Pēc panākumiem Rīgas vēlēšanās “Progresīvie” vēlas “pārmaiņu politiku” īstenot visā Latvijā 17
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“”Progresīvie” ir pārmaiņu koalīcijas mugurkauls,” sestdien “Progresīvo” kongresā sacīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Kustība Par”), liekot saprast, ka “Progresīvie” ir viņa uzticamākie sabiedrotie.
“Par/Progresīvo” frakcijas vadītāju Mārtiņu Kossoviču mērs jau varot nosaukt par savu draugu. Savukārt M. Kossovičs sacīja: “Šī pārmaiņu politika nākamajā gadā ir jāīsteno visā Latvijā.” Ar to ir domātas Saeimas vēlēšanas, kas var atstāt iespaidu arī uz Rīgas domi ne tikai tāpēc, ka daļa deputātu, iespējams, izmantos Rīgas domes tribīni vēlēšanu kampaņā, bet tās var ieviest arī pārmaiņas mēra pārstāvētās frakcijas sastāvā, jo “Progresīvo” līderi tagad ir Rīgas domē.
M. Kossovičs, atbildot uz vaicāto par iespēju kandidēt uz Saeimu, “Latvijas Avīzei” teica, ka galīgo lēmumu vēl nav pieņēmis, bet “esam ar Mārtiņu Staķi iecerējuši kopā strādāt visu sasaukumu, vadot Rīgas pašvaldību”.
M. Staķis jau iepriekš ir teicis, ka viņš nekandidēs Saeimas vēlēšanās, bet mērs pieļāvis, ka tās var ietekmēt Rīgas pašvaldības darbu. Viņš paredz, ka Rīgas domi sagaida vēl viens grūts gads.
“Pirmais gads bija lēns un darbietilpīgs, tas pagājis reorganizācijās, projektu īstenošanā un arī grūtos kompromisos,” atzina mērs.
Kongress ieviesa izmaiņas arī “Progresīvo” vadībā, jo no līdzšinējās valdes jaunajā būs tikai Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis un M. Kossovičs.
Vēl jaunajā valdē būs Leila Rasima, Jana Simanovska, Inga Liepa-Meiere, Atis Švinka, Justīne Panteļējeva un Dāvis Lodziņš. Valde no sava vidus izraudzījās līdzpriekšsēdētājus – A. Ņenaševa turpinās vadīt partiju, bet par otru līdzpriekšsēdētāju E. Cepurīša vietā ir ievēlēts uzņēmējs Atis Švinka.
Pozicionējas kā alternatīva varas partijām
Sveicot delegātus, M. Staķis gandrīz katru domnieku uzslavēja individuāli, norādot uz “Progresīvo” paveiktajiem darbiem, piemēram, Mairitas Lūses nopelns ir, ka “pie katras mājas Rīgā tagad ir atkritumu šķirošanas konteineri”, bet Viesturam Kleinbergam jāpateicas par pārmaiņām sociālajā jomā.
Viņš pieminēja arī A. Ņenaševu, kura bija viena no deputātēm, kas vasarā apmeklēja skolas, lai pārrunātu ar to vadību nepieciešamību vakcinēties. Dome arī finansiāli atbalstīja mācību iestādes, kurās bija augsts vakcinēto skolotāju procents.
Novērojumi liecina, ka A. Ņenaševai M. Staķis deleģē atbildīgus pienākumus, viņa pārstāvēja Rīgas mēru arī Latvijas Pašvaldību savienības kongresā.
“Latvijas attīstībai”, ar kuru kopā “Kustība Par” un “Progresīvie” startēja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, dažus mēnešus pēc tām izveidoja atsevišķu frakciju.
Frakcijā “Par/ “Progresīvie” palika 15 deputāti, no kuriem 11 domnieki ir no “Progresīvajiem”. Koalīcijā vēl ir “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija, no kurām visas, izņemot LRA, ir arī valdībā.
Taču no M. Kossoviča un arī E. Cepurīša uzstāšanās bija noprotams, ka Saeimas vēlēšanās partija plāno pozicionēties iepretim tagadējām valdības partijām, kas “ir radījušas Šleseru un Gobzemu, tā šķeļot Latvijas sabiedrību”, sacīja M. Kossovičs.
Viņš turpināja: “Šīs abas grupas – no vienas puses varas partijas, bet no otras puses populisti – vēlēšanās atkal šķels sabiedrību. Ar darbiem Rīgā mums ir jāparāda, ka Latvijā nav tikai šīs divas izvēles.”
E. Cepurītis norādīja uz partijai nepieņemamo nodokļu reformu, ko īsteno tagadējā valdība. “Progresīvie” plāno to apstrīdēt Satversmes tiesā. “Saeimas vēlēšanās sevi piedāvāsim kā sociāli atbildīgu alternatīvu varas partijām, lai vārdi par nevienlīdzības mazināšanu tiek piepildīti ar saturu,” teica E. Cepurītis.
Reģionos neliela ietekme
Pašvaldību vēlēšanās šā gada jūnijā “Progresīvie” startēja tikai dažās pašvaldībās, vislabākos panākumus gūstot Smiltenes novada vēlēšanās, kur par partiju nobalsoja 12,53% vēlētāju, kas tai deva divas vietas domē.
Tajā to pārstāv arī viens no politiskā spēka dibinātājiem, uzņēmējs Ervins Labanovskis. Par panākumu var uzskatīt arī “Progresīvo” iekļūšanu Rēzeknes pilsētas domē, kurā vietas sadalīja četri saraksti, no tiem vienu veidoja piecas latviskās partijas, bet 63,70% balsu ieguva “Saskaņa”.
Pavisam nedaudz partijai pietrūka, lai iekļūtu Mārupes novada domē, kur par “Progresīvajiem” nobalsoja 4,46%. Iespējams, taktiska kļūda bija saraksta līdera nomaiņa, kas, kā varēja secināt no Ētikas komisijas ziņojuma kongresā, bija saistīts ar iepriekšējā sasaukuma Mārupes novada deputāta Edgara Jansona paustajiem uzskatiem, kas bijuši pretrunā ar partijas ideoloģiju.
Taču, pretēji Ētikas komisijas viedoklim, E. Jansonu sarakstā tomēr iekļāva, bet ar 12. numuru. Vēlēšanās viņš ieguva vislielāko balsu skaitu, apsteidzot arī saraksta līderi Lāsmu Luksu.
“Progresīvie” neiekļuva arī Jēkabpils novada domē, kur īsi pirms vēlēšanām partijai pievienojās un par saraksta līderi tika izvirzīta toreizējā Jēkabpils pilsētas domes priekšsēža vietniece Kristīne Ozola, kura vairākus mēnešus pēc mēra atkāpšanās vadīja pašvaldību.
Ja neskaita Rēzeknes domes deputātes Leilas Rasima uzstāšanos, plašāks atskats uz pašvaldību vēlēšanām kongresā neizskanēja. E. Cepurītis gan atzina, ka Rīgas kampaņā bija ieguldīts tik daudz laika un resursu, ka partija vairs nepaguva nopietni sagatavoties vietējām vēlēšanām.
“Progresīvo” varas centrs pašlaik atrodas Rīgas domē. Pēc pašvaldību vēlēšanām publisku kritiku partijai bija veltījis arī tās bijušais priekšsēdētājs Roberts Putnis, kuru vēlāk valde izslēdza no partijas par kaitējumu tās reputācijai.
Šis gadījums bija pieminēts arī Ētikas komisijas ziņojumā, kurā bija norādīts, ka uz vairāku citu biedru publiskiem izteikumiem, kas bijuši pretrunā ar “Progresīvo” ideoloģiju, valde nav reaģējusi.
Partiju kongresiem neraksturīgi daudz laika tika veltīts Ētikas komisijas un Revīzijas komisiju ziņojumiem, kuros bija nopietni vērtētas nepilnības organizācijā, atklājot arī pretrunas starp Ētikas komisiju un valdi.
Savukārt Revīzijas komisija iepriekšējās Ētikas komisijas darbu novērtēja kā neapmierinošu.
