Progress sirds mazspējas ārstēšanā Latvijā 0
Daudzi noteikti ir sastapušies ar terminu “sirds mazspēja”. Ko tas īsti nozīmē? Kardioloģe, Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja, Ginta Kamzola saka: “Sirds mazspēja ir klīnisks sindroms, kuru raksturo elpas trūkums, potīšu tūska, nogurums un tādas iespējamās klīniskās pazīmes kā paaugstināts asinsspiediens, trokšņi plaušās u.c. un kas veidojies sirds strukturālu izmaiņu rezultātā un izraisa samazinātu sirds minūtes tilpumu un/vai paaugstinātu intrakardiālo spiedienu.” No tā izriet, ka sirds mazspējas pacientu skaits pieaug, jo pieaug iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums, bet sirds mazspējas izplatība pieaug līdz ar vecumu. Jo jebkura sirds slimība, ar kuru cilvēks sastopas dzīves laikā, var būt iemesls sirds funkcijas traucējumiem. Tiesa, ne visi slimības simptomi vienmēr attiecas tieši uz sirds mazspēju. Tāpēc savlaicīga un efektīva diagnostika ir jebkuras rezultatīvas ārstēšanas pamats. Lieki piebilst, ka, kļūstot vecākiem, ir jāveic regulāras veselības stāvokļa vispusīgas pārbaudes.
“Hroniska sirds mazspēja (HSM) vai, tautas valodā runājot, sirds vājums skar ne tikai pašu sirds muskuli, bet ietekmē arī citu orgānu funkciju, jo sirds pumpja funkcijas traucējumi nespēj nodrošināt pārējo audu un orgānu metabolās vajadzības. Nereti nākas sastapties ar gadījumiem, kad pacienti apgalvo, ka HSM ir saistīta ar dabisku novecošanās procesu, un tur neko nevar darīt. Šāds apgalvojums ir pilnīgi aplams,” norāda dr. G. Kamzola. Savlaicīgi uzstādot sirds mazspējas diagnozi, kā arī uzsākot aktīvu un pareizu ārstēšanu, var uzlabot gan pašsajūtu, gan pacienta dzīvildzi. Protams, noteicoša loma ir mūsdienīgu ārstēšanas metožu – gan zāļu, gan ierīču izmantošanai. Tas nozīmē, ka, pareizi lietojot mūsdienīgus medikamentus, var dzīvot ne tikai ilgāk, bet arī daudz pilnvērtīgāk.
Diemžēl statistika HSM gadījumā joprojām atstāj satriecošu iespaidu. Pacientu dzīvildzes prognoze ir sliktāka nekā daudzu vēža formu gadījumā (piemēram, krūts vēža sievietēm vai priekšdziedzera vēža vīriešiem). Bez pilnvērtīgas ārstēšanas pacientu 5 gadu mirstības rādītāji ir tādi paši kā daudzu onkoloģisko slimību gadījumā. Veselības aprūpes nozares lietpratēji ir vienisprātis, ka saskaņā ar dažādiem aprēķiniem šīs slimības ārstēšana “apēd” no 1 līdz 2% no visa veselības aprūpes budžeta. Vai tas ir daudz vai maz? Ja veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1 miljards, tad HSM ārstēšana izmaksā vismaz no 10 līdz 20 miljoniem euro gadā. Diemžēl ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Vislielākās izmaksas joprojām gulstas uz neatliekamo medicīnisko palīdzību. HSM pacienti visbiežāk nonāk slimnīcā tieši šādā veidā, kas diemžēl joprojām Latvijā ir vienkāršākais veids, kā bez liekas birokrātijas nonākt pie kvalificētiem speciālistiem un aprūpes. Joprojām ir izplatīts stereotips, ka rezultatīvākā un pareizākā ārstēšana ir iespējama tieši stacionāri jeb atrodoties slimnīcā. Tiesa, reti kuram piemīt vēlēšanās nokļūt slimnīcā.
“Pareizais ceļš vispirms ir doties pie ģimenes ārsta, kurš vajadzības gadījumā nosūta uz konsultāciju pie kardiologa. Sirds mazspējas gadījumā svarīgākais ir rūpīga medikamentoza ārstēšana, tas ir pareizu zāļu lietošana pareizās devās. Tas ir izdevīgi gan pacientam, gan arī valsts budžetam,” uzsver dr. Kārlis Trušinskis, Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrības vadītājs. Pateicoties tam, ka beidzot Latvijā efektīvi medikamenti, kas uzlabo HSM slimnieku stāvokli, ir iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā, sirds mazspējas pacientiem ir sagaidāma retāka vajadzība pēc došanās uz slimnīcu un labāki dzīvildzes rādītāji.
HSM ir nopietna problēma un ar to cīnās visā pasaulē. Fakts ir tāds, ka pasaulē šobrīd vairāk kā 26 miljoni cilvēku slimo ar sirds mazspēju. Tikai Eiropā katru gadu sirds mazspēja tiek diagnosticēta 3,6 miljoniem cilvēku. Šīs slimības izplatība pieaug līdz ar vecumu: vecumā no 40-59 gadiem to sastop 1-2% iedzīvotāju, bet virs 80 gadiem sirds mazspējas izplatība pārsniedz jau vairāk nekā 10% iedzīvotāju. Turklāt šī slimība ir vairāk diagnosticēta tieši vīriešu starpā. Vietā ir dr.G.Kamzolas piebilde, ka sievietes netiek pietiekami novērtētas un izmeklētas attiecībā uz kardiovaskulārām slimībam. Satraucošākais ir tas, ka sirds mazspēja joprojām ir saistīta ar augstiem mirstības rādītājiem.
Vēl pagājušā gadsimta otrajā pusē sirds mazspēju ārstēja ar sirds glikozīdiem un diurētiskiem jeb urīndzenošiem līdzekļiem. Jau labu laiku HSM ārstēšana ir kļuvusi ļoti daudzpusīga – bez mūsdienīgiem medikamentiem praksē ir ieviestas arī dažādas ierīces (sirds resinhronizācijas ierīces, implantējami kardioverteri defibrilatori u.c.). Tikai kopš neilga laika, precīzāk, no 2014. gada, speciālistu aprindās sākās aktīva un plaša diskusija par jaunu medikamentu grupu HSM ārstēšanai – ARNI (angiotenzīna receptoru neprilizīna inhibitoriem) ar unikālu darbības mehānismu, kas vienlaicīgi iedarbojas gan uz renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu, gan uz nātrijurētisko peptīdu sistēmu. Pētījumi pierādīja mirstības un hospitalizāciju riska mazināšanos par 20%. Labā ziņa ir, ka, pateicoties kardiologu, Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta aktīvai rīcībai, šīs grupas medikamenti no 2018. gada aprīļa būs pieejami Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā arī Latvijā. Beidzot!
Dr. Kārlis Trušinskis saka: “Jaunākās paaudzes HSM medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā patiesībā nozīmē veselības budžeta līdzekļu ietaupījumu. Šo medikamentu pareiza lietošana nozīmē, ka būtiski samazināsies hospitalizācijas skaits NMPD izsaukumu rezultātā un stacionārā pavadīto dienu skaits, kā arī nepieciešamība īstenot ievērojami dārgāku, stacionāru ārstēšanās kursu. Es tiešām apsveicu Veselības ministriju, ka tā beidzot ir izdarījusi labu darbu gan pacientiem, gan pati sev, gan visai sabiedrībai”.
HSM attīstību nelabvēlīgi ietekmē novēlota diagnozes noteikšana, pacientu zināšanu trūkums, dažādas blakusslimības un arī neatbilstoša terapija. Gan Latvijā, gan pasaulē viena no raksturīgākajām problēmām HSM pacientu aprūpē ir zāļu lietošana neatbilstoši noteikumiem – precīzāk – nepietiekošu devu lietošana, kas iet roku rokā ar nepietiekamu sekošanu sirdsdarbības frekvencei un arteriālam asinsspiedienam. “Diemžēl pat mūsdienīgāko un efektīvāko medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā neatrisina visas problēmas. Diemžēl valsts šobrīd nekompensē ARNI grupas medikamentus pilnā apmērā. Tas nozīmē, ka pacientiem nāksies no savas kabatas ik mēnesi piemaksāt aptuveni 30 euro. Taču arī tas ir ievērojams progress, ja salīdzina, kā bija iepriekš,” piebilst dakteris K. Trušinskis.
Statistika rāda, ka HSM joprojām ir iemesls aptuveni 5% no visām neatliekamajām hospitalizācijām ASV un Eiropā. Diemžēl aptuveni 10% no šiem pacientiem nomirst slimnīcā, 20-40% – gada laikā pēc izrakstīšanās no slimnīcas, bet 25% nonāk slimnīcā atkārtoti. Pēc 65 gadu vecuma HSM ir visbiežākais hospitalizācijas iemesls. HSM pacientu dzīvildzes prognozi pasliktina ikviena atkārtota hospitalizācija slimības simptomu pasliktināšanās dēļ. Tieši tādēļ efektīva medikamentoza ārstēšana ir lietderīgākais veids, kā mazināt atkārtotas hospitalizācijas risku un pagarināt dzīvildzi.
Taču ar to nepietiek, lai uzlabotu HSM ārstēšanu un aprūpi. Daudzās Eiropas un pasaules valstīs ir izveidotas speciālas HSM klīnikas un ekselences, tas ir, izcilības centri. Dr. K. Trušinskis ir HSM ekselences klīniku idejas virzītājs Latvijā. Viņš teic, ka šādas klīnikas ir izveidotas gandrīz visās Eiropas valstīs. To mērķis ir mirstības mazināšana, atkārtotu hospitalizāciju skaita samazināšana, izmaksu efektīvas sirds mazspējas pacientu aprūpes nodrošināšana un, protams, augsta līmeņa, specializēta ārstēšana. Bez minētā, izcilības centrā ļoti būtiska ir arī pacientu un viņu tuvinieku izglītošana, kas nozīmē atpazīt slimības simptomus, koriģēt dzīvesveidu, iemācīt pareiza uztura pamatprincipus un diurētisko līdzekļu pielāgošanas prasmes. Pasaulē šādas sirds mazspējas klīnikas noteiktām pacientu grupām nodrošina attālinātu pacientu stāvokļa monitorēšanu jeb telemetriju. “HSM izveide kādā no esošajām universitātes klīnikām būtu ļoti pārdomāts un pareizs lēmums, kas dotu būtisku impulsu HSM pacientu dzīves kvalitātes un prognozes uzlabošanā. Runa turklāt nav par naudu, bet to uzmanību un enerģiju, kuru veltam HSM ārstēšanā,” norāda dr. K. Trušinskis.
