Prognozē senās Ēģiptes arheoloģiskā mantojuma pilnīgu izlaupīšanu 0
Ieilgušais politiskais un ekonomiskais haoss Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā ir izraisījis zinātnei katastrofālu mantraču aktivitāšu uzliesmojumu. Par to liecina Ēģiptes vēsturisko reģionu satelītuzņēmi, kurus izanalizējusi amerikāņu eģiptoloģe un senās Romas pētniece Sāra Parkeka (Sarah Parcak), vēsta žurnāls “Antiquity”.
Parkeka pati sevi sauc par “kosmosa arheoloģi”, jo specializējusies līdz šim nezināmu drupu un citu arheoloģisko objektu atklāšanā, izmantojot satelītuzņēmumus. Salīdzinot dažādos gados periodā no 2002. līdz 2013. gadam izdarītos Nīlas deltas apkaimes uzņēmumus, zinātniece un viņas komanda 2009. gadā saskaitījusi 15 889 nelikumīgu rakumu vietas, vēl pēc gada to bija jau 18 634, kaut gan 2008. gadā mantrači bija atstājuši savas darbības pēdas vien 3247 vietās.
Novērojumi attiecas uz 1100 senās Ēģiptes aizsargājamajiem arheoloģiskajiem objektiem, kas lielākoties ir kapeņu vietas. Mantraču atstātās bedres īpaši lielā skaitā tur sāka parādīties pēc 2009. gada pasaules finanšu krīzes, bet 2011. – 2013. gadā, sākoties “arābu pavasara” notikumiem, nāca otrais vilnis un rakumi intensificējās dubultos apmēros.
Pēc Parkekas aprēķiniem, ja kapeņu izlaupīšana Ēģiptē turpināsies tādos pašos apjomos kā līdz šim, tad ap 2040. gadu likumīgajiem arheologiem tur vispār vairs nebūs nekā ko darīt. “Tās ir sacensības ar laiku. Ja mēs neko nedarīsim, tas viss aizies postā,” zinātniece uzsvērusi laikrakstam “The Wall Street Journal”.
