“Progresīvo” uzrāviens: no pilsoniski aktīvu jauniešu domnīcas līdz nopietnam politiskam spēkam 24
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No pilsoniski aktīvu jauniešu domnīcas, par kādu “Progresīvos” pirms 13. Saeimas vēlēšanām uzskatīja politiskie konkurenti, četru gadu laikā partija ir kļuvusi par nopietnu politisko spēku, kam sociologi prognozē iekļūšanu Saeimā.
Taču “Progresīvie” ir Rīgas partija, kas nav nostiprinājusies reģionos, kur kandidē daudzi rīdzinieki. Vēlētāju piesaistīšana ārpus galvaspilsētas varētu tai būt nopietns pārbaudījums. Kampaņā “Progresīvie” piesaka sevi ar vadmotīvu “Aizstāvam nākotni”. Programmā partija uzsver, ka tā “pārstāv sociāldemokrātisko un zaļo politiku bez slēptām ietekmēm”.
Pirmais atspēriena punkts partijai bija 13. Saeimas vēlēšanās pārvarētā 2% barjera, kas pavēra iespēju pretendēt uz nelielu valsts budžeta finansējumu. Tas ļāva koncentrēt spēkus Rīgas domes vēlēšanu kampaņai, kurā gan daudz tika paveikts arī ar tiešajiem kontaktiem, iesaistot vairākus simtus partijas biedru, kas katrs aģitēja draugus un radus iet uz vēlēšanām. Panākumi Rīgas domes vēlēšanās deva jaunu uzrāvienu.
Tas gan, visticamāk, notika, pateicoties kopīgajam startam ar “Attīstībai/Par” partijām, jo vieni “Progresīvie” nevarētu pievērst tik lielu uzmanību un ieguldīt tik lielu naudu saraksta tēla veidošanā. Taču partneri nebija rēķinājušies, ka tieši “Progresīvie” saņems visvairāk – 11 no 18 kopīgā saraksta mandātiem. Tā bija vērā ņemama tribīne, kuru ievēlētie deputāti varēja izmantot.
Nākamais solis bija sabiedrībā pazīstamu ekspertu iesaistīšana, izveidojot domnīcu “Pro platforma”, kurā ir dažādu jomu profesionāļi, kas nav partijas biedri. Viņi palīdzēja gatavot programmu, un daļa pēc tam piekrita startēt Saeimas vēlēšanās – arī premjera kandidāts Kaspars Briškens, kurš vasaras sākumā iestājās arī partijā.
K. Briškens savu profesionālo darbību sāka Ārlietu ministrijā, bijis arī diplomāts Latvijas vēstniecībā Zviedrijā, bet vairāk zināms kā satiksmes nozares eksperts – viņš bijis arī “Rail Baltica” attīstības stratēģijas vadītājs. K. Briškens ir piedalījies “Kustības Par” dibināšanā. No “Progresīvajiem” kandidē vairāki bijušie “Kustības Par” biedri, piemēram, Aldis Austers, Edgars Klētnieks, Rasmuss Filips Geks.
Zināmākā Ņenaševa, ne Briškens
Premjera kandidāta K. Briškena pieaicināšana var radīt apjukumu daļā “Progresīvo” vēlētāju, kas par partijas līderi uzskata Rīgas domes deputāti Antoņinu Ņenaševu. Partijai gan oficiāli ir divi līdzpriekšsēdētāji – otrs ir uzņēmējs Atis Švinka, kas ir mazāk zināms. Lielāku popularitāti ir guvis Rīgas domes “Par/Progresīvo” frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs – viņš Saeimas vēlēšanās nekandidēs, bet ir vēlēšanu kampaņas vadītājs.
Iespējams, “Progresīvie” mēģinājuši sadalīt lomas – A. Ņenaševa startē ar pirmo numuru Rīgā, kurā ir lielākā daļa viņas vēlētāju, ko parādīja arī pašvaldību vēlēšanu rezultāti. Viņa varētu būt viena no tām, kas piesaista arī progresīvi domājošos krievu jauniešus, kuri negrib balsot par “Saskaņu”. Tiesa, politisko darbību A. Ņenaševa sāka “Saskaņas” jauniešu organizācijā. Arī “Saskaņa” sevi piesaka kā sociāldemokrātisku partiju, bet “Progresīvo” līderu teiktais liek domāt, ka viņi to neredz kā sabiedroto.
Rīgas sarakstā ir vairāki pieaicinātie eksperti – arī Rīgas Stradiņa universitātes profesors, ārpolitikas eksperts Andris Sprūds un bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. K. Briškens būs ar pirmo numuru Vidzemē, kur startē arī viens no “Progresīvo” dibinātājiem – Smiltenes novada deputāts Ervins Labanovskis. Šī ir viena no nedaudzajām pašvaldībām, kur “Progresīvie” iekļuva. Daudziem par pārsteigumu tā ieguva mandātu arī Rēzeknes pilsētas domē, kur ikvienam ir grūti konkurēt ar “Saskaņu”.
No “Progresīvajiem” Rēzeknes domē ievēlēja Leilu Rasimu, kura ar pirmo numuru Latgalē startēs uz Saeimu. Partijas biedri stāstīja, ka L. Rasima arī ieguvusi autoritāti starp jauniešiem, kas pulcējas Rēzeknē zināmajā jauniešu atpūtas vietā “Ausmeņas Kebabs”. Sarakstā ir arī SIA “Ausmeņa” kafejnīcas vadītājs Jānis Zeltiņš. Ar 2. numuru Latgalē ir pieteikts vēl viens partijas dibinātājs Māris Indulis Graudiņš, kura dzimtas saknes ir Latgalē, bet viņš tur nedzīvo.
Gandrīz puse sarakstā – rīdzinieki
Vēlēšanu apgabalos ārpus Rīgas kandidē daudzi rīdzinieki. Vairāki gan ir nākuši no reģioniem. Piemēram, Rīgas domes deputāts Miroslavs Kodis, kurš ir liepājnieks, kandidēs Kurzemē – te pirmā ir bijusī “Delnas” vadītāja Liene Gātere. Kurzemes sarakstā vēl ir četri no reģionālās partijas “Mēs – Talsiem un novadam” (“MTN”) ievēlētie Talsu novada deputāti.
Viņu līderis Edgars Zelderis ir pamanīts ar to, ka jau otro sasaukumu raksta iesniegumus tiesībsargājošām iestādēm un atbildīgajai ministrijai par dažādiem pašvaldībā novērotiem pārkāpumiem. “MTN” sabiedroto meklējumos runāja gan ar “Konservatīvajiem”, gan “Jauno Vienotību” (“JV”), bet beigās vienojās ar “Progresīvajiem”, kas ideoloģiski atšķiras no “JV” un “Konservatīvajiem”. Zemgalē pirmais ir “Progresīvo” līdzpriekšsēdētājs A. Švinka. Šajā sarakstā ir arī A. Austers, jo viņa profesionālā darbība esot saistīta ar Zemgali.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija parāda, ka no 115 kandidātiem gandrīz puse – 57 kandidāti – dzīvo Rīgā, bet vēl nedaudz vairāk kā 20 – Jūrmalā un Pierīgā, divi – nedzīvo Latvijā. Uz Saeimu startē arī septiņi Rīgas domes deputāti – Edmunds Cepurītis, Agnese Logina, Mairita Lūse, Rūta Mežavilka, A. Ņenaševa, M. Kodis un Māris Mičerevskis, kurš nav partijā, bet sadarbojas ar to pēc izstāšanās no “Latvijas attīstībai”. Videouzrunā feisbukā M. Mičerevskis savu izvēli skaidroja, sakot, ka grib būt kopā ar tiem, “kurus neinteresē politiskās mahinācijas un aizkulišu spēles”. Līdzīgi atrašanos “Progresīvo” sarakstā feisbukā pamato arī S. Ābrama: “Man ir svarīgi, lai partija darbotos bez slēptām ietekmēm. Lai beidzot politika būtu godīga.”
Pirmie nosauca ministru kandidātus
CVK mājaslapā pieejamās ziņas liecina, ka “Progresīvo” kandidātu vidējais vecums ir 36,2 gadi. Vecumā līdz 30 gadiem sarakstā ir 34 kandidāti, bet vecumā no 30 līdz 40 gadiem – 54 kandidāti. Sarakstā ir 52 sievietes un 63 vīrieši. Vēl viena “Progresīvo” īpatnība ir, ka neviens nav norādījis tautību un ģimenes stāvokli.
Kampaņas vadītājs M. Kossovičs “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka to kandidāti nav darījuši arī iepriekš. Vēlēšanās tomēr esot jūtams etniskais balsojums, taču pēc tādiem apsvērumiem nebūtu pareizi izdarīt izvēli, uzskata M. Kossovičs.
Liela daļa politisko spēku uzsvaru programmā liek uz iekšējo un ārējo drošību, toties “Progresīvo” prioritāšu sarakstā tā ir trešā. Pirmajā vietā partijai vienmēr bijusi sociāli atbildīga politika, kas esot svarīga arī tagad, lai palīdzētu cilvēkiem pārvarēt krīzi. Kā otrā prioritāte ir zaļā un vides politika. Politiskā organizācija šogad arī kļuva par kandidāti Eiropas Zaļo partiju kopienā, kurā nav Latvijas Zaļās partijas. M. Kossovičs uzsvēra, ka sociālie jautājumi krīzes laikā būs ļoti svarīgi, lai nav tā, kā bija pēc 2009. gada krīzes, kad tās smagumu iznesa iedzīvotāji uz saviem pleciem.
“Progresīvie” jau vasaras sākumā nosauca ministru amata kandidātus. Toreiz A. Sprūds bija pieteikts kā potenciālais aizsardzības ministrs, Imants Lieģis – ārlietu ministrs, S. Ābrama – ekonomikas ministre, Andris Šuvajevs – finanšu ministrs, L. Gātere – iekšlietu ministre, A. Ņenaševa – izglītības un zinātnes ministre, A. Logina – kultūras ministre, Māris Grāvis – labklājības ministrs, Jānis Meirāns – satiksmes ministrs, E. Zelderis – tieslietu ministrs, Edgars Labsvīrs – veselības ministrs, Jana Simanovska – zemkopības ministre, E. Cepurītis – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
To, ka dažiem “Progresīvo” amata pretendentiem pirmsvēlēšanu diskusijas varētu būt vēl viens pārbaudījums, parādīja diskusija TV24, kur E. Cepurītis satikās ar politikā pieredzējušo Ringoldu Arnīti no Latvijas Reģionu apvienības (viņš iepriekš bija ZZS). Starp abiem notika strīds par to, kā ziemā apkurināt Rīgas mājas. “Progresīvie” iebilst pret jaunāku mežu ciršanu, ko ieceres atbalstītāji pamato ar iespēju iegūt šķeldu.
“Rīgas meži” ir Rīgas pašvaldībai piederošs uzņēmums. E. Cepurītis diskusijā atzina – viņš nevarētu garantēt, ka no “Rīgas mežiem” iegūtā koksne pilnībā aiziet Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā. Uz to R. Arnītis reaģēja ar repliku: “Jūs tā kā no Marsa esat? Jūs esat tieši par to atbildīgs, jo viņi taču tieši jums pakļauti. (..)
Man rodas sajūta, ka sēž daži cilvēki, kuri sevi iezīmējuši kā ļoti zaļi, viņi domās par cilvēkiem, necirtīs mežus, nekurinās ar akmeņoglēm, kūdru un tā tālāk, bet to resursu lai sagādā visi pārējie.” Var paredzēt, ka šādas situācijas būs ne mazums, kad jaunajiem politiķiem pretim stāsies varā daudz vairāk pieredzējušie.
