Prognozē, kad Latvijā būs pirmais iesaukums obligātajā dienestā 188
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No Saeimas darbakārtības deputāti ceturtdien izslēdza Valsts aizsardzības dienesta likumu, uz kura pieņemšanu vēl šajā Saeimā cerēja aizejošās valdības aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Viņš jaunajā valdībā šo darbu vairs neturpinās, jo ministra pārstāvētā “Attīstībai/Par” neiekļuva 14. Saeimā. Šī būtiskā reforma valsts aizsardzības sistēmā būs jāīsteno jaunajam aizsardzības ministram. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc vairākums nolēma šo likumu nodot mantojumā 14. Saeimai, bet tai vēl būs jālemj, vai turpināt likuma skatīšanu.
Valsts aizsardzības dienesta izveide ir arī starp svarīgajiem jautājumiem, par ko sarunu vadītājs, premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) vēlas noskaidrot potenciālo partneru viedokli. Viens no sarunu vedējiem, “Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka “Jaunajai Vienotībai” ir svarīgi pārliecināties, ka visi potenciālie sadarbības partneri atbalsta valsts aizsardzības dienesta izveidi.
Par likuma atlikšanu A. Ašeradens teica: “Tas ir pareizi, jo par šo likumu savs vārds būtu jāsaka jaunajam aizsardzības ministram, kurš būs atbildīgs par dienesta izveidi un darbību. Ir jādod iespēja jaunajam ministram izdarīt savus labojumus, jo mums ir būtiski, lai pirmais iesaukums nostrādātu ļoti labi.”
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons intervijā Latvijas Radio ceturtdien minēja arī to, ka valsts aizsardzības dienesta izveide ir saistīta ar valsts budžetu, par kuru arī lems jaunā valdība.
Tieši sākuma posmā dienesta izveidē būs vajadzīgas lielas investīcijas. Likumprojektā bija paredzēts, ka pirmais iesaukums dienestā būtu jau janvārī. J. Garisons atzina, ka, visticamāk, šo termiņu būs jāpārceļ uz 2023. gada jūliju.
Valdība septembra vidū atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta likumu, kuru aizsardzības ministra A. Pabrika pārstāvētā “AP” rosināja Saeimai kā steidzamu pieņemt divos lasījumos. Īsi pirms vēlēšanām Saeima konceptuāli atbalstīja šo likumu un ar to saistītos pavadošos likumus, plānojot galīgajā lasījumā par to lemt 20. oktobrī. Taču pēc Aizsardzības un iekšlietu komisijas ierosinājuma Saeima vakar izslēdza likumu un pavadošos projektus no darbakārtības.
Viens no iemesliem bija laika trūkums, jo likumā bija iesniegti aptuveni 100 priekšlikumi, kurus komisija nepagūtu izskatīt. Lielu daļu ierosinājumu bija sagatavojis Saeimas Juridiskais birojs, kurš jau sākotnēji norādīja, ka likumprojekts nav kvalitatīvi sagatavots. Atsaucoties uz to, arī topošās valdības sarunās iesaistītā “Apvienotā saraksta” deputātiem bija iebildumi pret projektu, bet – ne pret Valsts aizsardzības dienesta izveidi.
Savukārt A. Pabriks toreiz oponēja, norādot, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā nav laika ilgām diskusijām. Ar līdzīgu argumentāciju pret likuma izņemšanu no darba kārtības ceturtdien Saeimas sēdē uzstājās arī “AP” frakcijas vadītājs Juris Pūce, kurš teica: “Man rodas pamatotas bažas, ka patiesais iegansts ir Latvijas valsts pārvaldē tāds plaši pazīstams žargonisks termins “palaist jautājumu garajā” – bezgalīgi diskutēt par dažādām ietekmēm, lai nenonāktu līdz lēmuma pieņemšanai vai to atliktu iespējami ilgi.” J. Pūce uzskata, ka valsts aizsardzības dienesta izveidošanu nevar atlikt, jo Latvijai ir jāspēj sevi aizstāvēt, lai varētu prasīt no sabiedrotajiem, ka viņi aizstāv Latviju.
