Projekts gatavs. Apputēs vai tiks iedzīvināts? Kādēļ Latvijai neveicas ar Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecību 0
Beidzot apstiprināts ilgi gaidītais Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja ēkas tehniskais projekts, taču nav skaidrs, vai projekts iekustinās “ABLV Bank” kraha izraisīto sasalumu un būs pirmais solis, atsākot ceļu uz laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību, vai tomēr noputēs kādā atvilktnē, tā arī neīstenots dabā.
Kamēr kaimiņos jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas vairākas jaunas mūsdienu mākslas mājvietas – “Kumu mākslas muzejs” Tallinā, jaunais, privātais modernās mākslas muzejs “Mo” Nacionālā galerijā un Laikmetīgās mākslas centrs Viļņā – Latvijā mūsdienu mākslas citadele arvien nav tapusi.
Laikmetīgās mākslas muzeja būves un tās satura jautājums arvien ir “gaisā pakārts”,
un tā būvniecības epopeja pašlaik iestrēgusi jau otrajā krīzē, atstājot atklātu jautājumu, vai tiks turpināta valsts un privāto mecenātu sadarbība Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecībā vai muzeja būvniecības modelis atkal tiks uzsākts no nulles.
Muzeja ideja – joprojām iesaldēta
Īsumā muzeja celtniecības līdzšinējo peripetiju vēsturē ir divi galvenie posmi. Pirmo svītru valsts plāniem par Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecību pārvilka ekonomiskā krīze 2009. gadā, kad nācās atteikties no muzeja būves kādreizējā termoelektrocentrāles ēkā Andrejsalā, bet Kultūras ministrijai vēl desmit gadus pēc līgumu slēgšanas nācās samaksāt līguma laušanas kompensāciju (650 000 eiro) toreizējiem muzeja būvēšanas sadarbības partneriem, “Jaunrīgas attīstības uzņēmumam” – to paredzēja neveiksmīgs līgums ar valsts aģentūru “Jaunie trīs brāļi”, ko pēc plānu izjukšanas likvidēja.
Otro elpu cerībām uz muzeju deva ideja celt Laikmetīgās mākslas muzeju pilnībā par privātu naudu –
30 miljoniem eiro –, muzeju plānojot uzcelt līdz 2021. gadam Hanzas un Skanstes ielu stūrī. Pirms pieciem gadiem (2014) to apņēmās celt “ABLV Bank” labdarības fonds un Teterevu fonds, kopā šim mērķim 2015. gadā izveidojot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondu (LLMMF).
Banka un valsts saskaņā ar jau iepriekš slēgtu līgumu (2005) bija vienojušās, ka muzeja saturu, mākslas darbu kolekciju veidos divas daļas – privātā, “ABLV” veidotā kolekcija un valsts jeb Latvijas Nacionālā mākslas muzeja veidota kolekcija. Diemžēl 2018. gadā “ABLV Bank” nogrima, uzsākot pašlikvidāciju, un LLMMF zaudēja lielāko finansējuma avotu.
Tehniski muzeja celšanas process iestrēga pēdējā būvprojekta posmā –
līdz ar bankas krahu nenoslēgts palika 8000 kvadrātmetru plašās muzeja ēkas tehniskais projekts, kura skici pasūtināja konkursā uzvarējušajam, pasaulē atzītajam britu arhitektam Deividam Adžejam – to izstrādāja viņa arhitektu birojs “Adjaye Associates” un Latvijas uzņēmums “AB3D”. Kopumā muzeja celtniecības plāni tika iesaldēti, bet bankas apjomīgās mākslas darbu kolekcijas liktenis palika neskaidrs.
Pabeigts projekts – vai muzeja idejas restarts?
Cerību atgrieza projekta mecenātu – Teterevu fonda un likvidējamās “ABLV” bijušo līdzīpašnieku Ernesta Berņa un Oļega Fiļa 2018. gadā paustā apņemšanās muzeja projektu pabeigt, ieguldot papildus vienu miljonu eiro privāto līdzekļu.
Šobrīd saņemta iepriecinoša ziņa – Laikmetīgās mākslas muzeja būvprojekta process noslēdzies – projekts ir gatavs.
To jau iepriekš publiski pauda Ernests Bernis (12.02.2019. intervija “Delfi”), kā arī šo vēsti “Kultūrzīmēm” aizvadītajā nedēļā apstiprināja Latvijas Laikmetīgās māk-slas muzeja fonda vadītāja Elita Vikmane, norādot, ka “gada pirmajā pusē ir noslēgta tehniskā projekta izstrāde un veikts tehniskā projekta saskaņojums”.
Četrus gadus ilgušajā projekta attīstībā kopumā ieguldīti 3,9 miljoni eiro privāto līdzekļu, norāda E. Vikmane. Projekta finansētāji ir Borisa un Ināras Teterevu fonds, kā arī “ABLV Charitable Foundation” pēctecis – E. Berņa un O. Fiļa dibinātais fonds “Novum Riga Charitable Foundation”.
Diemžēl šobrīd miglā tīta atbilde uz jautājumu, vai projekta apstiprināšana kļūs par pirmo soli, kas “restartētu” muzeja celtniecības plānus, vai tas noputēs kādā atvilktnē līdzīgi kā Rema Kolhāsa muzeja projekts Andrejsalā.
Ir skaidrs, ka ar projektu nepietiek – priekšā ir finansiāli ietilpīgākais posms, būvniecība un muzeja funkcionēšana.
Par būvniecības plāniem muzeja cēlēji šobrīd klusē – LLMMF vadītāja E. Vikmane atzīst, ka pašlaik fonds nav pieņēmis tālākus lēmumus par muzeja būvniecību un tās finansēšanu.
Vēl vairāk, E. Bernis intervijā “Delfi” pauda, ka viņš turpat četrus miljonus vērto projektu gatavs atdāvināt valstij. Tas liek jautāt, vai šādi viņš norāda, ka muzeja būvniecības jautājums turpmāk tiks pārspēlēts tikai uz valsts pleciem un līdzšinējie projekta virzītāji no tā atsakās?
Sazināties ar E. Berni “KZ” neizdevās. Zināms ir tas, ka turpmākā lietas virzība tikšot spriesta Kultūras ministrijā, Naura Puntuļa un E. Berņa tikšanās reizē – raksta tapšanas brīdī Kultūras ministrijā (KM) apliecināja, ka tāda vēl nav notikusi.
Tikmēr, kā vēsta KM, tās rīcībā šobrīd neesot oficiālas informācijas par būvprojekta pabeigšanu. Saskaņā ar KM sniegto informāciju Laikmetīgās mākslas muzeja fonds ministriju ar pabeigto būvprojektu neesot iepazīstinājis. Tāpat KM apliecina, ka nekādi piedāvājumi, tostarp projekta dāvināšanas piedāvājums, no privātā partnera līdz šim nav saņemti. “KM ir vērsusies pie privātā partnera pēc informācijas, pēc tās saņemšanas varēsim lemt par turpmāk speramajiem soļiem,” apliecina KM pārstāve Lita Kokale.
Līdz ar to nav skaidrs, vai tiks turpināts iepriekš līgumā (2005) un nodomu protokolā (2014) fiksētais privātās un publiskās partnerības modelis. Krišjāņa Kariņa Ministru kabineta deklarācijā (154. punkts) fiksēta iecere vienoties par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveidošanas modeli, kas neizslēdz iespēju, ka tas tiks formēts no jauna.
Nekas neliecina, ka valsts tuvākā gada laikā būtu gatava plānoti pārņemt muzeja celtniecību.
2020. gada valsts kultūras budžetā Laikmetīgās mākslas muzejam atsevišķi līdzekļi nav paredzēti, liecina oficiāli pieejamā informācija.
“Salīdzinājumā ar “vecajām” Eiropas valstīm Latvijas valsts budžeta finansējuma kultūrai ir maz. Kultūras ministrija regulāri saņem signālus no koncertorganizācijām, muzejiem, teātriem un citām iestādēm par darbinieku atalgojuma, tehniskā aprīkojuma, darba telpu un kultūrvēsturisko ēku stāvokļa uzlabošanas nepieciešamību, arī citiem problēmjautājumiem.
Visu vajadzību apmierināšanai valsts budžeta līdzekļu nepietiek,
tādēļ kultūras joma ir ļoti pateicīga par mecenātu ieguldījumu,” pauž L. Kokale.
Bankas mākslas darbu kolekcija pagaidām neskarta
Tikmēr, ieilgstot bankas likvidācijai, joprojām ir neskaidrs bankas īpašumā esošās kolekcijas liktenis – tāpat kā pirms gada, joprojām nav garantiju, ka kolekcija kā bankas aktīvs netiks, piemēram, pārdota – kā veselums vai sadalīta atsevišķās vienībās.
Kolekciju pārdodot, tiktu zaudēta Laikmetīgās mākslas muzejam paredzētā kolekcijas lielākā daļa
(1211 mākslas darbi par agrāk rēķināto kopējo summu 830 648,39 eiro). Likvidējamās “ABLV” pārstāvis, komunikācijas departamenta vadītājs Jānis Bunte, pauda – priekšlikumi no valsts puses iegādāties likvidējamās bankas aktīvu, proti, bankas kolekciju, neesot saņemti.
Kultūras ministrijā norāda, ka “KM 2018. gadā ir nosūtījusi vēstuli bankai un LLMM fondam, paužot nostāju, ka LLMM kolekcija saglabājama kā vienots, nedalāms veselums, lai tā būtu sabiedrībai pieejama un pilnvērtīgi ļautu īstenot iecerētā Laikmetīgās mākslas muzeja misiju.
Diemžēl līdz šim atbilde no LLMM fonda un “AB.LV” likvidatoriem par bankas likvidācijas procesā ietvertajām darbībām attiecībā uz bankas īpašumā esošo LLMM krājuma daļu nav saņemta.”
Lēmumi par bankas aktīviem pašlaik nav tās bijušo akcionāru, tostarp Laikmetīgās mākslas projekta virzītāju mecenātu Ernesta Berņa un Oļega Fiļa ziņā – visus lēmumus par bankas aktīvu pārvaldīšanu, kā arī par to realizēšanas procesiem pieņem likvidējamās “ABLV Bank” Likvidācijas komiteja, un process norit FKTK (Finanšu kapitāla un tirgus komisijas) uzraudzībā.
Jautājums par bankas kolekcijas likteni arvien nav prioritāte – par šo bankas aktīvu tikšot domāts tad, kad būs atgūti pārējie aktīvi un nodrošināti visi nepieciešamie līdzekļi kreditoru prasību apmierināšanai.
“Lēmumi par kolekciju šobrīd vēl nav izskatīti, taču tiks ņemti vērā visi aspekti, tostarp šīs kolekcijas nozīme Latvijas laikmetīgajā mākslā. Izprotot šīs kolekcijas nozīmi ne tikai mākslas ekspertu vidū, bet sabiedrībai kopumā, risināsim šo jautājumu īpaši rūpīgi.
Iespējams, būs nepieciešams piesaistīt atbilstošus ekspertus precīzai kolekcijas vērtības noteikšanai un tālāko darbību veikšanai.
Ir pilnīgi skaidrs, ka svarīgākais šajā situācijā ir saglabāt vienotu kolekciju,” norāda J. Bunte.
Šobrīd kolekcija joprojām esot neskarta un nav pārdota, apliecina J. Bunte. Tās atrašanās vietu šobrīd bankas pārstāvis neatklāj, norādot, ka tā “glabājas telpās, kas piemērotas šādu māk-slas darbu glabāšanai”.
Bankas kolekcijas glabāšanas izdevumus sedz likvidējamā “ABLV Bank”. Mākslas darbi no bankas kolekcijas daļas laiku pa laikam pieejami arī publiskai apskatei dažādās izstādēs. Piemēram, no šā gada maija līdz augustam LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” bija apskatāmi laikmetīgās mākslas kolekcijā esošie igauņu mākslinieka Kaido Oles darbi “CLIV”, “CLX” un “CLXIII”, kas uz laiku bija nodoti deponējumā biedrībai “Latvijas kultūras projekti”.
Paralizēta valsts kolekcijas daļas veidošana
Lai arī K. Kariņa valdība deklarācijā apņēmusies nodrošināt arī “pastāvīgu Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijas veidošanu”, līdz ar “ABLV Bank” krahu faktiski ir apturēta valsts paspārnē topošā, Laikmetīgās mākslas muzejam paredzētā kolekcijas krājuma paplašināšana, proti, jauni mūsdienu mākslinieku mākslas darbi netiek nedz iegādāti, nedz dāvināti.
“Papildinājuma nav bijis – klāt nav nācis nekas.
Lai kolekciju papildinātu, tiek gaidīta valsts vienošanās ar muzeja projekta attīstītājiem,
jo nolikums paredz, ka papildinājumu kontrolē starptautiska laikmetīgās mākslas ekspertu žūrija, kuras dalībnieku transporta un uzturēšanās izdevumus apmaksāja “ABLV Bank”. Kad vairs nebija skaidrs muzeja liktenis, arī komisija vairs netika saukta, līdz ar to vairs nebija iespējas nedz nopirkt, nedz citā veidā pieņemt krājumā jaunus darbus,” atzīst LNMM laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule.
Saskaņā ar A. Rogules pausto pašlaik laikmetīgās mākslas darbu kolekcijas attīstība noritot tikai izstāžu un pētniecības formā. “Balstoties uz šo laikmetīgās mākslas muzeja krājumu, tikko bija brīnišķīga izstāde Islandē ar ļoti labām atsauksmēm – 19 mākslinieku 27 darbi, pievienojot Ievas Epneres privāto darbu “Zaļā skola”.”
Automātiski Laikmetīgās mākslas muzejam paredzēto kolekciju papildina tikai daži pēdējo gadu Latvijas mākslinieku Venēcijas mākslas biennālei radītie darbi – to paredz līgums starp māksliniekiem un valsti, kas ir darbu producents.
Darbi Mākslas muzeja krājuma valsts daļā tiek iekļauti pēc ekspertu balsojuma.
Starp tiem ir mākslinieku dueta Kriša Salmaņa un Kaspara Podnieka ekspozīcija “Ziemeļi-Ziemeļaustrumi” (2013), Miķeļa Fišera 57. Venēcijas mākslas biennālei veidotie kokgrebumi, arī gaismas un skaņas instalācija, bet šobrīd savu kārtu gaida māk-slinieces Daigas Grantiņas Venēcijas biennāles ekspozīcijas darbi.
Pašlaik valsts laikmetīgās mākslas kolekcijā kopumā ir 409 darbi. Pēdējos gados Nacionālais mākslas muzejs no pašu ieņēmumiem (160 360 eiro) papildus ir iegādājies 65 laikmetīgās mākslas darbus, taču saskaņā ar A. Rogules teikto tie nav iepirkti kolekcijas krājumam, kas veidots īpaši topošajam Laikmetīgās mākslas muzejam.
Privātais “Zuzeum” apsteidz valsti
Ieilgstot nacionālā Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecībai, to pašlaik apsteidz privātā iniciatīva. Jau pēc pusgada, 2020. gada maijā, Rīgā bijušās korķa fabrikas un kādreizējā izklaides centra “Sapņu fabrika” ēkā ar izstādi tiks atklāts “Zuzeum” mākslas centrs. Ēkas pārbūves projektu veidojis Zaigas Gailes arhitektu birojs.
Tiesa, par konsekventi veidotu laikmetīgās mākslas kolekciju “Zuzeum” nav uzskatāms – mecenātu Dinas un Jāņa Zuzānu apjomīgā mākslas darbu krājuma (vairāk nekā 5000 darbu) saturisko kodolu veido Latvijas mākslas darbi no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Pirms pāris gadiem kolekciju sāka papildināt arī Krievijas mākslinieku darbi. Līdz atklāšanai kolekcijas darbi apskatāmi Mūkusalas Mākslas salonā, kas darbojas kopš 2010. gada un ir “Zuzeum” idejiskais aizsākums.
Uzziņai
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektēšanā piedalījušies ap 30 uzņēmumu un ekspertu, tostarp: SIA “Pillar Architekten”, SIA “Pillar Management”, Latvijas inženieru biroji, ugunsdrošības, akustikas, energoefektivitātes, vides pieejamības u. c. eksperti, Nīderlandes van Goga muzeja drošības eksperts, Somijas “KIASMA” muzeja tehniķi un izstāžu arhitekti, kā arī “Buro Happold” – izstāžu apgaismojums, dabiskā un mākslīgā apgaismojuma projektēšana. Projekta īpašnieks – Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja fonds.
