Prokuratūra lems, vai celt apsūdzību ZZS un NSL 1
Ģenerālprokuratūra desmit dienu laikā izlems, vai uzrādīt apsūdzību Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un partijas “No sirds Latvijai” (NSL), iespējams, nelikumīgas finansēšanas krimināllietā.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA teica, ka prokuratūra lēmumu plāno pieņemt desmit dienu laikā. Aģentūrai LETA zināms, ka
šī lieta uzticēta Ilgai Paeglei, kura pārstāv apsūdzību uzturošo prokuroru grupu Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā.
Kriminālprocesa likumā teikts, ka prokurors sāk kriminālvajāšanu, pieņemot lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, desmit dienu laikā pēc tam, kad saņēmis krimināllietas materiālus no izmeklēšanas iestādes.
Likums paredz arī citus variantus, proti, prokurors, nesaskatot pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības, atdod krimināllietu atpakaļ izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, norādot uz nepieciešamību veikt konkrētas darbības. Tāpat prokurors var pieņemt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret konkrēto personu un nosūta krimināllietu izmeklēšanas iestādei vainīgās personas noskaidrošanai.
Jau ziņots, ka no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izplatītās infografikas noprotams, ka Truksnim rosināts apsūdzību uzrādīt ne tikai par ZZS nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, bet arī par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu.
Savulaik ar partiju “No sirds Latvijai” saistītajam finansistam uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam lūgts uzrādīt apsūdzību par diviem noziegumiem, kas saistītas ar politiskas organizācijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā.
No KNAB izplatītās informācijas noprotams, ka Jūrmalas pašvaldības amatpersona vienojusies ar Krūmiņu par to, ka, izmantojot trešo personu starpniecību, gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās tas nelikumīgi finansēs ZZS lielā apmērā.
Krūmiņš no sava konta veicis skaidras naudas izmaksu lielā apmērā un partiju apvienība saņēmusi finansējumu.
Tad Truksnis informējis Krūmiņu par to, ka “ziedojumi” nav saņemti. Krūmiņš sazinājies ar “ziedotājiem” un to starpniekiem un informējis Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, atklājot “ziedotāju” uzvārdus un ar tiem saistītās personas.
Vēlāk politisko partiju apvienības valdes loceklis norādījis, ka partijas valdes sēdē saistībā ar priekšvēlēšanu kampaņu pašvaldību vēlēšanās bijusi nostāja, ka katrs pats piesaista iespējamos ziedotājus savām kampaņām, kas arī ticis darīts.
Tāpat KNAB šajā lietā rosinājis apsūdzēt Trukšņa biroja vadītāju Ingrīdu Vilkārsi par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu, kā arī ar līdzīgu apsūdzību vērsties pret finansistu Jorenu Raitumu, kurš bija saistīts ar NSL.
Gadījumā par dokumentu viltošanu KNAB uzskata, ka Truksnis 2016.gada pavasarī informējis sava biroja vadītāju Vilkārsi par to, ka viņš nevarēs ierasties darbā. Darbiniece ieteikusi “uztaisīt prombūtni” un pēc tam noformējusi un saskaņojusi komandējuma rīkojumu. Tad darbiniece informējusi amatpersonu (“zināšanai”), uz kuru vietu noformēts komandējums.
Tāpat no infografikas noprotams, ka Krūmiņš NSL, tostarp, ar starpnieku palīdzību vairākas reizes atvēlējis naudu. Vienā no šīm epizodēm Krūmiņš naudu piešķīris ar NSL saistītajam finansistam Raitumam.
No infografikas izriet, ka KNAB krimināllietā NSL licis atmaksāt valsts budžetā nelikumīgi pieņemtos ziedojumus 32 534 eiro.
LETA arī iepriekš vēstīja, ka KNAB Truksnim bija aizliedzis tikties ar toreizējo ZZS Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, Krūmiņu un savulaik ar NSL saistīto Raitumu. Tāpat KNAB bija aizliedzis Truksnim apmeklēt ZZS biroju.
Truksnis pēc saceltās ažiotāžas par narkotikām nesen apturējis darbību ZZS ietilpstošajā Latvijas Zaļajā partijā.
