Prokuratūra ceļ pirmās apsūdzības par Rīgas pils ugunsgrēku (papildināta) 0
Gadu pēc ugunsgrēka Rīgas pilī prokuratūra saistībā ar šo gadījumu cēlusi apsūdzības trīs personām.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākumos ietilpa nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tāpat pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā, iespējams, izraisīja ugunsgrēku, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.
Uzņēmumu personas pie kriminālatbildības sauktas par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Savukārt strādnieks pie kriminālatbildības saukts par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, ja rezultātā izraisītas smagas sekas. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Saistībā ar Rīgas pils ugunsgrēku tiek turpināts process arī pret juridiskajām personām par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.
LETA jau vēstīja, ka Rīgas pils ugunsgrēka lietā tiek vainots atbildīgais būvdarbu vadītājs no pilnsabiedrības “SBRE”, kā arī apakšuzņēmēja “Fritex” strādnieks, kurš neuzmanības dēļ varētu būt izraisījis aizdegšanos. Joprojām nav zināms, kura ir trešā būvnieku amatpersona, pret kuru celtas apsūdzības. Amatpersonas bijušas atbildīgas par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.
Prokuratūra tāpat kā policija pagaidām neizpauž, kādā veidā strādnieks varētu būt izraisījis ugunsgrēku. Latvijas Televīzija (LTV) iepriekš vēstīja, ka ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā. Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar leņķa slīpmašīnu griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši.
Tomēr neviens neesot palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas saskaņā ar normatīviem būtu bijis jādara 12 līdz 24 stundas. Tāpat par notikušo aizdegšanos neesot informēta Militārā policija, kurai pils telpu apsardze nodota pēc darba laika beigām, ziņoja LTV.
Savukārt pils remontētāju pilnsabiedrības “SBRE” uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi apgalvo, ka Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi netika veikti.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pieaicinātie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots – dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.
Iepriekš kriminālprocesa izmeklēšanas laikā policija arī bija sākusi procesus par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām būvdarbos iesaistītajām juridiskajām personām. Viena no šīm juridiskajām ir personām ir pilnsabiedrība “SBRE”.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un pilnsabiedrība “SBRE” maijā parakstīja papildu vienošanos pie sākotnējā līguma par ugunsgrēka radīto seku novēršanu par “SBRE” līdzekļiem, kā arī par citu zaudējumu nodrošināšanu.
Vienošanās paredz, ka “SBRE” apņemas veikt ugunsgrēka rezultātā nepieciešamos papildu darbus par saviem līdzekļiem un iemaksāt speciālā darījuma kontā naudas summu, kas atbilst aprēķinātajiem ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem gadījumam, ja tiesas ceļā tiks konstatēta būvuzņēmēja atbildība par ugunsgrēka rezultātā nodarīto kaitējumu.
Vakar pilnsabiedrība “SBRE” iemaksājusi darījumu kontā visu nepieciešamo summu Rīgas pils avārijas seku likvidēšanai – 4 857 931 eiro. Tas paveikts gandrīz mēnesi ātrāk, nekā to paredzēja iepriekš noslēgtais līgums starp VNĪ un “SBRE”, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja VNĪ komunikācijas projektu vadītāja Ieva Lapsa.
Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ir pilnībā atcēlusi izmeklētāja pieņemto lēmumu par uzlikto arestu SIA “Skonto būve” kontiem un transporta vienībām Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanas lietā, iepriekš informēja “Skonto būve”.
Pilnsabiedrības “SBRE” kontiem arests ir saglabāts kā nodrošinājums Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un ēkas atjaunošanai. Arī Centra rajona tiesā aģentūrai LETA norādīja, ka attiecībā uz “Skonto būve” procesa virzītāja lēmums atcelts un kompānijas sūdzība apmierināta. Savukārt SIA “Re&Re” sūdzība tika apmierināta daļēji, līdz ar to arī lēmums atcelts daļā, tomēr tiesa nevar precizēt, kurā daļā.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja iepriekš pilnībā noraidīja pilnsabiedrības “SBRE” sūdzību par procesa virzītāja pieņemto lēmumu uzlikt arestu visiem “SBRE” kontiem un automašīnām Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanas lietā.
Iepriekš “SBRE” dalībnieka SIA “Skonto būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis paziņojumā presei norādīja, ka nav izprotams šāds procesa virzītāja pieņemtais lēmums, un, ņemot vērā, ka procesa virzītājs atteicies to pārskatīt, norādot, ka lēmuma pārskatīšana par uzliktajiem arestiem ir tiesas kompetencē, “SBRE” vērsās tiesā.
Kā ziņots, ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 2013. gada 20. jūnija vakarā.
