tika nosūtīts turpmākai ārstēšanai uz Rīgas republikānisko psihoneiroloģisko slimnīcu. 1988. gada 31. martā šīs slimnīcas ārstu komisija tās pašas Z. Sočņevas vadībā atzina, ka Ģ. Melngailim joprojām ir “šizofrēnija paranoidālā formā”, taču “sociāli bīstams” viņš vairs nav un “piespiedu ārstēšanu attiecībā uz viņu var pārtraukt”. Ņemot vērā šo slēdzienu, Latvijas PSR Augstākā tiesa 1988. gada 10. maijā nolēma Ģ. Melngailim “medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu izbeigt”. 1987. gadā Rīgas republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas ārstu komisija atzina, ka Ģ. Melngaiļa stāvoklis ir uzlabojies, viņš vairs nav “sociāli bīstams”, un nolēma “piespiedu ārstēšanu” pārtraukt. 1990. gadā LR Augstākā tiesa viņu reabilitēja.
UZZIŅA
Ko paredz likums
* Saeimas pieņemtais likums “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām” stājās spēkā pirms trim gadiem – 2013. gada 1. augustā.
* Likuma mērķis ir atjaunot vēsturisko taisnīgumu un PSRS okupācijas laikā psihiatriskajās slimnīcās nepamatoti ievietoto personu godu un cieņu un likvidēt tām radītās nelabvēlīgās tiesiskās sekas. Runa ir par cilvēkiem, kuri bez tiesas nolēmuma tika nepamatoti ievietoti PSRS vai Latvijas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs (arī ārstniecības iestāžu psihiatriskajās nodaļās) par savu politisko pārliecību, politisko darbību, par pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliģiskajiem uzskatiem, par rases vai nacionālo piederību, par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras.
* Lai pieņemtu lēmumu par personas statusa atjaunošanu vai atteikumu atjaunot personas statusu, prokuroram jāpieprasa psihiatrijas ekspertu komisijas rakstveida atzinums, kā arī nepieciešamības gadījumā citu ekspertu atzinums.
* Likums paredz, ka psihiatrijas ekspertu komisijas darbs jāorganizē VSIA ”Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs”.
Taču likuma apspriešanas gaitā izskanēja iebildes (tās gan galu galā netika ņemtas vērā), ka cilvēkus, kuri cieta no padomju psihiatrijas un kuru medicīniskajās izziņās bija norādīts, ka pie vainas nokļūšanai slimnīcā bijuši pretpadomju politiskie uzskati, atkal vērtēs psihiatri. Iespējams, pat tie paši, kuri psihiatriskajā slimnīcā strādāja jau padomju laikos (“LA” publikācija “Pierādi, ka neesi traks!” 31.05.2013.).
