Kristaps Klauss: Prognozes, neskaidrības un iespējas 3
Latvijas meža un kokrūpniecības nozare nevar ignorēt klimata pārmaiņas kaut vai tikai tāpēc, ka mežs ir ļoti ilgs investīciju objekts, – iestādot priedi šodien, to varēs cirst pēc 70 vai 80 gadiem.
Ar tik garu investīciju periodu bez prognozēšanas nevar iztikt. Ko tad Latvijas meža nozare prognozē?
Pēc 40–60 gadiem mēs prognozējam, ka tādas ziemas kā šoziem būs tipiskas. Ko tas nozīmē mežam?
No vienas puses, ilgāku veģetācijas periodu, tātad ātrāku koku augšanu. No otras – lielākus riskus, ka kaitēkļi un vētras nodarīs ievērojamus postījumus.
Tādēļ Latvijas meža nozare domā par tādu koku sugu un šķirņu ieaudzēšanu, kas individuāli ir izturīgāki pret vēju – ar spēcīgākām saknēm. Veidojot koku audzes šodien, vismaz daļu koku vajadzētu jau pielāgot prognozētajiem nākotnes apstākļiem. Tas viss jādara, pat apzinoties, ka daļa prognožu var arī neizpildīties, jo pilnīgi ticamu klimata modeļu pagaidām nav.
Runājot par kokrūpniecības perspektīvām, jāteic, ka šī nozare tik tālu savu nākotni vēl neprognozē. Tomēr būtu jāņem vērā, ka jau šobrīd Nīderlandē ir iezīmēti atsevišķi ceļi, kurus neplāno atjaunot līdzīgā intensitātē kā citus, jo paredzēts, ka noteiktas teritorijas applūdīs.
Arī Latvijā ir līdzīgas problēmas – prātīgs saimnieks nebūvēs savu māju pie stāvkrasta, kas katru gadu pamazām nobrūk.
Tiktāl ir samērā skaidrs. Neskaidrības sākas tur, kur procesā sāk iejaukties politika.
Pilnībā piekrītot visiem izvirzītajiem klimata politikas mērķiem, jāteic, ka to izpildei jābūt izmērāmai. Lai kaut ko varētu izmērīt, nepieciešams algoritms. Te sākas lielā spēle un neskaidrības – ja kādam, piemēram, šķiet, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas uzskaite ir tikpat precīza zinātne kā kādi fizikāli lielumi, tad jāapbēdina – tā nav.
Katrā vietā daba uzvedas nedaudz citādi. Šos uzskaites algoritmus ir izstrādājuši zinātnieki, bet apstiprinājuši politiķi, un tieši šajā pārejā notiek lielais bizness.
Piemēram, kūdra šodien mums nav problēma, bet no 2025. gada tā kļūs par lielu problēmu. Kāpēc? Tāpēc, ka šodienas algoritmā kūdra nav iekļauta, bet tajā, kas darbosies piecus gadus vēlāk, – jau būs. Kūdras purvi nemainīsies, mainīsies emisijas uzskaites algoritmi.
Tas pats ar dīzeļdegvielu – šobrīd tai algoritmā ir labvēlīgs statuss, bet vēl pēc diviem gadiem – kļūs krasi nelabvēlīgāks.
Viena no tādām algoritma radītām iespējām ir zemes siltumnīcefekta gāzu emisijas uzskaite. Skandināvijas valstis šos mehānismus izmanto intensīvi, Latvijā pagaidām nemaz.
Paskaidrošu sīkāk. Latvijā ir apmēram 100 tūkstoši hektāru organisko augšņu. Dabā tās lielākoties ir kūdrainas un mitrās vasarās ar traktoru neizbraucamas vietas, tādēļ tās maz izmanto kā aramzemi, pārsvarā kā ganības vai pļavas.
Ja Latvija visas šīs teritorijas apstādītu ar mežu, algoritmā liela zemes emisijas daļa pazustu, bet koki mums dotu lielu daudzumu piesaistītas ogļskābās gāzes.
Protams, tas nebūs vienkārši – vairākums šo teritoriju pieder privātpersonām, uz tām aug bioloģiski vērtīgi zālāji, par kuriem zemnieki saņem tiešmaksājumus. Taču teorētiski tas būtu labs risinājums Latvijas pozīciju uzlabošanai aprēķinos par emisijas daudzumiem.
*Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
