Prognozes nav pārāk iepriecinošas – applūdīs plašas teritorijas. Nosauktas pilsētas, kuras nonāks zem ūdens 0
Pēdējās desmitgadēs zinātnieki arvien lielāku uzmanību pievērš klimata krīzei, kas apdraud planētu. Pētījumu rezultāti liecina, ka Zemes klimata sistēmas kļūst nestabilākas, izraisot ekstremālus karstuma viļņus un sausumu. Jaunākajā pētījumā zinātnieki ir snieguši vēl biedējošāku nākotnes prognozi, vēsta “Daily Mail”.
Analizējot datus, pētnieki izveidojuši jaunu interaktīvu karti, kas rāda, ka līdz šī gadsimta beigām okeāna līmenis vidēji paaugstināsies par 1,8 metriem.
Īpaši apdraudēti ir ASV austrumu piekrastes iedzīvotāji, jo liela daļa Ņujorkas, Bostonas, Atlantiksitijas un Maiami varētu nonākt zem ūdens. Zinātnieku izstrādātā karte arī atklāj, ka Floridas kūrorti varētu applūst jau tuvāko 75 gadu laikā.
Rietumu piekrastē, saskaņā ar modeļu prognozēm, plūdu risks būs mazāks. Interesanti, ka iepriekš zinātnieki prognozēja, ka zem ūdens nonāks tieši Kalifornija, taču jaunākie pētījumi šo scenāriju neapstiprina.
Zinātnieki uzsver nepieciešamību nekavējoties rīkoties, lai mazinātu klimata pārmaiņu sekas, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Klimatologi īpašu uzmanību pievērš austrumu piekrastei, jo nopietnas bažas rada ledāju kušana. Jaunā karte rāda, ka tam ir pamatots iemesls – ievērojama daļa piekrastes pilsētu, tostarp Filadelfija (Pensilvānija), Čārlstona (Dienvidkarolīna), Savanna (Džordžija) un Maiami (Florida), varētu nonākt zem ūdens. Plūdi apdraud arī tādas piekrastes pilsētas kā Mobila (Alabama), Ņūorleāna (Luiziāna) un Galvestona (Teksasa).
Rietumu piekrastē paaugstinātā jūras līmeņa sekas visvairāk skars Takomu (Vašingtonas štats), Sanfrancisko līča rajonu, Hantingtonbīču un Sandjego (Kalifornija). Tomēr kopumā šo reģionu jūras līmeņa celšanās ietekmēs mazāk nekā, piemēram, ASV dienvidu un austrumu piekrastes.
Zinātnieki uzskata, ka tas skaidrojams ar to, ka rietumu piekrastes zeme lēnām paceļas tektonisko plātņu kustības dēļ, kas palēnina jūras līmeņa celšanos, salīdzinot ar citām ASV daļām.
Šie secinājumi balstās uz dažādām klimata modelēšanas metodēm. Pētnieki ir analizējuši gan jau novērojamas parādības, piemēram, ledāju kušanu, gan nenoteiktus faktorus, tostarp šelfa ledāju sabrukšanu. Šīs dažādās modelēšanas pieejas sniedz atšķirīgus rezultātus, tāpēc ir ļoti grūti precīzi prognozēt, par cik laika gaitā paaugstināsies okeāna līmenis.
Šajā konkrētajā pētījumā izmantota kompleksa pieeja, apvienojot statistiskās metodes ar ekspertu vērtējumiem.