Meža projektu rindā liela drūzma 0
Meža īpašnieki iesnieguši LAD projektus, kuros pieprasītais atbalsts jaunaudžu retināšanai un produktīva meža stādīšanai divas reizes pārsniedz šobrīd pieejamos līdzekļus.
Lai mazinātu spriedzi, Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Meža īpašnieku biedrību izstrādājusi grozījumu projektu noteikumos, kas regulē Eiropas atbalsta saņemšanu par meža ieaudzēšanu, jaunaudžu retināšanu un mežaudžu nomaiņu.
Pirmkārt, tie vērsti uz to, lai iesniegtie projekti būtu kvalitatīvāki. Domāts arī par to, lai nedaudz mainītu “punktu tabulu” – kritērijus, pēc kādiem projekti tiek vērtēti, un iespējami vairāk prasībām atbilstošu projektu saņemtu vismaz 30 punktus (meža ieaudzēšana) un 35 punktus (retināšana un mežaudžu nomaiņa), kas ir minimālais skaits, lai projekts tiktu atzīts par derīgu. Lauku attīstības programmas Uzraudzības komitejā notika diskusija par minimāli nepieciešamo punktu palielināšanu meža ieaudzēšanā līdz 45, komiteja vēlējās apritē ejošajiem projektiem nepieciešamo punktu skaitu palielināt līdz 45, taču meža īpašnieku lobijam izdevās komiteju no šāda soļa atrunāt.
Normunds Strūve, ZM Meža departamenta direktora vietnieks: “Lai iesniegtie projekti atbilstu izvirzītajam mērķim – palielinātu mežaudzes noturību un pielāgošanās spējas iespējamām klimata izmaiņām, tagad, retinot jaunaudzi, valdošās vai konkurējošās sugas koku skaits vienā ha jāsamazina vismaz par 500 vai jānovāc biezs krūmu aizzēlums. Tā būs obligāta prasība, citādi projekts netiks izskatīts.”
Tiek mainīti arī nosacījumi, kādu stādāmo materiālu drīkst izmantot mežaudzes nomaiņai. Līdz šim bija noteikts, ka atbalstu var saņemt tikai tad, ja izmanto stādmateriālu, kas definēts kā uzlabots, atlasīts un pārāks. Pagaidām saglabāsies līdzšinējie noteikumi, bet jauns risinājums paredzēts Lauku attīstības programmas grozījumu projektā. Būs jauna pieeja attiecībā uz meža ieaudzēšanu pēc grozījumu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: “Izrādās, ka ir reģioni, kur šāda materiāla gados, kad sēklu raža ir slikta, pietrūkst. Tāpēc arī šādu nosacījumu svītrojām, tā vietā nosakot, ka par uzlabota, atlasīta un pārāka stādāmā materiāla izmantošanu atbalsts būs lielāks – 70% no izmaksām, bet par stādāmā materiāla izmantošanu, kura izcelsme ir zināma, – 60%.”
Turpmāk desmit punktus par projektu saņems arī tie meža īpašnieki, kuriem ir vidējā speciālā vai augstākā mežsaimnieciskā izglītība, tāpat desmit punkti tiek piešķirti biedrību un kooperatīvu biedriem. Taču kopā šie punkti skaitīti netiek – ja projekta iesniedzējam ir mežsaimnieciskā izglītība un ja viņš ir kooperatīva biedrs, vienalga pienākas 10 punkti. Diemžēl par meža inženiera izglītību šajā gadījumā punktus neieskaita.
Būtiski arī tas, ka par derīgiem turpmāk tiks uzskatīti projekti, kuru autori grasās apmežot neizmantotās lauksaimniecības zemes, kuru auglība novērtēta tieši ar 25 ballēm. Līdz šim projekti, kuros runa bija par pilnām 25 ballēm, saņēma atteikumu.
Ja savā starpā konkurēs divi projekti ar vienādu punktu skaitu, priekšroka tiks dota tam, kas paredz strādāt mazākā platībā.
Šajā atbalsta periodā mežaudžu retināšanai un nekvalitatīvu audžu nomaiņai atvēlētais atbalsts ir 21,3 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka katrā pieteikšanās kārtā būs pieejami apmēram pieci miljoni eiro. Par jaunaudžu retināšanu meža īpašnieks uz rokas var saņemt ap 308 eiro par ha, par atjaunotās mežaudzes kopšanu – 140 vai 214 eiro par ha atkarībā no augšanas apstākļiem.
