Kas gaidāms uz ceļiem? Prognoze satiksmes vasarai 1
Kāda tad par kustības drošību atbildīgo valsts institūciju veikto (un neveikto) jauninājumu gaismā rādās beidzot atnākusī vasariņa?
Fotoradari
No 20 stacionāro radaru, kuri tikšot pirkti par CSDD peļņas miljonu (nez kāpēc netiek skaidri teikts – par mūsu naudu, kura šādi nenonāks valsts budžetā?), vismaz līdz rudenim nebūs. Darbu atsākuši četri policijas bruņojumā jau esošie pārvietojamie radari, kuru efektu tiek mēģināts vairot ar diženu (67 punkti) iespējamo darba vietu sarakstu. Šķietami vērienīgi. Papētot – piliens okeānā. Piedevām tāds aizdomīgs piliens.
Rīgai – 12 kontroles punkti. Lielākā daļa no tiem – klasiskās “ķeramvietas”. Ielas ar pārejām no “70” uz “50”, ar atdalītām pretējas kustības joslām, ielas, kuras ne tikai provocē uz ātrāku braucienu, bet tādam ir arī praktiski drošas, ja vien neesi galīgi dulls bezkauņa. Un pēdējie šos 12 punktus fiksi savās modernajās navigācijas ierīcēs iezīmēs (vai vienkārši tāpat iegaumēs) un visā pārējā ielu kilometru tūkstotī jutīsies vēl dižāki un nesodāmāki.
Ārpus Rīgas. Maz to punktu. Visā Ventspils šosejas garumā, piemēram, tikai viens. Interesants bezprecedenta jaunums – daži punkti iezīmēti reģionālos ceļos ar visai mazu kustības intensitāti. Stendē, piemēram. Laikam jau nesenās uz dzelzceļa pārbrauktuves notikušās traģēdijas iespaidā. Tai avārijai gan, cik zināms, ar ātruma režīma neievērošanu nekāda sakara nebija. Vandzenē. Sventē. Vēl mazākā ciematā uz Vecpiebalgas–Madonas ceļa. Vai tiešām radari tur arī parādīsies? Ja parādīsies un aizbrauks gandrīz tukšā, vai atgriezīsies?
Vārdu sakot – paredzamais efekts, manuprāt, ir šāds. Visu savu ceļu lēnāk nekā agrāk brauks tikai tie, kuri jau iepriekš bija godīgi un lēni. Pārējiem šis ķeramais tīkls ir krietni par skraju. Un brauks tie tāpat kā agrāk. Sev un mums visiem tīkamu klimatu veidos tikai tad, ja limitus neievērot atļausies tikai tur, kur redzamība tālu pārsniedz bremzēšanas ceļu, ja brauks par “atļauto” krietni lēnāk, visur, kur kaut mazākā šķēršļa parādīšanās iespēja būs kaut nojaušama.
Velosipēdisti
Šajā “sezonālajā” jomā pavasara troksnis bija liels. Izmaiņas noteikumos, kuru projektu izziņoja CSDD, joprojām tiek apspriestas, un tuvākajā laikā, šķiet, nav gaidāmas. Anarhija gan turpinās. “Zaļie” un taupīgie nākotnes cilvēki nevar sadalīt brauktuves ar ātrākajiem un smagākajiem, ietves ar lēnākajiem un vēl neaizsargātajiem. Lūk – divi “sportisti” jau paspējuši gājējus no trotuāra uz slimnīcu aizsūtīt…
Ko darīt? “333” trasē, konkursu “Gada motocikls” atklājot, par šo problēmu ilgi diskutējām ar CSDD vadītāju Andri Lukstiņu un viņa darbiniekiem. Beigās viņš teica – nu, nezinu… Varu vien pievienoties. Arī es vēl nezinu, kā pareizi un tieši Latvijas apstākļiem reglamentēt šo ārkārtīgi sarežģīto dažādu ātrumu, dažādu manevra iespēju, dažādu situācijas novērtēšanas prasmju (velo tiesības jau no 12 gadiem!!!) savietošanu. Varu vien piedāvāt dažas savas privātās receptes.
Pat ļoti labi sagatavotiem un prasmīgiem riteņbraucējiem vajadzētu izslēgt no saviem maršrutiem blīvas motorizētas satiksmes zonas un laikus. Bolderājas šoseja, piemēram, darba dienās nav vieta, kur riteņbraucējam vajadzētu atrasties. Brīvdienās – var. Uz ietves riteņbraucēja obligāts pienākums ir pirms apsteigšanas samazināt ātrumu līdz gājēja līmenim. Izņemot, protams, gadījumu, kad skaidri redzams, ka esi ievērots un tiec palaists. Un Rīgas domei un satiksmei – vai nevajag dārgu celiņu (ziemā nelietojamu) projektu vietā apsvērt, piemēram, sezonālu velopiekabju pievienošanu tramvajiem, kas riteņbraucējus nogādātu cauri pilsētas centram no vienas viņiem piemērotas trases uz citu. Draugs tādu bildīti, no Beļģijas atvestu, rādīja. Baigi forši. Un samērā lēti taču.
Autobraucējiem. Divriteņu vasaras laikā visu iepriekš ātruma sakarā teikto trīskāršojam. Esam lēni un ĻOTI UZMANĪGI visur, kur riteņbraucēji var parādīties. Tas, protams, traucē. Tas kaitina. Bet ir neizbēgami un nepieciešami, ja negribat kādu riebīgu būkšķi visu mūžu nakts murgos redzēt.
Tehnika
Kādā publiskā diskusijā par avārijām Latvijas laukos mani nesaprata sarunas vadītāja. Viņas viedoklis bija – vajag panākt, lai visi auto “izietu” tehnisko apskati. Mans – ar to nepietiek. Apskate nav perfekta un ātram braucienam piemērota auto stāvokļa apliecinājums. Tā ir minimums. Trūcīgs minimums. Riepas drīkst būt slapjam ceļam praktiski nederīgas (1,8 mm protektora dziļums nedod pat piektdaļu jaunas riepas saķeres). Amortizatori netiek pārbaudīti. “Savirze” arī ne.
“Drošas braukšanas skola” kopā ar kādu servisa centru (neatgādināšu kādu, jo šī uzņēmuma savtīgās intereses ir nepārprotamas) nesen piedāvāja bez maksas pārbaudīt auto priekšējo tiltu regulējumu. Konstatēja – četras piektdaļas no tiem, kas vēlējās šo diagnostiku, brauc ar ne gluži labi un paredzami vadāmiem auto… Kāpēc? Tāpēc, ka regulēšana (kurā piedevām mēdz atklāties, ka dažas detaļas jāmaina) ir dārga. Amortizatori ir dārgi. Riepas ir dārgas. Un tādēļ saku – Latvijas satiksmes drošība būtiski uzlabosies nevis tad, kad visi “izies apskati”, kad valsts būs piebāzta ar radariem, bet tad, kad ievērojami uzlabosies braucēju materiālais stāvoklis. Kad viņi varēs atļauties pienācīgi investēt tehnikā. Un drošībā. Ko tagad? Ar sliktu auto brauciet lēni!
Jauns limits!
VAS “Latvijas Valsts ceļi” informē, ka no 2. jūnija līdz 1. oktobrim atsevišķos valsts autoceļu posmos atļautais braukšanas ātrums vieglajām automašīnām un motocikliem tiks paaugstināts līdz 100 km/h, uzstādot atbilstošas ceļa zīmes.
Šāds ātruma limits tiks ieviests ceļu posmos, kur tas var reāli sekmēt braukšanas laika samazinājumu maršrutu ietvaros un ir pieņemams no satiksmes drošības viedokļa. Tāpat tiek ņemta vērā ceļa caurlaidspēja, ceļa seguma stāvoklis un satiksmes plūsma.
2014. gada vasaras sezonā atļautais braukšanas ātrums 100 km/h tiks ieviests šādos ceļu posmos:
* autoceļa A1 Rīga–Ainaži Saulkrastu apvedceļā un posmā Jelgavkrasti–Svētciems;
* autoceļa A6 Rīga–Daugavpils posmā Nīcgale–Daugavpils apvedceļš vietās, kur to atļauj brauktuves seguma stāvoklis;
* autoceļa A8 Rīga–Jelgava posmā Rīga–Ozolnieki (izņemot apdzīvotās vietas);
* autoceļa P80 Tīnūži–Koknese (A6 autoceļa maģistrālais dublieris) posmā no 8. līdz 59. kilometram;
* atsevišķos autoceļa A12 Jēkabpils–Rēzekne–Ludza posmos.
