Prognozē cittautiešu pieplūdumu, ja krievu valoda kļūs par otru valsts valodu 1
Ja krievu valoda Latvijā kļūs par otru valsts valodu, Latvijā gaidāms cittautiešu pieplūdums, kas pretendēs uz varu, liecina politoloģes Ilzes Ostrovskas teiktais piektdienas rītā intervijā Latvijas Radio.
Eksperte izklāstīja pētījuma rezultātus par emigrācijas procesiem un tendencēm Latvijā.
“Kamēr krievu valoda nav otra valsts valodas valoda, tikmēr latviešu valoda sargā vidusšķiru Latvijā, jo mazkvalificētam darbaspēkam valodai nav liela nozīme,” norādīja eksperte.
“Ja krievu valoda kļūs par otro valsts valodu, tad, protams, ka šeit iebrauks cilvēki, kuriem būs kapitāls, kuriem būs sakari, noieta tirgi, resursi. Protams, ka viņi šeit iebrauks, lai pretendētu uz valsts varu, iespējams varbūt ekonomisko, bet pēc kāda laika arī politisko. Tāpēc mani ļoti izbrīna mūsu vietējo krievvalodīgo politiķu neizpratne par šo situāciju,” pauda politoloģe.
Viņa uzsvēra, ka nacionālā valoda ir valsts varas jautājums, bet, ja krīt šī barjera, tad pārējās vairs nav.
“Es esmu par to, ka jāiet un jābalso, lai šo jautājumu noņemtu. Ja no tiem, kas būs aizgājuši vairums būs nobalsojis par, tās būs spekulācijas un cīņa nākamajos gados bezmaz uz dzīvību un nāvi. Ja mūsu vietējie krievvalodīgie politiķi nesapratīs, ka viņi paši rok sev bedri, kur viņi iekritīs un kur viņus apglabās kā vidusšķiru,” izteicās eksperte.
“Tie krievu biznesmeņi, kas pašlaik saucas kā mazie un vidējie, tie piecās sekundēs pārvērtīsies par mikrouzņēmējiem, kas tiks vienkārši izberzti pret sienu. Es brīnos, ka viņi to nesaprot,” atkārtoja Ostrovska.
Viņa atzina, ka Latvija kā tirgus nav pievilcīga – “esam puteklis”, bet Latvija vēl arvien ir svarīga, lai kontrolētu plūsmas starp Rietumiem un Austrumiem. “Tiklīdz kā krievu valoda pie mums kļūs par valsts valodu, tā būs Eiropas Savienības valoda,” viņa norādīja.
Jau ziņots, ka CVK nolēmusi, ka tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem notiks 18.februārī. Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu.
“Saskaņas centra” līderis Nils Ušakovs piedalījās parakstu vākšanā par Satversmes grozījumu ierosināšanu un ir apliecinājis, ka arī tautas nobalsošanā balsos par krievu valodu.
