Mēķis panākt, ka lēmumus pieņem eksperti un politiķi ir tikai kanāls: “Progresīvie” iepazīstina ar savu jauno programmu 0
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas sabiedrība esot “neiecietīga un vardarbīga”, norāda partijas “Progresīvie” kongresā, solot dažādas pārmaiņas.
“Daudzi politiķi pašlaik solidarizējas ar Ukrainu, izliekot soctīklos karodziņus, bet bieži šie paši politiķi piever acis, ka valsts tiek burtiski nozagta. Šie politiķi pieļauj, ka tiek veidots būvnieku kartelis, ka tiek tirgota Latvijas pilsonība un šauras azartspēles atbalstošas grupas interesēs tiek notirgota galvaspilsētas nākotne,” uzstājoties partijas “Progresīvie” kongresā, pauda viens no tās līderiem, Rīgas domes deputāts Mārtiņš Kossovičs.
Skarbie pārmetumi, kā noprotams, pirmkārt veltīti apvienības “Attīstībai/Par” pārstāvjiem, ar kuriem vēl 2020. gadā “Progresīvie” kopā startēja Rīgas domes vēlēšanās, tomēr kopš tiem laikiem attiecības ir kļuvušas arvien sliktākas un punktu pielicis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (“AP”) lēmums apturēt Rīgas teritorijas plānojumu. M. Kossoviča skatījumā tas nozīmē “galvaspilsētas nākotnes notirgošanu”.
Tiesa, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kas šo notikumu dēļ nesen paziņoja par izstāšanos no “Attīstībai/Par”, “Progresīvo” kongresā nepiedalījās un arī apsveikumu, kā tas nereti pieņemts šāda veida partiju sanāksmēs, nebija atsūtījis.
Pirms pieciem gadiem dibinātā partija “Progresīvie”, kurai nav pieredzes nacionālās politikas līmenī, esot gatava 14. Saeimas vēlēšanās startēt “pārliecinoši un neatkarīgi” un gribot “vadīt valsti būtisku globālo izaicinājumu laikā”, apgalvoja partijas līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa.
No tā var saprast, ka ne ar vienu citu partiju kopīgu sarakstu nav plānots veidot, tomēr kongresā tika pieteikta “PRO Platformas”, kuru veidojot bezpartijiski “dažādu jomu eksperti”. No pieteikuma izriet, ka viņi gatavi “piedāvāt un uzklausīt idejas, lai kopīgi rastu risinājumus Latvijas šodienas un ilgtermiņa izaicinājumiem”, tomēr tika arī piebilsts, ka varbūt kāds – pēc paša vēlēšanās – varētu arī pats iesaistīties politikā.
Pēc šiem pieteikumiem vārds tika dots trim “platformas” pārstāvjiem – bijušajai Konkurences padomes priekšsēdētājai Skaidrītei Ābramai, Latvijas ārpolitikas institūta vadītājam Andrim Sprūdam un Vakcinācijas projekta koordinatoram Ņikitam Trojanskim. Kā norādīja pēdējais no viņiem, mērķis esot panākt, ka Latvijā “lēmumus pieņem eksperti un politiķi ir tikai kanāls, caur kuru tos novadīt”.
“Progresīvie” plaši iepazīstināja ar savu jauno programmu, solot daudz vairāk naudas tērēt dažādiem mērķiem – modernai veselības aprūpei, dažādām sociālajām vajadzībām, nevalstiskajām organizācijām un citām, kā arī īstenot “strauju Zaļo kursu”.
Ar gandarījumu tika novērtēts, ka pašreizējā Saeima varētu pieņemt Civilās savienības likumu, kas ļaus reģistrēt attiecības arī viendzimuma pāriem, bet “Progresīvie” sekošot, lai “likumu iedzīvinātu”, kā arī ieviesīšot “regulējumu transpersonu dzimuma apstiprināšanas procesam”.
No partijas pārstāvjiem skanēja daudz pārmetumu par to, ka Latvija neesot pietiekami iekļaujoša. “Latvijas sabiedrībai raksturīga ļoti liela neiecietība. Mūsu sabiedrība ir vardarbīga,” paziņoja partijas valdes locekle Jana Simanovska. Bet A. Ņenaševa pārmeta, ka “labējie politiķi sekmē neiecietību pret mazākumtautībām un LGTB” un “tas traucē Latvijai kļūt par vienotu un patiesi eiropeisku valsti”. Kongresā izskanēja arī aicinājums ar krievvalodīgajiem vairāk runāt “viņiem ērtā valodā”.
