Prognozes – dažādas. Visas sliktas 0
Šonedēļ virkne organizāciju un uzņēmumu publiskojuši savas prognozes par ekonomikas attīstību koronavīrusa izraisītās ekonomiskās krīzes kontekstā.
Tā, piemēram, Lietuvas Centrālā banka paziņojusi, ka atkarībā no koronavīrusa izplatīšanās ierobežošanai Lietuvā noteiktās karantīnas ilguma valsts iekšzemes kopprodukts šogad varētu sarukt par 3,4% līdz 20,8%.
“Karantīnas vidēja termiņa scenārija gadījumā (..) ekonomikas kritums tiek prognozēts vairāk nekā 10% apmērā. Taču, ja ietekme būs īslaicīga, ja karantīna turpināsies orientējoši līdz maija vidum, tad kritums būs 3% līdz 4%.
Ja kritums ieilgs [karantīna turpināsies četrus mēnešus], tad samazinājums būs apmēram 21%,” sacīja Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks. Savukārt Lietuvas Finanšu ministrija prognozējusi, ka Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) koronavīrusa krīzes ietekmē šogad samazināsies par 1,3–2,8%, ja vīrusa izplatību izdosies ierobežot pirmajā pusgadā.
Igaunijas Banka izteikusies – ja Igaunijas valdības izsludinātā ārkārtējā situācija un ar to saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz pašlaik paredzētajam termiņam 1. maijam, valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu samazināties par 6%.
Savukārt “Swedbank” šogad Latvijā sagaida iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par 5,8%, bet Lietuvā un Igaunijā – par 5%, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.
Banka sagaida, ka nākamajā gadā Baltijas valstīs atgriezīsies izaugsme tādā pašā apmērā kā šogad pieredzētais kritums, proti, Latvijā 2021.gadā ekonomikas pieaugums prognozēts 5,8% apmērā, bet Lietuvā un Igaunijā – 5% apmērā.
Ar savām prognozēm nākusi klajā arī starptautiskā reitingu aģentūra “S&P Global Ratings” (S&P). Tā prognozējusi, ka koronavīrusa pandēmijas vissmagāk skartās valsts Itālijas ekonomika šogad samazināsies par 2,6%, bet Spānijas IKP saruks par 2,1%.
Gan Vācijai, gan Lielbritānijai S&P prognozē 1,9% lejupslīdi, bet Francijai – kritumu par 1,7%. “Joprojām pastāv būtiski riski, jo pandēmija var būt ilgāka un plašāka, nekā mēs to esam paredzējuši šobrīd. Piemēram, mēs lēšam, ka [ekonomikas] noslēgšana uz četriem mēnešiem varētu samazināt eirozonas IKP šogad pat par 10%,” skaidro aģentūra.
Pēc Latvijas Bankas ekspertu prognozētā šogad eksports samazināsies par 8%, bet imports – par 9,4%. Savukārt Lietuvas valsts eksporta veicināšanas aģentūra “Versli Lietuva” lēš, ka ierobežojošo pasākumu dēļ Lietuvas ražotāju produkcijas eksports šogad var sarukt par 17%, bet pakalpojumu eksports – par 25%.
Latvijas banka arī min, ka publisko pasākumu aizliegums un pulcēšanās un mobilitātes ierobežojumi tieši un uzreiz aptur aktivitāti vairākās nozarēs.
Izmitināšanas un ēdināšanas nozares un atpūtas un izklaides pakalpojumu nozares pievienotās vērtības kritums otrajā ceturksnī lēšams tuvu 70%, bet 2020. gadā kopumā šajās nozarēs – aptuveni par 30%.
Transporta pakalpojumu nozari būtiski ietekmē starptautisko pasažieru pārvadājumu pārtraukšana, kā arī autotransporta pārvadājumu nozares kritums piesardzības pasākumu ievērošanas un konteineru kravu pārvadājumu kavēšanās dēļ.
Tādējādi gadā kopumā Latvijas Banka šajā nozarē prognozē aptuveni 20% kritumu.
“Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija savās prognozēs atzīmē – bezdarbs šogad Latvijā kopumā varētu pieaugt līdz 8,6%, īslaicīgi tuvinoties 10% atzīmei otrajā ceturksnī.
Krīzes īslaicīgums, valdības atbalsta pasākumi un ilgtermiņa darbaspēka trūkums neļaus bezdarbam kāpt vēl augstāk un nodrošinās to, ka darba meklētāju īpatsvars jau 2021. gadā saruks līdz 7,5%.
Uzņēmumiem atceļot bonusus un piemaksas, mazinoties virsstundu darbam un dažos sektoros algām pat sarūkot, algu kāpums šogad Latvijā strauji bremzēsies, veidojot pieaugumu par 2%.
Savukārt nākamgad algu pieaugums jau būs straujāks – ap 4%, bet vēl būtiski zemāks nekā iepriekšējās prognozēs. Iepriekš “Swedbank” prognozēja, ka šogad Latvijā darba samaksa augs vidēji par 6,5%, bet nākamajā gadā – par 6,6%.
