Olafs Zvejnieks: Kopējā prognožu tonalitāte ir minorīga, jo 2023. solās būt sarežģīts gads 6
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā jau katra gada beigās un jaunā gada sākumā dažādas organizācijas iepriecina publiku ar savām prognozēm. Kopējā prognožu tonalitāte ir minorīga, jo 2023. solās būt sarežģīts gads.
Kā jau parasti lielu publikas ievērību izpelnās dāņu bankas “Saxo Bank” izteiktās skandalozās prognozes to šokējošās dabas dēļ. Tāds arī šo prognožu mērķis – tas ir vairāk mārketinga instruments uzmanības pievēršanai, nevis reālas prognozes, jo to iestāšanās varbūtība ir zema, lai gan tā nav nulle. Visu prognožu kopumu banka nosaukusi par “Kara ekonomiku”, kas skaidri demonstrē, ka vairums prognožu saistītas ar Krievijas iebrukuma Ukrainā ekonomisko seku pārvarēšanu.
Tā, piemēram, nākamajam gadam dāņu banka ir prognozējusi, ka pasaules miljardieru koalīcija varētu izveidot tādu kā “Manhetenas projektu” (Otrā pasaules kara laika ASV slepenais projekts atombumbas radīšanai) pasaules enerģētisko problēmu risināšanai. Salīdzinājums “Manhetenas projekts” te minēts nevis slepenības uzsvēršanai, bet gan šī projekta milzīgā mēroga un finansiālās ietilpības akcentēšanai. Nosacīti vērtējot, šī prognoze nemaz nešķiet tik nereāla, jo vairākums miljardieru regulāri ziedo līdzekļus dažādiem izpētes projektiem, lai gan ticamāk, ka valstis pašas finansēs šādus pētījumus.
Otra ar karu un ekonomiskajām grūtībām saistītā prognoze ir zelta cenas paaugstināšanās līdz 3000 ASV dolāriem par Trojas unci (šobrīd zelta cena svārstās starp 1800 un 1900 dolāriem par unci). Šāds notikumu attīstības scenārijs liecinātu par totālu pasaules centrālo banku nespēju tikt galā ar inflācijas vilni un galīgu investoru ticības zudumu. Tā rezultātā investori varētu meklēt glābiņu, pērkot zeltu. Jau atkal – tas nav pilnīgi nereāls scenārijs, taču maz ticams. Gan finanšu tirgi, gan centrālās bankas prognozē inflācijas būtisku samazināšanos nākamgad un tās atgriešanos pie vēlamajiem 2% ap 2025. gadu. Gan ASV, gan Eiropā šķiet, ka inflācijas virsotne ir jau aiz muguras, lai gan pēkšņi notikumi enerģijas tirgos var mainīt šo tendenci.
Laikam visskandalozākā “Saxo” prognoze ir tā, ka nākamgad var atrasties vismaz viena valsts, kas pilnībā atsakās no gaļas lopkopības, aizliedzot tās ražošanu jau līdz 2030. gadam un aizstājot to ar laboratorijās audzētu gaļu. Būšu atklāts – neskatoties uz zaļo, vegānu un dzīvnieku aizsardzības organizāciju spiedienu, kā arī ES plānu samazināt siltumnīcefektu radošo gāzu izmešus lauksaimniecībā gandrīz trīs reizes līdz 2030. gadam, es neticu šādai prognozei.
Gaļas un piena lopkopība Eiropā un Amerikā ir laidusi tik dziļas saknes un tās produkcija tik ļoti ir kļuvusi par dzīvesveida sastāvdaļu, ka cerēt uz šīs tūkstošiem gadu vecās tradīcijas mainīšanu demokrātiskā ceļā septiņu vai astoņu gadu laikā, manuprāt, ir naivi. Savukārt militāru diktatūru un Krievijas stila totalitāro propagandu Eiropā un Amerikā iedomāties ir grūti. Tad jau krietni ticamāka ir cita šīs bankas prognoze – par plašu cenu kontroles ieviešanu dažādām precēm, lai ierobežotu inflāciju.
Naftas un gāzes cenu griestu noteikšana it kā liek domāt par šāda scenārija atbilstību realitātei, taču pagaidām nav nekādu pazīmju, ka līdzīgi pasākumi varētu tikt attiecināti uz citām produktu grupām. Tikpat reālistiska šķiet iespēja, ka valstis, kas nav ASV sabiedrotās, varētu atteikties no izejvielu tirdzniecības ASV dolāros, izveidojot jaunu starptautisku valūtas vienību. Galvenais motīvs – šāda tirdzniecība būtu pasargāta no iespējas, ka kādas valsts aktīvi dolāros varētu tikt iesaldēti, kā tas savulaik notika ar Irānas valūtas rezervēm, bet tagad ar Krievijas.
Pilnīgi neiespējams tas nav, un virkne valstu – Ķīna, Krievija, Irāna, Venecuēla, virkne Āfrikas valstu – teorētiski varētu to atbalstīt, tomēr šādas valūtas izveide no praktiskā viedokļa ir tik sarežģīts jautājums, ka diez vai tas varētu notikt gada laikā. Turklāt uz tik klaju ekonomisko konfrontāciju ar ASV, kādu izraisītu šis solis, ir gatavas tikai dažas valstis. Šajā pašā ticamības kategorijā ir arī prognoze, ka OECD valstu agresīvā vēršanās pret “nodokļu paradīzēm” varētu izraisīt praktisku aizliegumu ar tām sadarboties attīstīto valstu uzņēmumiem un pilsoņiem. Gluži nereāli tas nav, jo šāda virzība ir vērojama, taču tā neņem vērā, ka, neskatoties uz daudzajiem skandāliem, lielākajām “nodokļu paradīzēm”, pateicoties saviem lobistiem, ir izdevies izvairīties no tādām sankcijām, kas neļautu tām turpmāk pastāvēt. Gluži otrādi – ārzonu bizness pasaulē plaukst un zeļ.
Pārējās “Saxo Bank” prognozes skar politiskus notikumus – Francijas prezidenta E. Makrona atkāpšanos no amata, ES bruņoto spēku dibināšanu un antibreksita referendumu Lielbritānijā. Lai gan pamats šādām prognozēm ir, tomēr nevienā no gadījumiem situācija nešķiet gatava šādai notikumu attīstībai. Latvijas lasītājiem daudz vairāk vajadzētu interesēties par prognozēm, kuru būtība ir saistīta ar enerģētisko krīzi Eiropā vēl šogad un vēl sarežģītāku nākamo ziemu. Šīs prognozes ir reālistiskas, taču to iestāšanās ir atkarīga no laika apstākļiem, kuri līdz šim bijuši labvēlīgi Eiropai.
