Projekts “Zaļā Latvija” laikrakstā “Latvijas Avīze” 0
Projekts “Zaļā Latvija” laikrakstā “Latvijas Avīze” no 08.06. 2016. līdz 14.12.2016.
“Latvijas Avīzes” ielikums “Zaļā Latvija” ilga 28 nedēļas, katru trešdienu, sākot no 2016. gada 8. jūnija līdz 14. decembrim. Kopumā šajos septiņos mēnešos “Latvijas Avīzē” par saudzīgu attieksmi pret dabu un vides resursu ilgtspējīgu, saprātīgu izmantošanu elikumā “Zaļā Latvija” publicēti 206 izglītojoši un rosinoši raksti un 119 īsziņas. Tas ir nopietns ieguldījums Latvijas sabiedriskās domas veidošanā vides izglītības jomā.
Savu uzdevumu – informēt un izglītot Latvijas sabiedrību par vides resursu ilgtspējīgu izmantošanu, par atbildīgu dzīvesveidu un par dabas vērtību saglabāšanu – “Latvijas Avīze” ir īstenojusi laikraksta 28 numuros, 112 A3 lappusēs, kurās publicētas 325 teksta vienība (raksti, ziņas, viedokļi), 277 fotoattēli (interneta publikācijās vairāk), kā arī tabulas un diagrammas.
Ar veiksmīgiem piemēriem esam stiprinājuši cilvēkos pārliecību, ka iespējams sabalansēt sociālās, ekonomikās un vides vajdzības un veidot Latviju kā valsti, kuras vides resursi nebūs noplicināti arī tad, kad tajā saimniekos mūsu mazbērni un mazmazbērni. Rakstījām arī par šķēršļiem ceļā uz šādu valsti – tie pastāv gan normatīvajos aktos, gan sabiedrības apziņā, kuru mainīt nav viegli, taču tas ir iespējams.
Ielikumā “Zaļā Latvija” ik numurā tika izvērstas 7 rubrikas.
Pirmajā lappusē – veiksmīgi piemēri no inovatīvas, videi draudzīgas uzņēmējdarbības rubrikā “Zaļais piemērs” un nevalstisko organizāciju pārstāvju viedokļi rubrikā “Zaļā apkaklīte”.
Zaļais piemērs stāstīja gan par rotām, kas gatavotas no dabīgiem materiāliem, gan māla traukiem, ka piesūcināti ar bišu vasku, gan ekonomiskām apkures un attīrīšanas iekārtām. Arī par dabas aizsardzības pasākumiem, kas veikti notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā zemnieku saimniecībā un par projektu, kuru īsteno Pasaules dabas fonds – Papes ezera tīrīšanu.
Atsauksmes par uzņēmējiem, kuri darbojas eko biznesā pienāca pat no ārzemēm. Kāda “Zaļās Latvijas” lasītāja Zviedrijā, rakstā par uzņēmēju, kurš gatavo briļļu ietvarus no koka, bija atpazinusi puisi, kurš gadatirgū Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā bija atteicies izsniegt čeku par avansu. Tā nu, atgriežoties pie publicētā, šim uzņēmējam nācās savu nekorekto rīcību paskaidrot.
Zaļo piemēru lasītāji vērtējuši visaugstāk – ar “ļoti labi” to atzīmējuši 56% respondentu, ar “var palasīt” 35%, bet “bez tā var iztikt” – 9%.
Diskusijas rubrikā “Zaļā apkaklīte” notika piemēram, par pareiziem meža apsaimniekošanas principiem – kad Valdis Lukjanovs, Zemgales vides kluba pārstāvis, oponēja valsts mežu apsaimniekotāju viedoklim par to, ka Vilkukalna – Krievukalna mežu masīvā var izmantot kailcirtes tā vietā, lai veiktu izlases cirtes. Bet visvairāk – tuvu setiņdemit komentāriem internetā saņēma jau minētā kuba locekles Anitas Bisenieces raksts par to, ka viņa nožēlo, ka pati ierosinājusi savā meža īpašumā veidot dabas liegumu, lai aizsargtu mazo ērgli. Te nu daudzi lasītāji dalījās savā pieredzē mežu apaimniekošanā dabas liegumos un komunikācijā ar vides organizāciju pārstāvjiem. Savu viedokli par mērkaziņu medībām “Zaļajā apkakalītē” publcēja arī ornitologs Viesturs Ķerus. Tomēr plašāka sadarbība ar ornitologu biedrību “Zaļajai Latvijai” diemžēl neizveidojās, jo gandrīz visi, izņemot Ruslanu Matrozi, aizbildinājās, ka aizņemti rakstot jau realizēto projektu atskaites.
Vislabākā sadarbība, veidojot šo rubriku, avīzei izveidojās ar biedrību “Zaļā brīvība” un Latvijas Dabas fonda pārstāvi Leldi Eņģeli, kura nekad ielikuma veidotājiem neliedza savu padomu un arī pati piedalījās viedokļa paušanā, piemēram, par gatavošanos Latvijas biotopu kartēšanai.
Kā ļoti vajadzīgu rubriku “Zaļo apkaklīti” novērtējuši 9% respondentu, kā materiālu, kuru var palasīt – 71%, kā tādu, bezkuras var iztikt – 18% respondentu.
Ielikuma atvērumā uz divām lapaspusēm, visbiežāk, ietverot trīs līdz piecus rakstus, tika izvērsta “Numura tēma”.
Bija reizes, kad šo materiālu žurnālistiem izdevās pasniegti ļoti spilgti un veiksmīgi, tā, ka par šo tēmu sāka rakstīt un runāt arī citi mediji. Tādi bija stāsti piemēram, par ekonomisku pārtikas izmantošanu – skolu ēdnīcās tūkstošiem porciju tiek vienkārši izviestas ārā, par raundapa izmantošanu lauksaimniecībā, par brīvprātīgu darbu dzīvnieku glābšanā.
Kā ļoti vajadzīgu numura tematu novērtējuši 30% respondentu, kā tādu, kuru var palasīt – 60%, kā nevajadzīgu – 10%.
Pēdējā ielikuma lappusē ikreiz tika publicēti 4 materiāli. Rubrikā “Izmēģini” tika sniegti praktiski padomi, piemēram, kā vēlreiz lietderīgi izmantot dažādas jau nokalpojušas lietas, kā ar materiāliem no dabas izdaiļot dārzu, siltumnīcu, kā garšīgi un veselīgi ēst. Ar “ļoti labi” šo rubriku vērtējuši 50% respondentu, ar “var palasīt” – 43%, bet tā nav interesējusi 15% aptaujāto.
Rubrikā “Piedalies!” publicējām aicinājumus apmeklēt dažādus ar vides izglītību saistītus pasākumus, izstādes, lekcijas, pārgājienus un ekskursijas, kā arī piedalīties izsludinātos konkursos.
30% respondentu šo rubriku vērtējuši ar “ļoti labi”, 55% – “var palasīt”, bet 15% uzskatījuši, ka tai nav jēgas.
Rubrikā “Ārzemēs” bija informācija par to, ko vides aizsardzības jomā paveikušas citas valstis. Tur varēja lasīt gan par atlaidēm elektromobiļiem, gan par to, ka Dānijas princese iepērkas lietoto drēbju veikalā, gan par veikaliem pārtikai, kuras derīguma termiņš beidzies. Aktivitātes internetā liecināja, ka lasītājiem šajā rubrikā visvairāk patīk tieši šāda veida materiāli – par dažādiem eko veikaliem un ēstuvēm.
Ar atzīmi “ļoti labi” šo rubriku vērtējuši 30% respondentu, ar “var palasīt” 54%, bet “bez tā var iztikt” – 15%.
Rubrikā “Aktuāli” atspoguļojām nedēļas vienu vai vairākas aktualitātes – piem., putnu vērošanu, reportāžu no malu zvejnieku ķeršanas, akcijas “Mana jūra” piecu gadu dzimšanas dienas svinības. Visvairāk lasītāju komentārus šajā rubrikā izsauca materiāls “Nopļauj un izkul. Tik vienkārši vairs nebūs”, kurā rakstījām par to, kādas prasības vides jomā tuvākajā nākotnē gaida zemniekus.
Ar “ļoti labi” šo rubriku vērtējuši 50% respondentu, ar “var palasīt” – 44%, bet par nevajadzīgu atzinuši 6% lasītāju.
Kopumā kā vienmēr interesantu “Zaļās Latvijas” saturu vērtējuši 28,1% respondentu, kā tādu, kurā var atrast sev interesantu rakstus – 62,5%, bet to, ka šīs tēmas interesē maz atzinuši 9,4% respondentu. Vidējais kopējais vērtējums 10 ballu sistēmā ir 7,19.
Meklējot nepietiekami segtu vides tematiku, anketā uzdots jautājums “Kādas tēmas pietrūcis?”. Izrādās, vislielākais pieprasījums ir pēc praktiskiem padomiem, tos vairāk vēlējušies 23% respondentu, pieredzes stāstus – 16%, par jaunākajiem atklājumiem vides zinātnēs vairāk gribētu lasīt 17%, bet par aktuālām vides aizsardzības problēmām – 13%. Kā jauni ierosinājumi pievienoti 2 lūgumi rakstīt par zivju resursu saglabāšanu un lielāku skaidrību par kaitīgajām atliekvielām no lauksaimniecības ķīmijas.
Telefonaptaujā, kā to, kas pietrūcis, jaunākā gada gājuma lasītāji ieteica popularizēt ielikumu arī sociālajos tīklos, jo tur bieži notiek diskusijas, kurās iespējams rast jaunas idejas. Tas arī tika darīts, ielikuma materiālus popularizējot Facebook, Twitter un draugiem.lv.
Kopumā telefonaptaujās pa “Latvijas Avīzes” bezmaksas tālruni 80007007 “Zaļās Latvijas” lasītāji tika uzklausīti divreiz – 21.oktobrī un 2.decembrī no plkst. 10 līdz 14. 21.oktobrī piezvanīja 18 un 26.oktobrī publicēti 7 lasītāju ierosinājumi. 2.decembrī piezvanīja 15 un 7.decembrī publicēti 7 lasītāju vērtējumi.
Anita Jaunbelzere, ielikuma “Zaļā Latvija” redaktore
