Prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu, liecina Mājokļu cenu indikators 0
“SEB bankas” Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā veido 46,8 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada.
Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 53,6% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palielinājies nebūtiski un šobrīd veido 6,8%.
Neitrāli noskaņoti ir 22,3% iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, kas ir nedaudz vairāk nekā šī gada pavasarī. Savukārt 17,3% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējis gan iedzīvotāju ienākumu pieaugums, gan labāka kredītu pieejamība.
Tomēr sarunas publiskajā telpā par ekonomikas pārkaršanu un iespējamo krīzes atkārtošanos samazina iedzīvotājos pārliecību par nākotni un mazina optimismu par mājokļu cenu izmaiņām. Mājokļu cenu indikators palīdz saprast iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz savu nākotni un labklājību.
Šogad aprīlī indikators ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2009. gada, kad valstī bija krīze un iedzīvotāji nākotnē skatījās ar pesimismu. Toreiz indikatora vērtība bija negatīva – -55,5 punkti, atzīmē Gašpuitis.
Rudenī visaugstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars bija Vidzemē – tur 59,4% aptaujāto sagaida, ka tuvākā gada laikā cenas pieaugs. Diezgan optimistiski attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām ir arī Kurzemes iedzīvotāji (cenu pieaugumu sagaida 58,6%), kā arī Rīgā dzīvojošie (58,4%).
Procentuāli vismazāk mājokļu cenu kāpumu sagaidītāju ir Latgalē (42,5%). Savukārt Zemgalē mājokļu cenu pieaugumu prognozē 46,2% respondentu. Turklāt jāpiebilst, ka visos reģionos ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri sagaida, ka gada laikā nekustamā īpašuma cenas saruks.
Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, redzams, ka visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem (62,6%), ka arī starp 25-34 gadus veciem respondentiem.
Optimistiskāk noskaņotas ir mājsaimnieces, vadošajos amatos strādājošie, kā arī tie, kuri nodarbojas ar individuālo uzņēmējdarbību. Tāpat cenu pieaugumu prognozē iedzīvotāji ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem.
Savukārt procentuāli visvairāk to, kuri sagaida mājokļu cenu kritumu, ir starp 35-44 gadus veciem iedzīvotājiem, nodarbinātiem lauksaimniecībā, Pierīgā dzīvojošiem un tiem, kuru ienākumu līmenis ir zem vidējā.
Tomēr arī šajās grupās mājokļu cenu kāpuma sagaidītāju skaits ir ievērojami lielāks nekā cenu krituma prognozētāju skaits.
Aptauja veikta 2018. gada septembrī sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS”. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1002 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.
