Prognozē, kādas vēsmas partiju sarunās ienesīs Vējonis 1
Šobrīd koalīcijas veidošanas sarunu procesā notiek savstarpēja iepazīšanās, tādēļ nevarētu teikt, ka sarunu process būtu nonācis strupceļā, aģentūrai LETA sacīja politologs Filips Rajevskis.
Viņaprāt, šobrīd notiekošais sarunu process ir likumsakarīgs, jo ir ievēlēti trīs jauni politiskie spēki, līdz ar to arī pietiekoši daudz cilvēku, kas viens otru nepazīst.
“Iepriekš Saeimā tika ievēlēti deputāti, kas viens otru pazīst jau gadiem. Sarunas ir vienkāršas, ja visi zina viens otra uzstādījumus, attieksmi pret dažādiem jautājumiem, kā arī zina un paredz otra uzvedību. Šoreiz šis faktors ir izslēgts,” teica Rajevskis.
Saeimā ievēlētajiem deputātiem šobrīd ir jāiepazīstas savā starpā, jo iepriekš politiķi viens otru bija novērojuši tikai priekšvēlēšanu debatēs, teica eksperts, piebilstot, ka viens otru savā starpā iepazīst jaunie politiķi, kā arī vecie politiķi iepazīstas ar jaunajiem.
“Tie politiķi, kuri ir ar lielāku politisko pieredzi, samērā reālistiski vērtē nākošās valdības ilgtspēju, proti, cik ilgi koalīcija varēs pastāvēt. Domāju, ka vecās valdības spēki šobrīd strādā no pozīcijas, ka diez vai koalīcija būs ilgtspējīga un nākamo četru gadu laikā var nākties piedzīvot vairākas koalīcijas. Šie spēki varbūt savā starpā nav vienojušies turēties kopā, bet to ir loģiski darīt, jo tie prognozē viens otra uzvedību un labi zina, kāds ir otra atstātais mantojums,” sacīja politologs.
Politologs atzīmēja, ka, no valdības veidošanas sarunu procesa pāragri metot ārā sarunu partnerus, strupceļā zināmā mērā sevi ir iedzinusi vienīgi Jaunā konservatīvā partija(JKP).
Pēc Rajevska domām, šādi partija sev sašaurinājusi manevra iespējas.
“JKP piedāvājums netiek uzņemts ar aplausiem, kas parāda, ka piedāvājums nav realizējams. Savukārt tagad JKP sākusi kāpties soli atpakaļ un atgriežas pie darāmajiem darbiem,” situāciju skaidroja eksperts.
Taujāts, kāds varētu būt iznākums no partiju tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Rajevskis norādīja, ka Vējonis jau iepriekš paudis, ka nominēs to premjera amata kandidātu, kurš Valsts prezidentam skaidri parādīs, kā viņš strukturē savu vairākumu parlamentā.
“Tikšanās laikā partijas stāstīs prezidentam visu ko, bet nevienam nav nekas vairāk par savām iegūtajām balsīm. Tikšanās ar prezidentu ne tuvu nebūs pēdējais sarunu raunds,” teica eksperts.
Kā ziņots, valdības veidošanā iniciatīvu uzņēmušās JKP un “KPV LV”. JKP piektdien paziņoja, ka piedāvā veidot piecu partiju koalīciju, kurā kopā ar to iekļautos “KPV LV”, JKP, AP, nacionālā apvienība un partiju apvienība “Jaunā Vienotība” (JV). Līdz ar to opozīcijā paliktu Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Saskaņa”.
JKP arī izteica piedāvājumu “KPV LV”, AP, VL-TB/LNNK un JV par amatu sadalījumu valdībā.
Savukārt AP paziņojusi, ka nepieņems JKP piedāvāto valdības modeli, jo nav vienošanās par darāmajiem darbiem. Vienlaikus AP rosinās sākt sarunas starp sešām partijām par darāmajiem darbiem, uzsvēra Pūce. Politiskais spēks sarunas par paveicamo plāno sākt ar partiju “KPV LV”, JKP, VL-TB/LNNK, ZZS un JV. Proti, ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām, izņemot “Saskaņu”.
