Sausserži, avenes un upenes. Kā Cenu purvā saimnieko Sprižu ģimene 0
Valda Laugale, Dārzkopības institūts
Mārupes novada Cenu tīreļa purva malā saimnieko Sprižu ģimene. Kādreiz šeit nodarbojušies ar gaļas liellopu audzēšanu, bet no 2016. gada jaunie saimnieki pievērsušies bioloģiskajai augļkopībai, kā arī 2015. gadā ar projekta atbalstu izveidots savs mājražošanas uzņēmums. Nu jau kopumā ar dažādiem augļaugiem apstādīti 18 ha.
Saimniecībā veiksmīgi sadalīti galvenie pienākumi. Visi lauka darbi ir saimnieka Jāņa pārziņā, kurš savulaik ir beidzis Bulduru Dārzkopības tehnikumu, bet sievas Ievas galvenie darbības lauciņi ir projektu rakstīšana un pārstrādes produktu gatavošana.
Projektu rakstīšanā palīdz LLU iegūtā ekonomista izglītība un apgūtās zināšanas projektu vadībā. Ģimenē aug jaunā paaudze – dēli Kārlis (7 gadi) un Raivis (6 gadi) un meitiņa Elza (1,5 gadi). Vecākie bērni jau tagad vasarā aktīvi iesaistās ražas vākšanas darbos un, cerams, nākotnē būs lieli palīgi uzņēmuma attīstīšanā. Taču vecāku moto ir: galvenais, lai izaug labi cilvēki.
Aktivitāte atmaksājas
Pateicoties Ievas Sprižas aktīvajai darbībai, neraugoties uz to, ka saimniecība vēl jauna, jau ir apgūti vairāki projekti un iegūtas balvas konkursos, kas ļāvuši saimniecībai veiksmīgi attīstīties. Par sava biznesa izveidošanu Ieva ir pateicīga LLKC darbiniekiem, kuri savulaik ir iedvesmojuši to visu uzsākt un palīdzējuši izveidot biznesa plānu.
Savas uzņēmējdarbības sākumā Ieva realizējusi LEADER projektu Uzņēmuma “Dabas gardumi ar odziņu” izveide un attīstība, un par šā projekta realizāciju saņēmusi arī veicināšanas balvu konkursā “Sējējs 2017” nominācijā Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā. Par projekta naudu uzņēmuma darbības nodrošināšanai ir iegādātas pārstrādes un saldēšanas iekārtas, nodrošinot kvalitatīvu un plašāku jauno produktu ražošanu.
Ieva ir uzvarējusi arī LLKC rīkotajā konkursā “Laukiem būt!” nominācijā Produkcijas pievienotās vērtības radīšana 2015. gadā, kā arī SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, Mārupes un Olaines novadu grantu programmā Iedvesma 2017. gadā. Iegūtās naudas balvas ieguldītas ražošanas attīstībā.
Lai attīstītu dārzkopības produkcijas audzēšanu, saimniecība saņem LAD atbalstu Mazo lauksaimnieku atbalsta veidā, un šogad realizēts ES fondu projekts Ieguldījumi materiālajos aktīvos (IMA), kura ietvaros ierīkoti 6 ha ogulāju stādījumu un iegādāts ogu vākšanas kombains un apdobju frēze. Iegādātais ogu kombains paredzēts visu ogu, tostarp arī sausseržu un rudens aveņu vākšanai, kas ļoti atvieglos visu ražas vākšanas procesu.
Attēlā: Saimnieks demonstrē jauno ogu vākšanas kombainu, ar ko varēs vākt arī rudens avenes.
Saimniecības mērķis nav tūrisms, taču tā ir atvērta sadarbībai. Šeit bieži vien ciemojas grupas no LLKC organizētajiem braucieniem, kā arī skolēni. Arī paši saimnieki cenšas izmantot katru iespēju pamācīties un piedalās dažādos kursos, semināros, lauka dienās.
Ogu audzēšana
Jānis savas saimniecības attīstību redz dažādībā un bioloģiskajā audzēšanā. Saimniecība vairāk orientējusies uz ogu audzēšanu, jo tās nepieciešamas kā izejviela pārstrādes produktu ražošanā un ir arī labi pieprasītas no patērētāju puses. Ogu audzēšana sākusies ar rudens aveņu audzēšanu, kas iestādītas 2015. gadā 2 ha platībā – šķirnes ‘Babje Ļeto’ un ‘Polka’. Lauki apstādīti (pateicoties ES fondu piesaistei) ar jaunajām perspektīvajām rudens aveņu šķirnēm ‘Polonez’ un ‘Delniwa’.
Avenes realizē gan pašlasītājiem, gan pārdod uz vietas saimniecībā, bet nepārdoto sasaldē pārstrādei. Pagaidām par pašlasītāju trūkumu nevarot sūdzēties. Braucot no visas tuvākās apkārtnes. Pērnrudens salnas septembra vidū ogas nosaldēja, jo temperatūra nokritās līdz -4 ˚C. Pēc tam vairs ogu kvalitāte nebija tik laba. Aveņu augšanu bija ietekmējis arī iepriekšējās sezonas sausums, kas tās novājināja, tāpēc raža nebija īpaši augsta.
Realizējot IMA projektu, aveņu stādījumi palielināti un iestādīts arī daudz citu ogulāju. Tagad saimniecībā avenes aug 6 ha, kā arī ir 2 ha upeņu, 1 ha jāņogu, 2 ha ērkšķogu un 3 ha ēdamo sausseržu u. c. Visi stādi vesti no Polijas, kur tie ir lētāki. Lai varētu izdalīt vietējiem apstākļiem un mehanizētai vākšanai piemērotākās šķirnes, saimniecībā iestādīta liela šķirņu dažādība, īpaši sausseržiem, kur to ir vairāk nekā 10. Iemesls lielajai ogulāju dažādībai ir arī maksimāla ražas vākšanas kombaina noslogošana, lai ogas varētu vākt visu sezonu.
Attēlā: Jaunais ēdamo sausseržu stādījums
Par sausseržu audzēšanu saimnieks izlēmis, redzot to stādījumus Lietuvā un Polijā. Jāpiestrādā gan būs pie to audzēšanas tehnoloģijas bioloģiskajā audzēšanas sistēmā, jo, tā kā kultūra jauna un maz audzēta, trūkst pieredzes. Lai apmainītos informācijā un pieredzē, saimnieki izveidojuši Facebook mājaslapu par ēdamajiem sausseržiem Latvija sausserdis un aicina interesentus pievienoties. Iespējams, nākotnē varētu veidot kooperatīvu, taču pagaidām neviens audzētājs tuvākā apkārtnē nav izrādījis interesi apvienoties lielākā kooperatīvā.
Aizvadītajā sezonā novērots, ka sausseržu ogas ļoti garšo dzērvēm, tāpēc būs jādomā par to atgainīšanu. Meža zvēri un putni sagādā problēmas arī citām ogām. Piemēram, pārstaigājot laukus, atklājās bēdīga aina jaunajā aveņu stādījumā, kur meža dzīvnieki bija spēcīgi apgrauzuši aveņu dzinumus ar visām ogām. Tā ka noteikti būs jādomā arī par stādījumu iežogošanu.
Produkti bez cukura
Ievas izveidotajā uzņēmumā Dabas gardumi ar odziņu no augļiem un ogām tiek gatavoti dažādi produktu veidi – salmiņi, bumbiņas, pulveri, tējas, žāvēti gabaliņi un jaunais produkts – augļu–ogu marmelāde.
Produkti veidoti tikai no dabiskām izejvielām, bez cukura, saldinātāju un cietinātāju pievienošanas. Dažiem produktiem receptūru palīdzējuši izstrādāt Dārzkopības institūta pārstrādes nodaļas zinātnieki. Jaunākais produkts, ko uzsāka ražot tikai nesen, ir marmelāde bez cukura ar dažādu augļu, ogu garšu. Ražošanā cenšas izmantot visu, ko izaudzē paši, bet daļa izejvielu tiek arī iepirkta. Kā saldinātāju, ja nepieciešams, pievieno medu vai arī saldos ābolus.
Galvenokārt pārstrādes darbi tiek veikti rudenī un ziemā, kad beigušies lauka darbi. Vasarā ievāktās ogas tiek sasaldētas, tāpēc svarīgas saldētavas, kur to visu glabāt. Pieaugot izaudzēto ogu apjomam, paredzēta jaunu, lielāku saldētavu iegāde, kas jau ieplānots projektā. Produktu gatavošana pārsvarā notiek, izmantojot roku darbu, bet, tā kā pagaidām apjomi nav lieli, pietiek ar vienu darbinieku. Darbnīca ierīkota atdalītā dzīvojamās mājas daļā.
Pagaidām pārstrāde tiek dalīta – daļa produktu ir bioloģiskie, daļa nav, bet nākotnē vairāk centīsies ražot tieši bioloģisko produkciju, kurai lielāks noiets. Produkcija tiek realizēta dažādos tirdziņos, kā arī tiek piedāvāta uzņēmumiem kā korporatīvās dāvanas, kam ir diezgan liels pieprasījums, īpaši Ziemassvētku laikā. Plānots nākotnē attīstīt arī eksportu.
Lai veicinātu mārketingu, saimniecībā ir padomāts arī par produktu iepakojuma noformējumu, kas ir gaumīgs, pievilcīgs, tādējādi uzrunā pircēju. Internetā produkcijas reklamēšanai ir izveidota sava mājaslapa, kurā ir internetveikaliņš, un arī Facebook lapa.
Novēlējums jaunajiem
Saimnieku novēlējums jaunajiem lauksaimniekiem ir būt aktīviem, nebaidīties, jautāt, ja nepieciešams, lūgt palīdzību speciālistiem, piedalīties mācību programmās, kursos, apgūt jaunas zināšanas un censties tās ieviest praksē. Arī Latvijā ir liela iespēja strāMārupes novada Cenu tīreļa purva malā saimnieko Sprižu ģimene. Kādreiz šeit nodarbojušies ar gaļas liellopu audzēšanu, bet no 2016. gada jaunie saimnieki pievērsušies bioloģiskajai augļkopībai, kā arī 2015. gadā ar projekta atbalstu izveidots savs mājražošanas uzņēmums.Nu jau kopumā ar dažādiem augļaugiem apstādīti 18 ha.dāt, veidot savu biznesu, nav jābrauc prom. Mēs paši esam saimnieki savā zemē, paši varam izaudzēt un pārstrādāt. Tāpēc atbalstīsim vietējos uzņēmējus un saimniecības!
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
