Projekts dzīves kvalitātes uzlabošanai 0
SIA “Rīgas ūdens” īstenotā galvaspilsētas ūdenssaimniecības modernizācijas projekta 4. kārtā nodrošinās piekļuvi centralizētajai ūdens apgādei un kanalizācijai vairāk nekā 2200 mājsaimniecībām
ES atbalsts palīdz izaugsmei
Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas ūdens” patlaban īsteno pēdējo ES Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu “Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 4. kārta”. Projekta laikā Mārupē, Bolderājā un Katlakalnā no jauna izbūvēs vai pārbūvēs vecos ūdensvada tīklus gandrīz 40 km, kanalizācijas tīklus vairāk nekā 50 km garumā, kanalizācijas spiedvadus 3,7 km garumā, kā arī uzbūvēs astoņas kanalizācijas sūkņu stacijas. Pēc projekta īstenošanas šā gada beigās centralizēto kanalizācijas pieslēgumu varēs izmantot 4033, centralizētā ūdensvada pieslēgumu – 2210 galvaspilsētas mājsaimniecības. Kopējais projekta finansējums ir Ls 34,7 milj., tostarp Ls 14,5 milj. – ES Kohēzijas fonda nauda. Galvaspilsētas ūdenssaimniecības modernizācijas projekts paredz arī atdzelžošanas un attīrīšanas stacijas būvi Balt-ezerā. Šo ieceri īstenos bez ES atbalsta. Patlaban notiek šīs stacijas projektēšana, bet būvniecību iecerēts pabeigt 2014. vai 2015. gadā. Tad uz Rīgu sūknētā ūdens kvalitāte atbildīs ES likumu prasībām.
SIA “Rīgas ūdens” Attīstības vienības projekta ieviešanas vienības vadītājs Aivars Zants teic, ka patlaban Mārupē īstenotais galvaspilsētas ūdenssaimniecības modernizācijas projekts ir jau trešais ar ES Kohēzijas fonda atbalstu īstenotais projekts.
“Pēdējos 20 gados mūsu uzņēmums ik gadu uzlabo Rīgas ūdens apgādes un kanalizācijas tīklus, no kuriem visvecākie ir būvēti 1904. gadā. Bez ES atbalsta uzņēmuma izaugsme būtu daudz lēnāka,” tā A. Zants. Viņš arī teic, ka ES atbalsta intensitāte no 85% iepriekšējā plānošanas periodā samazināta līdz aptuveni 45% šajā plānošanas periodā.
Ko iegūs rīdzinieki
Uz jautājumu par galvaspilsētas iedzīvotāju ieguvumiem no projekta īstenošanas A. Zants aicina atcerēties pirms vairākiem gadiem notikušo nezināmas izcelsmes indīgo vielu noplūdi Mārupītē, kad vides uzraudzības dienesti aicināja atturēties no aku ūdens izmantošanas. “Tolaik veicām un apmaksājām iedzīvotājiem bezmaksas analīžu veikšanu un secinājām, ka 5 – 7% no analīžu paraugiem neatbilst minimālajām kvalitātes prasībām. Mārupē un arī citviet privātmājās galvenokārt ir akas un spices, dziļurbumu ir ļoti maz. Mēs sliecamies uz secinājumu, ka akās un spicēs ūdens kvalitāte ir apšaubāma. No izsmeļamajām kanalizācijas bedrēm arī dažkārt piesārņo gruntsūdeņus, kas tālāk nonāk akās,” stāsta A. Zants. Viņš secina – smeļamo kanalizācijas bedru izmantošana dažkārt rada ļoti lielu dabas piesārņojuma risku un veselības apdraudējumu.
Centralizētās ūdensvada un kanalizācijas sistēmas izveide arī rosinās lielāku ekonomisko aktivitāti reģionos, kur tā ir pieejama. Kopā ņemot, tā dod iespēju uzlabot dzīves kvalitāti tāpēc, ka “Rīgas ūdens” piegādā labas kvalitātes ūdeni.
Tam ir daudz labāka kvalitāte nekā, piemēram, virszemes akās Mārupē. “Dzeramā ūdens kvalitāte Daugavas kreisajā krastā ir labāka nekā pazemes ūdenim, kur ir lielāka metālu un citu ķīmisko elementu klātbūtne. Šāda ūdens izmantošana agrāk nolieto sadzīves tehniku,” tā “Rīgas ūdens” preses sekretārs Artūrs Mucenieks.
Mārupē patlaban notiek būvdarbi, līdz rudenim tos pabeigs, bet Bolderājā un Katlakalnā jaunos pieslēgumus varēs izmantot nākamajā gadā.
Izmaksas patērētājam un piegādātājam
A. Zants uzsver – projekta īstenošanas laikā iepirkuma konkursā uzvarējušie būvuzņēmēji zem ielu seguma ieliek kanalizācijas un ūdensvadu caurules, kā arī to atzarus līdz īpašnieku īpašuma robežai. “Rīgas ūdenim” izmaksas vienas mājsaimniecības pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādei un centralizētajai kanalizācijai ir no Ls 3000 līdz 20 000 lielas.
Ar kādiem izdevumiem jārēķinās privātmājas īpašniekam? A. Zants teic, ka, pēc uzņēmuma aprēķiniem, centralizēto komunikāciju izmaksas (materiāli, maksa par darbu) viena metra garumā ir aptuveni Ls 100. Tātad, ja piemēram, no zemes īpašuma (gruntsgabala) robežas līdz mājoklim ir desmit metri, tad jārēķinās ar Ls 1000 lieliem naudas izdevumiem.
Tie gan nebūs vienīgie tēriņi un… arī rūpes.
“Jaunuzbūvētajiem tīkliem pieslēdzas ļoti maz cilvēku. Tam ir daudz iemeslu,” atzīst A. Zants. Kādi tie ir? A. Zants skaidro – lai pieslēgtos “‘Rīgas ūdens” tīkliem, ir jāievēro spēkā esošie likumi, kas privātīpašniekam liek gatavot pieslēguma tehnisko projektu. Vispirms gan ar iesniegumu ir jāvēršas SIA “Rīgas ūdens”, kas bez maksas izsniedz tehniskos noteikumus, uzrādot punktu, kur var pievienoties centralizētajiem tīkliem. Tālāk jāievēro vispārējie būvnoteikumi – vienkāršotā kārtība pieslēguma projektēšanai un būvniecībai. Proti, ir jābūt licencētu projektētāju izveidotam projektam. Projekts ir jāapstiprina būvvaldē. Tad var būvēt.
Projekta izveide patlaban maksā vismaz Ls 400, tomēr šos izdevumus jau tuvākajā laikā, kad licenci projektēšanai saņems arī “Rīgas ūdens”, varēs samazināt vairākas reizes. “Mūsu izmaksas projektēšanai veido aptuveni 200 latus. Projektēšanas pakalpojumu sniegsim par pašizmaksu, lai gan paredzam pretestību no privātuzņēmēju puses un argumentus par privātās iniciatīvas ierobežošanu un konkurences kropļošanu. Mūsu mērķis ir samazināt cilvēkiem naudas izdevumus un rosināt viņus pieslēgties centralizētajai ūdens saimniecības un kanalizācijas sistēmai,” piebilst A. Zants.
Mājokļa īpašniekam jārēķinās arī ar aptuveni Ls 50 lieliem naudas tēriņiem būvvaldei par projekta pārbaudi un datu ievadi datubāzē (?). Ja gruntsgabals nav uzrādīts uz topogrāfiskās kartes, tad izdevumiem jāpieskaita vēl Ls 100. Sagatavotais projekts būs derīgs divus gadus, kuru laikā ir jāveic būvniecība.
Salīdzinoši sarežģītās pieslēguma kārtības skaidrošanai rīdziniekiem “Rīgas ūdens” kopš 1. maija izveidos jaunu padomdevēja štata vienību. Tas nozīmē, ka, zvanot pa tālruni 80002122 vai ierodoties klātienē, uzņēmumā varēs bez maksas noskaidrot neskaidros jautājumus par pieslēguma kārtību centralizētajiem ūdens apgādes un kanalizācijas tīkliem.
Cenas kāpums nākotnē
A. Mucenieks uzsver – saistībā ar lielo desmitos miljonos latu mērāmo naudas ieguldījumu šajā gadā ūdens apgādes maksas sadārdzinājuma nebūs. “Jāņem vērā, ka ūdens ieguve ir saistīta ar ļoti lielu elektroenerģijas patēriņu. Rīgā arī samazinās iedzīvotāju skaits, bet ūdensvada un kanalizācijas tīkls ir būvēts diviem miljoniem iedzīvotāju. Tātad pieaug tīklu uzturēšanas izmaksas, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Ilgākā termiņā vērtējot, ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumi noteikti būs dārgāki nekā patlaban,” teic A. Mucenieks.
Svarīgi, ka pēc projekta 4. kārtas īstenošanas centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija būs pieejama 97% rīdzinieku. ES nosacījums ir vismaz 95% liels pārklājums.
Publikācija tapusi sadarbībā ar SIA “Rīgas ūdens”
