Prokurore: Rimšēviča lietā izmeklē vienu notikumu pirms vairākiem gadiem 3
Šobrīd nav pazīmju, ka nākotnē Latvijas Bankas Ilmāra Rimšēviča krimināllietā netiks celtas apsūdzības, aģentūrai LETA atzina lietu uzraugošā prokurore Viorika Jirgena.
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore norādīja, ka izmeklēšana nebūs viegla, ņemot vērā iesaistītās personas, taču salīdzinājumā ar citām apjomīgām krimināllietām par ļoti grandiozu šo lietu nevarot uzskatīt.
“Varu apstiprināt, ka šajā krimināllietā tiek izmeklēts viens notikums, kas norisinājies pirms vairākiem gadiem. Lai arī publiskajā telpā izskanējuši viedokļi, ka izmeklēšanai jānotiek ātrā tempā, es vēlos uzsvērt, ka korupcijas lietās svarīgākais ir kvalitāte, lai būtu atbilstošs rezultāts. Nedomāju, ka izmeklētāji šo lietu noliks seifā, bet pierādījumu vākšanas process prasa savu laiku. Cik ilgstošs tas būs, es atturētos komentēt, turklāt jāatceras, ka pēc lietu nosūtīšanas uz tiesu par procesa virzītāju kļūst tiesa, kas organizē turpmāku tiesas izmeklēšanu,” norādīja Jirgena.
Vaicāta, vai pierādījumi krimināllietā ir pietiekami, lai to vēlāk nodotu apsūdzību celšanai un virzīšanai uz tiesu, Jirgena atbildēja, ka šobrīd pierādījumi ir atbilstoši, lai personas atzītu par aizdomās turētām. KNAB izmeklētāji turpina darbu pierādījumu vākšanā, taču šobrīd nav pazīmju, ka lieta netiks nosūtīta uz prokuratūru apsūdzību celšanai.
Jirgenai šobrīd ir valsts apsūdzības pusi pārstāvošā prokurore tā dēvētajā “Latvenergo” pamata krimināllietā, kas ir viena no vērienīgākajām korupcijas lietām neatkarīgās Latvijas vēsturē. Viņa nenoliedza, ka būs jāiegulda ne mazums pūļu, lai uzturētu apsūdzību tiesā šajā lietā, kā arī potenciāli nākotnē vēl Latvijas bankas amatpersonas lietā.
“Viegli, protams, nebūs, taču virsprokurors ir izvērtējis visu prokuroru noslogotību un iedalījis man uzraudzībā šo Latvijas Bankas amatpersonas lietu, jo acīmredzot novērtēts, ka es spētu tikt galā ar šīs lietas uzraudzību,” norādīja prokurore.
Konkrētākus Rimšēvičam inkriminētā nozieguma apstākļus prokurore nekomentēja, jo krimināllieta vēl atrodas KNAB un tikai biroja izmeklētājs varot komentēt kādas detaļas.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku” (TKB), ko gan KNAB, gan Rimšēviča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Žurnāls “Ir” vēstīja, ka šajā lietā figurējot liecības par kukuļa pieprasīšanu no TKB pirms vairākiem gadiem, kad šī kredītiestāde vēl darbojās, bet bija nonākusi grūtībās. Runa esot par vismaz četrus gadus seniem notikumiem, kas tagad aktualizējušies pēc jaunām liecībām, kuras likumsargiem sniegusi kukuļdošanas procesā iesaistīta toreizējā TKB augsta amatpersona.
Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
