Prokuratūrai vēl neizdodas izbeigt “pērkoņkrustieša” Šiškina biedrības darbību 0
Rīgas apgabaltiesa atteikusies pieņemt Ģenerālprokuratūras (ĢP) prasības pieteikumu par nacionālradikālās biedrības “Gustava Celmiņa centrs” darbības izbeigšanu.
Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, šis lēmums gan ir pārsūdzēts un 12.septembrī blakus sūdzība tika pieņemta. ĢP lūdza izbeigt biedrības darbību, jo esot pamats uzskatīt, ka tā savā darbībā neievēro Biedrību un nodibinājumu likumā izvirzītās prasības un noteikumus.
Šādu lēmumu ĢP pieņēmusi, izvērtējot no Drošības policijas (DP) saņemto informāciju, iepriekš noskaidroja prokuratūrā. DP jau iepriekš atzinusi, ka biedrība “Gustava Celmiņa centrs” ir tā dēvēto pērkoņkrustiešu piesegorganizācija, kuras ideoloģijas pamatā ir baltās rases pārākums pār citām, un tā ir naidīga demokrātiskas valsts vērtībām.
Jau ziņots, ka prokuratūra augustā bija nodevusi Bauskas rajona tiesai krimināllietu, kurā biedrības “Gustava Celmiņa centrs” vadītājs “pērkoņkrustiešu” ideoloģijas popularizētājs Igors Šiškins apsūdzēts iespaidīga ieroču arsenāla, kā arī spiegiem paredzētas pildspalvas glabāšanā. Vīrietis apsūdzēts par sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises iegādāšanos bez attiecīgas atļaujas, kā arī par šaujamieroča un munīcijas glabāšanu bez attiecīgas atļaujas.
Saskaņā ar apsūdzību Šiškins bez attiecīgas atļaujas iegādājās svaidošu sprāgstošu vielu saturošu degauklu un divus elektriskos detonatorus, kas nesaturēja sprāgstvielas, kā arī iegādājās divas brizantas sprāgstošas vielas spridzināšanas briketes.
Turklāt apsūdzētais bez attiecīgas atļaujas iegādājās un glabāja savā automašīnā un dzīvesvietā divus revolverus, divas pneimatiskās šautenes, četras bises, mašīnpistoli un vairāk nekā 1600 dažāda kalibra patronu.
Tāpat šī persona savā dzīvesvietā glabāja pildspalvu ar iebūvētu videokameru un mikrofonu, kas ir uzskatāma par speciāli radītu un izmantojamu sevišķā veidā veicamajiem operatīvās darbības pasākumiem.
Jau ziņots, ka Šiškinu aizturēja pagājušā gada oktobrī.
Šiškins iepriekš vairākkārt nonācis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Deviņdesmito gadu beigās viņš kopā ar vairākiem citiem “pērkoņkrustiešiem” tika notiesāts tā dēvētā Uzvaras pieminekļa spridzināšanas lietā. Tolaik Šiškins pāris gadu pavadīja cietumā, līdz 2001.gadā tika atbrīvots.
Pēdējos gados viņš ir bijis regulārs viesis nacionālradikāļu publiskajos pasākumos. DP norāda, ka Šiškins gan mutiski, gan ar plakātu palīdzību dažādos publiskos pasākumos paudis antisemītiskus uzskatus.
Saskaņā ar savulaik iztiesātās krimināllietas materiāliem nelegālā “Pērkoņkrusta” organizācija tika izveidota 1995.gadā. Tās biedri trīs reizes organizēti spridzināja Pieminekli padomju armijas karavīriem, Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem Uzvaras parkā Rīgā, pēdējā spridzināšanas reizē 1997.gada 5.jūnijā divi organizācijas biedri gāja bojā.
Krimināllieta pret “pērkoņkrustiešiem” tika ierosināta pēc pēdējā sprādziena pie pieminekļa, taču izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka nelegālās organizācijas biedri veikuši arī citus noziegumus – divas reizes spridzinājuši “Rīgas siltuma” siltumtrases ar mērķi pazemināt tarifus, fiziski izrēķinājušies ar vairākiem vīriešiem, izplatījuši uzsaukumus ar pretvalstiskiem un nacionālu un rasu naidu veicinošiem tekstiem.
Šiškins tika notiesāts par draudiem vai vardarbību pret amatpersonu un par nacionālo un rasu vienlīdzības pārkāpšanu un mudināšanu uz to. Šiškins tika uzskatīts par vienu no nelegālās organizācijas vadītājiem.
