Programmas slēdzot, cieš studenti 0
Topošie vidusskolas matemātikas skolotāji, kuri cerēja iegūt otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātē, nu spiesti turpināt studijas citā fakultātē vai pat augstskolā.
Tā noticis tāpēc, ka studiju programma, kurā jaunieši studēja, studiju programmu izvērtējumā atzīta par nekvalitatīvu. LU nolēma studiju programmu uz karstām pēdām slēgt, neļaujot studējošajiem pabeigt studijas iecerētajā specialitātē.
Studenti par šādu notikumu pavērsienu ir sašutuši, taču savu viedokli par notikušo bija gatavi izteikt vien anonīmi, jo vēlas sekmīgi pabeigt studijas augstskolā, kaut arī būtu jāmācās citā fakultātē.
Tikai vasarā studenti uzzināja, ka mācības viņiem jāturpina Ķīmijas fakultātē. Turklāt iepriekš bija paredzētas studijas piecu gadu garumā, taču piedāvātajā studiju programmā jāmācās tikai četrus gadus. Tas nozīmē, ka jauniešiem, kuri šopavasar pabeidza trešo kursu un grasījās studēt vēl divus gadus, nu viss studiju pabeigšanai nepieciešamais jāapgūst vienā gadā. “Tas, kas pēc studiju programmas bija paredzēts diviem studiju gadiem, nu ir iekļauts vienā gadā,” stāsta kāda studente. “Mums pirmajā semestrī būs divas prakses, bet otrajā jāraksta bakalaura darbs. Sanāks milzīga slodze, ar kādu iepriekš nebijām rēķinājušies. Turklāt par bakalaura darba tēmu nav nekādu ideju, jo vēl jau negatavojāmies augstskolu beigt.”
LU pārstāve Ilona Vilcāne gan uzskata, ka studentiem ir visas iespējas sekmīgi pabeigt augstskolu citā studiju programmā. Kopējā studiju slodze atbildīšot programmā paredzētajai un nekāda papildu slodze vai jaunu kursu apgūšana neesot nepieciešama.
Studentus neapmierina arī tas, ka nu viņi iegūst pavisam citu kvalifikāciju, nekā iepriekš cerēts. “Es vēlējos būt matemātikas skolotāja vidusskolā, bet nu būšu dabaszinātņu skolotāja un matemātika vidusskolām būs tikai novirziens,” teic studente.
I. Vilcāne toties apgalvo, ka bakalaura studiju programmā “Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs” ir integrēta vidusskolas matemātikas skolotāja apakšprogramma. Turpinot studijas, studenti iegūs ne tikai vidusskolas matemātikas skolotāja profesionālo kvalifikāciju, bet arīdzan profesionālā bakalaura grādu dabaszinātnēs un informācijas tehnoloģijā, kas iepriekšējā variantā nebija iespējams.
Studente sašutusi, ka fakultātē viņai ieteikts: ja kas neapmierina, var doties studēt uz Daugavpils Universitāti, kur joprojām var iegūt matemātikas skolotāja kvalifikāciju. “Taču man darbs un dzīvesvieta ir Rīgā. Kā lai tagad pārceļos uz Daugavpili?” vaicā studente.
Viņa pārmet fakultātes vadībai arī to, ka gandrīz visu vasaru valdījusi neskaidrība par studentu tālāko likteni, jo atbildīgie darbinieki bijuši atvaļinājumā.
I. Vilcāne uzsver, ka no 134 LU studiju programmām, kas tika vērtētas, tikai piecas netika atzītas par ilgtspējīgām. Nekvalitatīvo studiju grupā tika iekļauta arī profesionālā studiju programma “Speciālās izglītības skolotājs”, bakalaura studiju programma “Pedagoģija”, profesionālā bakalaura studiju programma “Finanšu sektora vadība” un maģistra studiju programma “Vides pārvaldība”. Visās šajās programmās jaunu studentu uzņemšana vairs šogad nenotika, un esošajiem studentiem tika piedāvāts studijas turpināt līdzīgās studiju programmās.
Izņēmums ir tie “Speciālās izglītības skolotāja” studiju programmas studenti, kam studijas jāpabeidz jau šoziem – viņi pabeigs līdzšinējo studiju programmu.
Latvijas studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks, jautāts, vai studentu tiesības LU ir pārkāptas, sākumā pauda neticību, ka studentiem neļauj pabeigt studijas izvēlētajā programmā.
“Es pats piedalījos LU senāta sēdē pavasara beigās vai vasaras sākumā un tur solīja, ka studijas varēs pabeigt. Ja tagad studentiem liek pāriet uz citām fakultātēm, tad tas ir “garām” un apvienība pret to asi iebilst,” sacīja E. Ratnieks.
Ne visas augstskolas, kurās eksperti arī atrada neilgtspējīgas programmas, rīkojas tāpat kā LU. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) studenti varēs pabeigt studijas 3. grupā ievietotajās studiju programmās “Zemes ierīcība” (pirmā līmeņa augstākā izglītība), “Sabiedrības pārvalde” un “Finanšu vadība”. LLU mācību prorektors Arnis Mugurēvičs gan uzsvēra, ka šajā studiju programmās palicis maz studentu un tieši studentu trūkuma dēļ tās esot iekļautas 3. grupā. “Tās visas bija maksas programmas, pēc kurām šobrīd acīmredzot nebija liela pieprasījuma. Valsts līdzekļi šo studiju programmu īstenošanai netika tērēti,” piebilda A. Mugurēvičs.
Uzziņa Augstākās izglītības padome līdz vasaras sākumam īstenoja Eiropas Sociālā fonda apmaksātu studiju programmu izvērtēšanu. Tās rezultātā studiju programmas tika sadalītas trīs grupās – kvalitatīvās ( ilgtspējīgās) programmas, programmas, kuru ilgstošai pastāvēšanai nepieciešami konkrēti uzlabojumi; programmas, kuru pastāvēšanas lietderība ir faktoloģiski pamatojami apšaubāma (faktiski tās atzītas par slēdzamām). Pēdējā grupā tika iekļautas 55 no vairāk nekā 900 izvērtētajām studiju programmām. Vēl 80 programmas gan augstskolas pašas slēdza izvērtēšanas laikā. |
