Puiši sev nedeva atlaides, slavē fiziskās sagatavotības treneris 1
“Tiekam līdzi arī lielvalstīm,” Latvijas hokeja izlases fiziskās sagatavotības treneris Ēriks Visockis gandarīts, ka ieguldītais darbs ļauj līdzvērtīgi cīnīties ar visām komandām.
Sagatavošanās posmā daudzi jautāja, kāpēc izlase zaudē ātrumā un izturībā, pietrūkst jaudas. “Sporta zinātnē ir termini “plānošana” un “periodizācija”, un tos mēs centāmies īstenot. Pēc KHL sezonas beigām bija diezgan liela pauze – daži atpūtās, citi ārstēja traumas, bet vajadzēja veikt apjoma darbu, kas rada nogurumu,” skaidro hokeja izlasē otro gadu strādājošais Visockis. “Saplānojām slodzes, lai pīķis būtu pasaules čempionātā. Labas komandas progresē arī turnīra gaitā, un domāju, ka esam uz pareizā viļņa. Spēlētāji jūtas labi, tiekam līdzi ātrumam, ko piedāvā hokeja lielvalstis. Cepuri nost, jo viss ir, pateicoties ieguldītajam darbam, puiši sev nedeva nekādas atlaides, tāpēc varam tā spēlēt.”
Visockis norāda, ka slodzes tiek plānotas kopā ar galveno treneri Bobu Hārtliju: “Bobs interesējas, kas tiek darīts zālē un kā puiši strādā, savukārt es redzu, kā viņi strādā uz ledus. Darbs ar katru treneri nedaudz atšķiras – ar vienu izplāno kopā, no otra jāmēģina izprast slodzes. Izejot no tā, mēģinām lipināt kopā stratēģiju. Apkalpojošajā personālā ir vairākas komandiņas – treneri, fiziskā sagatavotība, masieri, un komunikācija notiek nepārtraukti.”
Pārliecinoši lielākais spēles laiks izlasē ir Kristapam Sotniekam – vidēji virs 24 minūtēm mačā. “Dzelzs vīrs. Sezonas gaitā bija savainots, ilgi nespēlēja, bet šajā laikā ļoti daudz piestrādāja fiziskajai sagatavotībai, veica intervālu darbu. Citiem spēļu režīmā sanāk mazāk trenēties, bet Kristaps minās ar velotrenažieri, cilāja svarus. Uz izlasi atbrauca gatavs. Visi redz viņa spēli, bet tās pamatos ir smags darbs,” uzsver Ēriks Visockis. Trīsdesmit vienu gadu vecais aizsargs Herningā trenējās pat dienās, kad pārējie pamatsastāva hokejisti atpūtās. “Kristaps ir profesionālis ar lielo burtu, un Bobs to novērtē. Vairāk darbu, mazāk vārdu – tas labi raksturo Sotnieku. Pārzina savu ķermeni un jūt, vai vajag iziet uz ledus.”
Ēriks Visockis kā labs fiziskās sagatavotības treneris iemantoja atpazīstamību, darbojoties basketbolā. “Atšķirība starp šiem sporta veidiem ir ļoti liela – intensitātes un arī pozīciju ziņā. Hokejs ir vairāk fiziska spēle, un sagatavotībai ir lielāka nozīme nekā basketbolā, kur ar talantu daudz ko var izdarīt, bet hokejā, ja neesi gatavs, tas ir ļoti sarežģīti. Tāpēc ir forši strādāt ar hokejistiem. Viņi ir īsti vīri,” norāda treneris.
Daudziem izlases spēlētājiem sezonas laikā iekrājušies savainojumi, tāpēc pirms spēlēm jālieto pretsāpju līdzekļi, taču traumas nav ļoti nopietnas, atzīst Ēriks Visockis. “Pēc spēlēm darām visu, ko varam, – pēc mača pret kanādiešiem turpinājām strādāt viesnīcā, lai atjaunošanās būtu maksimāli ātra. Gulēt aizgājām uz rīta pusi.”
Pasaules čempionātā Dānijā pirmo reizi uz videotablo rāda spēlētāju maksimālo ātrumu un noslidoto distanci. Pēc tā spriežot, žiglākais hokejists Latvijas komandā ir Rūdolfs Balcers, kurš jož ar ātrumu 35 kilometri stundā, bet Visockis norāda, ka jāņem vērā arī citi rādītāji. Piemēram, Ronalds Ķēniņš ir arī ļoti stiprs un reizē ātrs, Rihards Bukarts – eksplozīvs. Spēles laikā līderi noslido piecus sešus kilometrus – lielākoties tie ir intervāli, turklāt ar divcīņām, tāpēc var tikai iedomāties, cik labai jābūt kondīcijai, lai veiksmīgi spēlētu augstākajā līmenī.
Latvijas izlases pirmajam vārtsargam Elvim Merzļikinam fiziskā sagatavotība esot ļoti laba. “Kustību amplitūda, reakcijas ātrums ļoti labi attīstīts, plastisks, garas rokas un kājas. Elvis nav no spēcīgākajiem hokejistiem, bet citas īpašības ir ļoti augstā līmenī un tās ļauj vārtos darīt to, ko viņš dara,” teic Ēriks Visockis, paužot gandarījumu, ka ieguldītais darbs nesis augļus un pirmo reizi deviņu gadu laikā sasniegts ceturtdaļfināls.
