“Progresīvie” aicina Levitu neizsludināt likumu, kas skolās paredz ieviest aizsardzības mācību 41
Partija “Progresīvie” aicina Valsts prezidentu Egilu Levitu neizsludināt Saeimā pieņemto likumu “Par valsts aizsardzības mācību un jaunsardzi”, kas paredz skolās kā obligātu ieviest aizsardzības mācību, jo uzskata, ka izmaiņas novedīs pie “nevēlamas izglītības militarizācijas”.
“Progresīvie” nav pārstāvēti Saeimā, taču tā ir viena no plašāk pārstāvētajām partijām Rīgas domē, kur partija startēja vienā apvienībā ar partiju “Latvijas attīstībai”, kuru pārstāv aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš ir kvēls aizsardzības mācības ieviešanas aizstāvis.
Kā aģentūru LETA informēja “Progresīvie”, partija uzskata, ka likumprojekta izstrādes laikā netika ievēroti labas pārvaldības principi un ar jaunievedumu aizsardzības resors “mēģina mākslīgi monopolizēt pilsoniskās apziņas veidošanu un patriotisko audzināšanu izglītības sistēmā”, ko jau tagad veicot jaunatnes nevalstiskās organizācijas (NVO).
“Ar likumu esošajā redakcijā vidusskolas izglītība tiek pakļauta militarizācijas riskam, ieviešot obligāto valsts aizsardzības kursu, kuru drīkstēs vadīt tikai profesionālā dienesta karavīri, zemessargi vai rezerves karavīri. Būtiski atzīmēt, ka vairākas valdības gadiem ilgi nav izpratušas jaunatnes organizāciju nozīmi un pienesumu, kā arī nav veltījušas resursus jaunatnes pilsoniskās izaugsmes atbalstam. Šo novārtā atstāto valsts politiku nevar aizstāt ar nule pieņemto likumu esošajā redakcijā,” Levitam raksta “Progresīvie”.
Partija aicina Valsts prezidentu izmantot Satversmē iekļautās tiesības un nodot likumprojektu otrreizējai izskatīšanai Saeimā, “lai nodrošinātu likuma atbilstību bērnu tiesību aizsardzības principiem un lai tiktu pieņemti atbilstoši likuma grozījumi”.
Vienlaikus “Progresīvie” atbalstot visaptverošu Nacionālo drošības koncepciju, kur būtiska vieta ir civilās aizsardzības nodrošināšanai un pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai, kā arī Valsts aizsardzības mācības anotācijā noteiktos virsmērķus, taču “esam pret šādu lēmumu pieņemšanas praksi”, jo “demokrātiskas sabiedrības nekad jauniešu kustības neveido ar likumu, bet veicina jauniešu brīvprātīgo kustību atbalstu un tās iesaista valstij svarīgu izglītojošo programmu veidošanā”.
“Progresīvie” atzīmē, ka nepieņemams ir bijis aizsardzības ministra Pabrika 2020.gada vasarā izteiktais ultimāts – “ja valsts aizsardzības mācībai tiks likti šķēršļi, būs jāatjauno obligātais dienests”.
Partija savos argumentos atsaucas uz Bērnu tiesību konvencijas preambulu, kas nosakot, ka “bērniem jābūt pilnīgi sagatavotiem dzīvei sabiedrībā un jābūt audzinātiem ANO Statūtos proklamēto ideālu garā, jo īpaši miera, cieņas, iecietības, brīvības, vienlīdzības un solidaritātes garā”.
“Patriotismu un pilsoniskumu nevar iemācīt obligātās mācību programmās, bet valsts var izvēlēties uzticēties skolotājiem un viņus atbalstīt, sniegt atbalstu jaunatnes organizācijām un veicināt šo organizāciju sadarbību ar izglītības iestādēm līderības, pilsoniskās apziņas, patriotisma un kritiskās domāšanas vecināšanā, apmācībai krīzes situācijās un dažādu dzīvei nepieciešamu iemaņu apguvē,” pausts partijas vēstulē.
Vēstuli parakstījuši partijas līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa, valdes locekle Dace Kavasa un izglītības un zinātnes darba grupas līdzvadītājs Aleksandrs Kalējs.
Kā ziņots, Saeima decembra sākumā galīgajā lasījumā pieņēma likumu par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā.
Likumu sagatavoja Aizsardzības ministrija (AM), kas prognozē, ka, valsts aizsardzības mācībai kļūstot par obligāti apgūstamu mācību priekšmetu, izglītojamo skaits vienā mācību gadā veidos līdz 34 000 bērnu un jauniešu.
Valsts aizsardzības mācībā tiks izglītoti 10. un 11.klašu, kā arī profesionālās izglītības iestāžu otrā un trešā kursa audzēkņi.
Atbilstoši iepriekš Saeimas lēmumā noteiktajam, valsts aizsardzības mācību brīvprātīgi var apgūt jau no 2018./2019.mācību gada, bet ar 2024./2025.mācību gadu valsts aizsardzības mācība kļūs par obligāti apgūstamu priekšmetu vidējās izglītības pakāpē.
Valsts aizsardzības mācību pasniegs Jaunsardzes centra personāls – jaunsargu instruktori, bet priekšmeta īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus nodrošinās Jaunsardzes centrs.
Likumā noteikts, ka skolēniem, kuri savas reliģiskās pārliecības dēļ vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevarēs apgūt kādu valsts aizsardzības mācības satura daļu, jaunsargu instruktors mācību saturu un mācību procesu pielāgos individuāli.
Mācību plānots īstenot vienu dienu mēnesī, no šīm mācību dienām plānotas tādas atsevišķas dienas, kurās skolēni visu dienu atrodas apvidū. Noteikts, ka šādos apstākļos izglītojamiem nodrošināma ēdināšana.
Mācību gadā apgūto mācību saturu skolēni varēs papildināt speciālās nometnēs, apgūstot praktiskās iemaņas. Dalība nometnēs būs brīvprātīga. Paredzēts, ka nometņu organizēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Likumā iekļauta arī atsevišķa nodaļa par Jaunsardzi. Attiecībā uz Jaunsardzi likumā regulēti jautājumi, ko līdz šim jau noteica Militārā dienesta likums, vienlaikus konkretizējot Jaunsardzes centra kompetenci jaunsargu izglītības programmas īstenošanā, uzsverot, ka izglītības process tiek organizēts vecumam atbilstošās mācību grupās, kā arī nostiprinot Jaunsardzes atribūtiku un jaunsargu zvērestu.
“Valsts aizsardzības mācības apgūšana un brīvprātīga iestāšanās Jaunsardzē veicina bērnu fizisko sagatavotību un patriotismu. Taču nedz jaunsargiem, nedz arī valsts aizsardzības mācību apgūstošiem vidusskolēniem pēcāk nav obligāti jāsāk militārā karjera. Tādēļ, ņemot vērā arī Valsts kontroles ierosinājumus, esam izveidojuši skaidru normatīvo regulējumu valsts aizsardzības prasmju apgūšanai,” iepriekš pauda aizsardzības ministrs Pabriks.
