Prokuratūra atklāj, cik daudziem Latvijā piemērota liecinieku aizsardzības programma 0
Personu speciālā aizsardzība jeb tā sauktā liecinieku aizsardzības programma pēdējos gados noteikta sešām personām, lai gan iesniegumu skaits par šāda statusa noteikšanu iesniegts krietni vairāk.
Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska aģentūrai LETA pastāstīja, ka 2017.gadā procesa virzītājs ar ierosinājumu par speciālās aizsardzības piemērošanu pie ģenerālprokurora vērsies trijos gadījumos. Arī 2018.gadā piecos gadījumos šāds ierosinājums nosūtīts ģenerālprokuroram.
Iesniegumi gan saņemti krietni vairāk, taču tie pārsūtīti procesa virzītājam izvērtēšanai.
Izskatot ierosinājumus ģenerālprokurors 2017.gadā divām personām noteicis speciālo aizsardzību, bet 2018.gadā trīs personām. Šogad saņemti trīs ierosinājumi un vienā gadījumā piemērota aizsardzība.
Pārsvarā aizsardzība piemērota noziegumos cietušajiem un lieciniekiem.
Majevska nenoliedza, ka daļā gadījumu personas uzzinājušas par stingrajiem aizsardzības pasākumiem tomēr atsakās no dalības liecinieku aizsardzības programmā.
Likumā teikts, ka tiesības uz speciālo aizsardzību ir cietušajam, lieciniekam vai citai personai, kura liecina vai ir liecinājusi par smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Tāpat šādu aizsardzību var piemērot nepilngadīgai personai, kura liecina par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgo, pavešanu netiklībā un seksuāla rakstura darbībām ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu.
Šādu aizsardzību var noteikt arī personai, kuras apdraudējums var ietekmēt kriminālprocesā liecinošo personu. Tiesības uz speciālo aizsardzību ir arī personai, kura neliecina kriminālprocesā, bet piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā, kā arī personai, kura sakarā ar minēto personu darbībām ir apdraudēta.
Ja procesa virzītājs atzīst par nepieciešamu noteikt speciālo procesuālo aizsardzību, viņš savu ierosinājumu iesniedz ģenerālprokuroram lēmuma pieņemšanai par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu.
Personas speciālo aizsardzību nodrošina, izmantojot Operatīvās darbības likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus.
Aizsargājamām personas var apsargāt, nodrošināt to sarunu pret nesankcionētu noklausīšanos, nodrošināt to pārvietošanu uz konfidenciālām dzīvojamām telpām. Tāpat aizsargājamām personām var izsniegt pases un citu personas dokumentus ar citiem identitātes datiem.
Starp pasākumiem ir arī aizsargājamās personas pastāvīgās dzīvesvietas un darbavietas maiņa, kā arī personu datu aizsardzība un neizsniegšana no valsts informācijas sistēmām. Šādas personas var pārvietot arī uz citu valsti saskaņā ar noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem,
Apcietinātās un notiesātās aizsargājamās personas var konvojēt atsevišķi no citiem ieslodzītajiem;
Kā pēdējais speciālās aizsardzības pasākums likumā minēts aizsargājamās personas identitātes maiņa. Šādu pasākumu piemēro, pamatojoties uz speciālās aizsardzības iestādes lēmumu, kas saskaņots ar ģenerālprokuroru, ja personas drošību nav iespējams garantēt, izmantojot citus pieminētos aizsardzības pasākumus.
Personas identitātes maiņa nozīmē, ka personai izsniedz nepieciešamos dokumentus ar citiem personas datiem un izdara atbilstošas izmaiņas informācijas sistēmās, kā arī, ja nepieciešams, veic citus pasākumus.
Speciālo aizsardzību veic īpaši pilnvarota Valsts policijas struktūrvienība un īpaši pilnvarota Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienība. Tāpat šādus pasākumus var nodrošināt citi “operatīvās darbības subjekti”, ja saskaņā ar ģenerālprokurora norādījumiem nepieciešams nodrošināt īpašas speciālās aizsardzības intereses. Operatīvās darbības subjekti ir specdienesti, piemēram, Valsts drošības dienests un izmeklēšanas iestādes.
Latvijā speciālā procesuālā aizsardzība tiek piemērota no 1998.gada. 2013.gadā bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa LNT skaidrojis, ka speciālajā aizsardzībā katrs gadījums ir individuāls, jo vienu pietiek noslēpt dzīvoklī, pielikt divus policistus, trīs mēnešus pasargāt un visas lietas atrisinās.
“Citam tas var būt uz mūžu, mainot identitāti, pat izskatu un visu pārējo, tā, kā jūs to filmās redzat, neko daudz jau tur nemelo, varbūt tik piekrāso tās lietas,” salīdzina bijušais Valsts policijas priekšnieks, kurš arī norādījis, ka aizsardzības pasākumi valstij izmaksā ļoti dārgi.
LETA arhīvs liecina, ka pirms vairākiem gadiem speciāli procesuāli aizsargājamas personas statuss bija noteikts toreizējam Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam, kurš bija galvenais liecinieks Jūrmalas mēra vēlēšanu krimināllietā jeb tā dēvētajā Jūrmalgeita.
Savulaik valsts aizsardzības pasākumi tika nodrošināti arī šīs lietas un citu skaļu krimināllietu prokurorei Veltai Zaļūksnei. Toreiz prokurores mājā kāds caur atvērtu logu ielicis zivis. Tāpat ar 20 minūšu starpību viena un tā pati automašīna divas reizes ir centusies viņai uzbraukt.
2011.gadā tika sākts kriminālprocess par draudiem toreizējai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei pašreizējai Saeimas deputātei Jutai Strīķei (JKP). Pēc Latvijas Radio rīcībā iepriekš nonākušās neoficiālās informācijas, pret Strīķi esot bijis plānots atentāts, tādēļ policija viņai norīkojusi īpašu apsardzi. Vēlāk gan kriminālprocess izbeigts saistībā ar to, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums.
