Šokē atzinums, ka ievietošana psihiatriskajā slimnīcā bija pamatota 45
Līdzko spēkā stājās Saeimas pieņemtais likums “Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām”, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Ģederts Melngailis vērsās prokuratūrā ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt viņa piespiedu ārstēšanu psihiatriskajās slimnīcās Blagoveščenskā un Rīgā no 1983. līdz 1988. gadam. Jūlija beigās viņš saņēmis atbildi, kas šokējusi ne tikai viņu, bet lielu sabiedrības daļu, kura īso atzinumu lasījusi. “Biju ļoti nepatīkami pārsteigts, saņemot Specializētās vairāku nozaru prokuratūras prokurora Sandra Zvejnieka parakstītu dokumentu, ka mana ārstēšana bijusi pamatota, obligāta un tiesiska. To, kā norādījis prokurors, apstiprina ārstu komisijas atzinums, bet to neesmu saņēmis. Cerams, ka ar advokātu palīdzību izdosies panākt taisnību,” saka Ģ. Melngailis, kuru 1983. gada jūnijā Rīgas republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas ārstu komisija atzina par nepieskaitāmu, un augustā Latvijas PSR Augstākā tiesa nolēma, ka viņaam nepieciešama piespiedu ārstēšana speciālā psihiatriskā slimnīcā.
Centos sazināties ar prokuroru Zvejnieku, lai uzzinātu, kā tapis šāds dīvains dokuments, diemžēl tas neizdevās, jo prokurors ir atvaļinājumā un skaidrojumu sniegšot tikai pēc tā. Atpūsties devies arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kuram likums ļauj pārsūdzēt prokurora lēmumu.
Bet Ģ. Melngaiļa līdzgaitniece Lidija Lasmane-Doroņina apmeklējusi savu uzticamības personu bijušo tieslietu ministru, Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāju Jāni Bordānu, lai vienotos par turpmāko rīcību, jo uzskata, ka prokurors ir rīkojies neatbilstoši tiesiskas un demokrātiskas valsts principiem. Turklāt nav norādījis, kā viņš nonācis pie šāda slēdziena, tādējādi, viņasprāt, pārkāpdams likumu.
Vai prokuroram pie šāda slēdziena palīdzēja nākt Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) ārsti?
RPNC ambulatorās tiesu psihiatrisko ekspertīžu nodaļas vadītāja Anita Apsīte par to apsolīja informēt šodien. Atgādināšu, kāda bija A. Apsītes nostāja pirms četriem gadiem. Kad vācu faktus “LA” rakstam “Traks uz mūžu” (2012. gada 7. marts) par Jāni Apsi, kurš līdzīgi kā Ģ. Melngailis arī cieta no čekistiem par saviem politiskajiem uzskatiem, psihiatre A. Apsīte secināja: “Ja cilvēks psihiski ir pilnīgi vesels, viņš zina, kādā sistēmā viņš dzīvo, zina, kā kurā vietā jārunā, zina, kāda ir dzīves īstenība. (..) Nevienam par politiskiem uzskatiem neliek diagnozes. Tā ir tikai epikrīze, tas nav nekas. Katrai slimībai ir jābūt diagnostiskiem kritērijiem, un tie nav tikai politiskie uzskati. Tie ir aplami domu secinājumi un slēdzieni, emocionāli un uztveres traucējumi. Turklāt, atvainojiet, kā diagnoze var traucēt dzīvot?”
