“Projekts pieņemts, ignorējot nozares iebildumus”: MK jaunie noteikumi veicinās malumedības – trauksmi ceļ Mednieku asociācija 25
Latvijas Mednieku asociācija (LATMA) pieprasa ministru prezidentam Krišjānim Kariņam atcelt Ministru kabineta noteikumi Nr. 749 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 82 “Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām un medību darbībām””, kas pieņemti Rīgā 2022. gada 29. novembrī (prot. Nr. 61 14. §) (21-TA-262), jo noteikumu projekts izstrādāts un pēc tam pieņemts, neņemot vērā nozares nevalstisko organizāciju iebildumus un priekšlikumus, raksta portāls Medibam.lv.
Noteikumu projekts ir izstrādāts neprofesionāli un pēc tā pieņemšanas nav īstenojams, piedevām vēl, ir pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Noteikumu projekts pieņemts bez konsultācijām, ignorējot nozares iebildumus, ar kļūdām, kā rezultātā tiks palielināts lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarīto postījumu apjoms, kā arī tiek veicinātas malumedības.
Nenotika konsultācijas ar nozares pārstāvjiem
Pirmkārt, norādām, ka, izstrādājot šo noteikumu projektu, nenotika konsultācijas ar nozares nevalstiskajām organizācijām, tāpat tika ignorēti nevalstisko organizāciju iebildumi. Zemkopības ministrija aicināja tikai uz vienu darba grupas sēdi, kurā panāktā vienošanās netika ņemta vērā. Šāda rīcība ir pretrunā ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu, kura mērķi ir sekmēt efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbību, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos.
Pieņemtie grozījumi realitātē nav izpildāmi
Otrkārt, pieņemtie grozījumi nav izpildāmi, jo ir pretrunā viens ar otru. Noteikumu 3.7. punkts nosaka, ka par medību atļaujas izsniegšanu: 3.7.1. jebkura dzimuma un vecuma aļņa (Alces alces), aļņu buļļa un staltbriežu (Cervus elaphus) buļļa nomedīšanai – 15,00 euro. Savukārt noteikumu 3.7.2. apakšpunkts nosaka, ka staltbriežu (Cervus elaphus) govs vai teļa, aļņu (Alces alces) govs vai teļa, medņa (Tetrao urogallus), rubeņa (Tetrao tretrix) un vilka nomedīšanai (Canis lupus) – 7,50 euro.
Pieaugs malumedību skaits
Cik tad galu galā ir jāmaksā par aļņa govs vai teļa medību atļaujas izsniegšanu – 15 vai 7,50 euro?
Treškārt, savos iebildumos LATMA Ministru kabinetam norādīja, ka ņemot vērā, ka Zemkopības ministrija noteikumu projektā nav ņēmusi vērā nosacījumus, par kādiem tika panākta vienošanās darba grupā, LATMA kategoriski iebilst pret 3.7.1. un 3.7.3. apakšpunktos minētajām summām.
Ņemot vērā to, ka pieaug briežveidīgo medījamo dzīvnieku nodarītais postījumu apmērs un to, ka mednieku kolektīviem tiek piešķirtas pat līdz 200 nomedīšanas atļaujām, nodevas celšana par aļņu un staltbriežu nomedīšanas atļaujām novedīs pie tā, ka mednieki neizņems visas piešķirtās atļaujas, neizpildīs noteiktos nomedīšanas apjomus gluži vienkārši tādēļ, ka mednieku kolektīvam, kuram ir biedrības statuss, nav tādu līdzekļu. Diemžēl, atsevišķos gadījumos tas novedīs arī pie malumedībām.
Latviju vairs neizvēlēsies, bet dosies uz kaimiņvalstīm
Ceturtkārt, LATMA izsaka iebildumu par 3.8.1. apakšpunkta redakciju. Ieviešot šādu samaksu par tiesībām ārvalstniekiem medīt Latvijā, mūsu valsts kļūst par vienu no dārgākajām Eiropas Savienības valstīm šajā jomā, kas neveicinās nedz tūrismu, nedz arī vēlmi ierasties Latvijā medībās. Ja būs iespēja izvēlēties, medību tūristi dosies medīt uz Lietuvu un Igauniju, jo pirmajā vispār nav nodevas par tiesībām medīt valstī, bet otrajā – ārvalstu medniekam jāmaksā tāda pati nodeva, kā Igaunijas pilsoņiem.
Norādām arī, ka līguma par Eiropas Savienību 9. pantā ir noteikts, ka visās darbībās ES ievēro pilsoņu vienlīdzības principu, pret ikvienu paužot vienlīdzīgu attieksmi savās iestādēs un struktūrās. Tādēļ ir diskriminējoši Eiropas Savienības pilsoņiem noteikt lielāku nodevu par mednieka sezonas karti nekā Latvijas pilsoņiem.
Priekšlikums bija, ka par ārvalstu mednieka atļauju medīt Latvijā būtu nosakāma tādā pati summa, kā par mednieka sezonas kartes izsniegšanu Latvijas pilsonim, proti 30 eiro.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam ministru prezidentu Krišjāni Kariņu atcelt Ministru kabineta lēmumu un noteikumu projektu pārstrādāt, ņemot vērā nozares ekspertu ieteikumus.
Esošā noteikumu redakcija nevis veicinās savvaļas medījamo dzīvnieku populāciju un medību platību pilnvērtīgāku apsaimniekošanu un nodrošinās kontroli, bet gluži otrādi – veicinās postījumu apjomu pieaugumu, veicinās malumedniecību un principā sagraus esošo medību saimniecību.
Noteikumi, kuriem jāstājas spēkā no 2023.gada 1.janvāra
Valdība 29.novembrī apstiprināja noteikumu projektu, kas paredz palielināt valsts meža nodevu likmes par mežsaimnieciskām un medību darbībām.
Kā norādīts Zemkopības ministrijas sagatavotajā noteikumu projektā, valsts nodevu apmēri par darbībām, kas saistītas ar medībām, nav mainīti kopš 2004.gada, bet par mežsaimnieciskām darbībām – kopš 2007.gada.
Ministrijā skaidro, ka par tām mežsaimnieciskajām darbībām, kuras meža apsaimniekošanas procesā ir vēlamas un nepieciešamas, valsts nodevas apmērs par apliecinājuma izsniegšanu sanitārajā cirtē, kopšanas cirtē jaunaudzēs un rekonstruktīvajā cirtē nav būtiski palielināts, bet noapaļots līdz veseliem eiro.
Arī mežaudžu sanitārā stāvokļa uzlabošanai, neproduktīvu mežaudžu nomaiņai un kvalitatīva reproduktīvā materiāla izmantošanai meža apsaimniekošanas procesā valsts nodevas likme ir noapaļota līdz veseliem eiro.
Savukārt tā kā plašākai vienlaidu cirsmai ir lielāka ietekme uz meža vidi, par apliecinājumu lielākai cirsmai paredzēta lielāka valsts nodeva, un, lai būtiski nepalielinātu izdevumus tiem meža īpašniekiem, kas nenodarbojas ar saimniecisko darbību, bet iegūst kokmateriālus savām vajadzībām, par apliecinājumu mazākai cirsmai paredzēta mazāka valsts nodeva.
Savukārt, lai veicinātu vietējā meža reproduktīvā materiāla izmantošanu, valsts nodeva par atļaujas izsniegšanu meža reproduktīvā materiāla ievešanai paredzēta 50 eiro apmērā.
Vienlaikus valsts nodeva par mednieka eksāmenu teorijā un par medību vadītāja eksāmenu noteikta 35 eiro apmērā, par mednieka eksāmenu šaušanā – 25,00 eiro, par mednieka apliecību un medību vadītāja apliecību izsniegšanu – 20 eiro un par mednieka sezonas kartes izsniegšanu – 30 eiro apmērā.
Tāpat proporcionāli valsts nodevas likmes izmaiņām par mednieka sezonas kartes izsniegšanu mainīta arī valsts nodevas likme personām, kurām piemēro atvieglojumus – vecuma un izdienas pensionāriem, personām ar pirmās, otrās vai trešās invaliditātes grupu, valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilnu laiku studējošajiem, personām no 16 līdz 18 gadiem un daudzbērnu ģimenēm paredzēta nodeva par mednieku sezonas kartes izsniegšanu 15 eiro apmērā.
Savukārt, valsts nodeva ārzemnieka medību atļaujas izsniegšanai paredzēta 30 eiro apmērā.
Vienlaikus, lai medību tiesību lietotāji pievērstu lielāku uzmanību medību saimniecības plānošanai un lai veicinātu par vienu gadu jaunāku aļņu un staltbriežu īpatņu un govju medības, kā arī lai regulētu buļļu medības, valsts nodevas likme noteikta atšķirīga pa medījamo dzīvnieku sugām, pēc vecuma un dzimuma.
Savukārt medību atļaujas netiek izsniegtas par nelimitēti medījamo dzīvnieku sugām.
Līdz ar grozījumu izdarīšanu Ministru kabineta noteikumos arī stirnas un meža cūkas ir noteiktas kā nelimitēti medījamu dzīvnieku sugas un to medīšanai vairs nebūs nepieciešama medību atļauja.
