Progresīvākā prostatas vēža diagnostikas un ārstēšanas metodes Latvijā 0
Prostatas vēzis Latvijā ir visbiežāk diagnosticētā onkoloģiskā saslimšana vīriešiem. Saslimstības rādītāju ziņā tas ir apsteidzis tādas onkoloģiskās saslimšanas kā plaušu vēzi un zarnu vēzi. Ņemot vērā slimības izplatību, notiek aizvien jaunu ārstēšanas metožu attīstība. Viena no tām ir stereotakses frakcionētā radioķirurģija, kura no maija pieejama prostatas vēža pacientiem Latvijā.
Diagnozes apstiprināšanās gadījumā pirmie jautājumi no pacienta ārstam ir – ko iesākt tālāk, kādu ārstēšanu varu saņemt?
Prostatas vēža ārstēšanā atkarībā no audzēja stadijas, morfoloģiskā veida un citiem faktoriem var izmantot dažādas ārstēšanas metodes – gan ķirurģiju, gan apstarošanu konvencionālā režīmā, gan stereotakses radioķirurģiju. Pēdējā ir pasaulē jauna metode, kurai ir minimālas blakusparādības, taču labs terapijas rezultāts. Dr. Māris Mežeckis, Siguldas slimnīcas radiologs-terapeits: “Ja klasiskas priekšdziedzera apstarošanas gadījumā tiek veiktas 35-40 apstarošanas procedūras, tad radioķirurģijas gadījumā visa prostatas audzēja iznīcināšanai nepieciešamā deva tiek pievadīta piecās reizēs – nepilnas nedēļas laikā. Tas iespējams pateicoties īpaši piemērotai radioķirurģijas iekārtai “CyberKnife”, kura nodrošina ļoti augstu precizitāti, izsekojot priekšdziedzera pozīcijai, pēc iepriekš tajā ievietotiem speciāliem zelta implantiem jeb marķieriem.”
Jaunākiem vīriešiem nozīmīgs terapijas aspekts ir iespēja saglabāt dzimumspēju jeb potenci. Pie ķirurģiskas ārstēšanas šī spēja var būt saglabāta tikai gadījumos, ja tiek veikta nervu kūlīšus saudzējoša operācija. Pateicoties iespējai precīzi noteikt devu sadalījumu audos, radioķirurģija nodrošina labākus potences rādītājus. Seksuāli aktīviem vīriešiem pēc terapijas potence pilnībā saglabājas 80-85% gadījumu. Gadījumā, ja traucējumi tomēr radušies, tos var sekmīgi kompensēt, pēc nepieciešamības lietojot perorālos potenci veicinošos medikamentus. Priekšdziedzera stereotakses radioķirurģijai nodrošina augstāku dzīves kvalitāti pacientam terapijas laikā un pēc terapijas, jo apstarošanas procedūru skaits ir mazāks, blakusparādības parādās ātrāk un ātrāk arī izzūd. Turklāt blakusparādības parasti nav izteiktākas kā klasiskajai staru terapijai.
Tomēr blakusparādību ziņā būtiskas atšķirības ir starp ķirurģisku ārstēšanu un apstarošanu. Ja staru terapijai procedūru laikā smagas un letālas blakusparādības nenovēro, tad ķirurģiskai ārstēšanai pat augsti specializētos centros konstatē asiņošanas, plaušu trombembolijas epizodes un taisnās zarnas perforācijas operācijas laikā. Pēcoperācijas periodā līdz pat 50% pacientu cieš no urīna nesaturēšanas. Paliekoši urīna nesaturēšanas traucējumi tiek vēroti 5-7% pacientu. Apstarošanai urīna nesaturēšana kā blakus parādība ir mazāk izteikta, bet novēro biežāku urinēšanu un vēdera izejas traucējumus sakarā ar urīnpūšļa un taisnās zarnas apstarošanu.
Aptuveni 15-20% pacientu pēc sākotnējās terapijas, izmantojot ķirurģisku ārstēšanu vai klasisku starošanu, dzīves laikā diemžēl attīstās vēža recidīvs, par ko bieži liecina prostatas specifiskā antigēna PSA palielināšanās asinīs. Lai precizētu, vai audzējs ir atgriezies, vai attīstījušās metastāzes un redzētu, kur tās lokalizējas, nepieciešams veikt pacienta izmeklēšanu. Jaunākie pētījumi rāda, ka šajos gadījumos tādu attēldiagnostikas metožu kā kompjūtertomogrāfija (CT) un magnētiskā rezonanse (MRI) iespējas ir ierobežotas un nepieciešams veikt pozitronu emisijas tomogrāfijas/ kompjūtertomogrāfijas (PET/CT) izmeklējumu. Šobrīd vienīgā PET/CT iekārta Latvijā pieejama Nukleārās medicīnas centrā “Medvision”, Rīgā, Gardenes ielā 13.
“MedVision” vadītājs Vitālijs Skrīvelis akcentē PET/CT tehnoloģijas priekšrocības: “Lai izstrādātu precīzu ārstēšanas plānu, jo īpaši, lai veiktu stereotaktiskās radioķirurģijas operāciju, nepieciešams veikt precīzu diagnostiku. PET/CT izmeklējuma rezultātā iegūstam augstas kvalitātes hibrīdattēlu, kurā specifiski iezīmētas prostatas vēža šūnas un milimetru līmenī redzama precīza informācija gan par audzēja anatomiskajiem datiem (lokalizācija, izmērs), gan arī par šī šūnu veidojuma funkcionālo dabu – vai tas ir aktīvs, neaktīvs, ļaundabīgs vai labdabīgs. Pētījumi rāda, ka tieši ar PET/CT metodi var ieraudzīt metastāzes limfmezglos, kas ir ≥ 5 mm, un kas var būtiski mainīt ārstēšanas gaitu. Tāpat agrīna metastāžu diagnostika ar PET/CT nodrošina savlaicīgu ārstēšanu, samazinot kaulu lūzumu un muguras smadzeņu kompresijas risku. Patiecoties PET/CT tehnoloģijas augstajai sensitivitātei, tā tiek īpaši rekomendēta, lai precīzi un agrīni diagnosticētu pilnīgi visas metastāzes un recidīvus, kas ir neatsverama informācija gan ārstam precīza tālākā ārstēšanas plāna izstrādē, gan arī pacientam, jo uzlabo viņa izveseļošanās prognozes.”
Savukārt pacientiem ar prostatas vēzi I un II stadījā, kuriem veikta metastāžu diagnostika un diagnoze nav mainīta, pēc radioķirurģijas recidīvu 5 gadu laikā konstatē tikai 2% gadījumu.
