Mandarīni kļūs bezgaršīgi, un šampanietis pazudīs pavisam 11
Klimata krīzes dēļ lielas pārmaiņas piedzīvo arī vīna un šampanieša ražošana. Piemēram, 2023. gads jau ir uzrādījis sliktāko vīna ražu pasaulē vairāk nekā 60 gadu laikā.
Zinātnieki prognozē, ka, ja planētas temperatūra turpinās celties, vairāk nekā puse no pašreizējiem vīna reģioniem vairs nevarēs audzēt vīnogas. Vidēji pasaulē vīnogu raža tuvākajās desmitgadēs samazināsies par 24%, bet Spānijā un Itālijā – par vairāk nekā 60%.
Kas notiks 2050. gadā? Līdz Jaunajam, 2050. gadam, visticamāk, būs ievērojami mazāk vīna no mums ierastajiem reģioniem. Taču valstis ar aukstāku klimatu, gluži pretēji, pietiekami sasilst, lai gūtu panākumus vīna darīšanā.
Šampanietis klasiskajā izpratnē – tas ir, kas ražots Šampaņas reģionā no Chardonnay, Pinot Noir un Pinot Meunier vīnogām -, visticamāk, izzudīs, jo šīs šķirnes nespēs pielāgoties klimata izmaiņām Francijas platuma grādos. Tomēr ražotāji diez vai vēlēsies apglabāt savu biznesu un, iespējams, pievienos maisījumam jaunas, karstumizturīgākas šķirnes. Līdz ar to mainīsies šampanieša garša.
Vēl viens jebkura Jaunā gada atribūts ir mandarīni. Tos klimata krīze vēl neskar tik ļoti kā citus citrusaugļus. Bet lauksaimnieki jau plāno pārvietot plantācijas uz ziemeļiem un investēt tādu šķirņu izstrādē, kas ir izturīgas pret jauniem klimatiskajiem apstākļiem.
Arī mandarīni nebūs tādi paši: tie var kļūt mazāk aromātiski un ūdeņaini. Tā to kvalitāti ietekmē spēcīga temperatūras paaugstināšanās vasarā un biežākas lietavas rudenī.