Prognozē drūmu iznākumu Zaļajam kursam lauksaimniecībā 32
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV Lauksaimniecības departaments uzskata, ka Eiropas Savienības Zaļā kursa rezultātā Eiropas lauksaimniecības produkcijas apjoms samazināsies par 12%, bet pārtikas cenas pieaugs par 17%.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas-Burmistres izteikumi par ES Zaļā kursa ietekmi uz lauksaimniecību, kuru viņa nosauca par butaforiju, kas ir pretrunā gan lauksaimnieku, gan zinātnieku viedoklim, un salīdzināja ar traukšanos pretī betona sienai, vismaz daļēji balstīti nepilnu gadu vecā dokumentā – ASV Lauksaimniecības departamenta izvērtējumā, kas publiskots 2020. gada novembrī. Kas teikts šajā dokumentā?
ASV Lauksaimniecības departaments analizējis Zaļā kursa ietvaros paredzētos ierobežojumus zemes izmantošanai, kā arī minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanā trijos iespējamajos scenārijos – pirmkārt, ja šādi pasākumi tiek veikti tikai ES, bet pārējā pasaule paliek pie tradicionālās lauksaimniecības, otrkārt, vidējā scenārijā, ja arī daļa citu valstu pārņem šo pieeju, un, treškārt, ja visa pasaule pāriet uz šāda veida lauksaimniecību.
ASV lauksaimniecības ekspertu viedoklis par sekām Eiropas lauksaimniecībai ir viennozīmīgi negatīvs – tiek prognozēts lauksaimniecības produkcijas kritums par 12%, eksporta samazinājums par 20%, zemnieku saimniecību ienākumu kritums par 16%, bet kopējais ES valstu iekšzemes kopprodukta samazinājums par 71 miljardu dolāru. Pārtikas cenas, pēc ASV ekspertu domām, palielināsies pat par 17%, pārtikas imports – par vismaz 2%, un katrs eiropietis par pārtiku līdz 2030. gadam samaksās vismaz par 153 dolāriem gadā vairāk.
Šādas lauksaimniecības politikas dēļ visā pasaulē jau līdz 2030. gadam pieaugs to cilvēku skaits, kas nesaņems pietiekamu uzturu. ASV vērtējumā, 76 valstīs, kurām raksturīgi zemi vai vidēji ienākumi, īpaši Āfrikā, pieaugs to cilvēku skaits, kas nesaņem pat minimāli nepieciešamās 2100 kilokalorijas dienā.
Ja Zaļā kursa lauksaimniecības politika tiek īstenota tikai Eiropā, tad šādu bada cietēju skaits pasaulē pieaugs par 22 miljoniem cilvēku, savukārt, ja to īstenos vēl daļa pasaules, tad jau par 103 miljoniem cilvēku. Ja visa pasaule sāk īstenot minēto lauksaimniecības politiku, tad bada cietēju skaits pieaugs par 185 miljoniem cilvēku.
ASV pētnieki uzskata, ka Zaļā kursa lauksaimniecības stratēģijas sekas visdramatiskāk izjutīs vairākas zemkopības nozares. Tā eļļas sēklu audzēšana samazināsies par 61%, kviešu audzēšana – par 49%, bet visu pārējo graudaugu – par 44%. Ieguvēji no šādas politikas būs Āfrikas valstis, kuru pārtikas eksports uz ES varētu palielināties par 103%, Kanāda – 177%, kā arī Indija, Brazīlija un Argentīna.
Ja šādu stratēģiju īsteno tikai Eiropa, tad tās iedzīvotāju labklājība samazināsies par 81 miljardu ASV dolāru, ja vēl daļa valstu, tad – par 396 miljardiem eiro, bet, ja visa pasaule, tad par 1,1 triljonu ASV dolāru.
Vēl viens negatīvais ES stratēģijas efekts būšot tas, ka siltumnīcefekta gāzu (SEG) izmeši vienkārši pārvietosies uz citām valstīm. Pašā Eiropā SEG emisijas no lauksaimniecības šādas politikas rezultātā samazināsies. Eiropas Komisijas apvienotā pētījumu centra tehniskajā ziņojumā teikts, ka, ieviešot Zaļo kursu, Eiropas lauksaimniecībā SEG emisijas mazināsies par 29%.
Tomēr pētnieki vērš uzmanību uz svarīgāko faktoru – globāli lauksaimniecības emisijas palielināsies. Skaidrojums tam ir tāds, ka pārtikas ražošana pārvietosies uz reģioniem, kur standarti klimata efektu samazināšanai nav tik stingri, un kopējais efekts būs negatīvs.
Nenoliedzami, ka lauksaimniecības tehnoloģiju attīstība varētu mīkstināt dažus no šiem efektiem, raksta ASV pētnieki. Tomēr pat šodienas visprogresīvākās tehnoloģijas ir nepietiekamas, lai pilnībā kompensētu lauksaimniecības produktivitātes samazināšanos Zaļā kursa stratēģijas īstenošanas dēļ un ar šo samazinājumu saistītos efektus iedzīvotāju labklājībā.
ASV Lauksaimniecības departaments norāda, ka pētījumu, kas palīdzētu mīkstināt šādas politikas sekas, līdz šim nav bijis pietiekami, tādēļ bažas par lauksaimniecības produktivitāti nākotnē palielinās. Kopumā šī pētījuma secinājums – pastāv nopietnas bažas par ES stratēģijas īstenošanas reālistiskumu noteiktajā laika posmā līdz 2030. gadam un nepieciešami pētījumi par to, kādas alternatīvas lauksaimniecības stratēģijas varētu būt iespējamas.
Jāpiebilst, ka M. Dzelzkalēja-Burmistre atsaucas arī uz šī gada oktobrī publiskotu Ķīles universitātes (Vācija) pētījumu par iespējamām Zaļā kursa sekām lauksaimniecībā. Pēc šīs universitātes pētnieku domām, lauksaimniecības produkcijas kritums ES Zaļā kursa ietvaros būtu aptuveni 20% liellopu gaļai, 6,3% pienam, kā arī 21,4% un 20% attiecīgi labībai un eļļas augiem visā ES.
Tāpat kā ASV pētnieku teiktajā, arī vācu zinātnieki prognozē pārtikas cenu pieaugumu. Visaugstākais cenu pieaugums varētu būt liellopu gaļai – par 58%, kam seko cūkgaļa ar 48% pieaugumu, tad svaigpiens ar aptuveni 36% pieaugumu. Cenu pieaugums kultūraugiem būtu ap 15% augļiem un dārzeņiem, 18% eļļas augiem un 12,5% graudaugiem.
