“Bija laiks, kad mūs sauca par domubiedru klubiņu.” “Progresīvie” sagaidījuši zvaigžņu stundu 3
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“”Progresīvie” ir Latvijas politikā uz palikšanu,” ir pārliecināta partijas līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa. Viņa partijas kongresā sestdien solīja, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo “Attīstībai/Par” un “Progresīvo” kopīgais saraksts Rīgas domes vēlēšanās ieguva 18 mandātus, no kuriem 11 saņems “Progresīvo” deleģētie kandidāti.
Partijas līderi arī atklāja, kā tas ir izdevies – brīvprātīgie palīgi arī esot apzvanījuši 244 partijas biedrus, lai viņi mudinātu radus un draugus iet uz vēlēšanām.
Otrs līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis uzsvēra, ka partiju atbalsta tieši mazie ziedotāji – augustā tā saņēmusi 91 ziedojumu, “kas ļāva stāties pretim tiem spēkiem, kuriem ir piešķirts lielāks valsts finansējums”.
Revīzijas komisijas ziņojums liecina, ka partijas ieņēmumi līdz augustam ir 392 000 eiro, no kuriem 106 000 ir valsts budžeta finansējums, ko “Progresīvie” saņem kā partija, kas 13. Saeimas vēlēšanās pārsniedza 2% barjeru.
“Progresīvo” pirmsākumi meklējami 2011. gadā, kad vairāki sociāldemokrātu jaunieši nodibināja biedrību “Progresīvie”, uz kuras bāzes 2017. gada februārī trīs no viņiem – Ansis Dobelis, Ervins Labanovskis un Mārtiņš Kossovičs – izveidoja partiju “Progresīvie”.
Dažus mēnešus pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gada vasarā “Progresīvie” sasniedza startēšanai nepieciešamo 500 biedru robežu.
Pirms Saeimas vēlēšanām jau notika sarunas par iespējamo sadarbību ar “Kustību Par”, kuru pārstāv arī pašreizējais Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis, bet politiskie spēki nevienojās. “Progresīvie” nebija droši, ka potenciālie sabiedrotie varētu īstenot caurspīdīgu politiku, bet “Kustības Par” līderi domāja, ka “Progresīvie” esot kā domnīca, kurā rodoties labas idejas, bet līdz nopietnas partijas līmenim viņi vēl neesot izauguši
. M. Kossovičs kongresā to atcerējās: “Bija laiks, kad mūs sauca par domubiedru klubiņu, bet mēs veidojām partijas politiku paši ar savām rokām.”
Neļaušot sevi apspēlēt
Atzīstot, ka sarunas par koalīcijas veidošanu Rīgā nav bijušas vieglas, A. Ņenaševa teica: “Šķiet, ka pieredzējušie kolēģi mēģina mūs apspēlēt vai nodot mums vecos trikus. Mēs to nepieļausim, bet mēģināsim ieviest jaunu politisko kultūru – runāsim atklāti, jo tas ir godīgi un drosmīgi.”
Viņas teiktais sasaucas ar M. Staķa kā kongresa viesa sacīto: “Varbūt daži nākamie kolēģi ir politisko intrigu čempioni, bet viņu iemaņas uz mums nestrādās, jo mēs šādu spēli nespēlējam.”
M. Kossovičs solīja, ka “Progresīvie” būšot M. Staķa stiprā aizmugure, vēlreiz uzsverot, ka nelabvēļiem neizdošoties frakciju sašķelt.
Lai gan runātāji neatklāja, kuriem partneriem ir adresēti šie signāli, atskaņas no jaunās koalīcijas veidotāju sarunām liecina, ka vēstījumi, iespējams, raidīti vairākos virzienos, bet vispirms jau “Jaunajai Vienotībai”, no kuras domē ievēlēti arī tādi pieredzējuši politiķi kā Olafs Pulks un Kārlis Šadurskis, bet sarunās piedalās arī “Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Koalīcijai ir 39 balsis. Tas nozīmē, ka bez Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības, kam ir septiņi mandāti, vai bez Jaunās konservatīvās partijas (JKP), kas pārstāvēta ar četriem deputātiem, var nodrošināt vairākumu.
Taču bez “JV” tas vairs nav iespējams, un “zelta kārts” pieder tai.
M. Kossovičs uzskata – lai nebūtu tā, ka kāds ar kādu kaut ko sarunā, bet ievēlētie deputāti nezina, par ko daži cilvēki vienojušies, koalīcijas sadarbības līgums būtu jāparaksta visiem 39 deputātiem un pēc tam jāpublicē.
Pieteikums nākamajām vēlēšanām
Kopš 2017. gada, kad “Progresīvie” pirmo reizi piedalījās pašvaldību vēlēšanās, startējot vien dažās pašvaldībās, līdz augustam viņi esot dzīvojuši no vienas priekšvēlēšanu kampaņas uz otru, jo katru gadu bija kādas vēlēšanas.
Rīgas domes vēlēšanu kampaņa esot bijusi visgarākā – astoņus mēnešus.
Tagad esot pienācis laiks dot startu nākamajai kampaņai pirms 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, līdz kurām palikuši nepilni deviņi mēneši. Ervins Labanovskis, kurš jau uzsācis priekšvēlēšanu aktivitātes jaunā Smiltenes novada pašvaldībās, esot saskāries ar pirmajām grūtībām – jauni cilvēki neticot, ka kaut ko ir iespējams ietekmēt. “Mēs piedāvājam sevi kā platformu novados jauniem cilvēkiem, kas nav saistīti ar vecajiem klaniem,” sacīja E. Labanovskis.
“Progresīvo” ģenerālsekretārs Miroslavs Kodis informēja par partijas ambīcijām lielajās pilsētās – Ventspilī, Liepājā, kā arī Jūrmalā, kur “Progresīvie” startēja jau iepriekš, bet 2017. gadā par viņiem nobalsoja 2,4% vēlētāju. Togad partija ieguva četrus mandātus Aizputes novadā, bet vienu – Mārupes novadā.
M. Kodis arī teica, ka lielajās pilsētās cilvēki baidoties stāties partijās, kas nav valdošās pašvaldībā, jo tas varot atsaukties uz iespējām dabūt labu darbu.
Viņam ir cerības, ka partijai var izdoties labi nostartēt arī Mārupē, Jelgavā, Saulkrastos, bet dažviet tā varētu iekļauties vairāku spēku veidotā sarakstā.
